Ukraiņu ģimene no Liepājas ir pārliecināta: "Nākamgad Lieldienas būs dzimtajā, mierīgajā zemē!"
Tā cer ukraiņu skolotājas, māsas Anastasija Ozemskaja un Anna Skobala, kuras kopā ar trim Annas atvasēm Svjatoslavu, Kirilu un Zlatu šobrīd mīt viesnīcā Liepājā. Viņu dzimtajā Kijivā parasti ap Lieldienām jau zied aprikozes un zaļo zāle, jūtama ir pavasara smarža.
Ukraiņiem šogad Lieldienas iekrīt 24. aprīlī, un viņiem tie ir ļoti skaisti svētki. Pirms tam gan jāiztur 40 dienu gavēnis, kad nedrīkst uzturā lietot gaļu, zivis, piena produktus. “Var dārzeņus, putraimus, bet ir dienas, kurās vispār nedrīkst neko darīt, viss ir ļoti stingri. Mums ir pareizticīgo kalendārs, kur viss sīki aprakstīts, ko drīkst, ko nedrīkst. Bērniem, protams, to grūti ievērot, bet, mēs, pieaugušie, cenšamies piemēroties. Gavēņa laikā ukraiņu sievietes bieži nodarbojas ar izšūšanu – top rakstains pārsegs Lieldienu gardumu grozam, kur ir īpašs uzraksts: "Kristus augšāmcēlies",” "Kas Jauns Avīzei" stāsta Anna.
Katra krāsotā ola kaut ko simbolizē
Ukraiņi ir ļoti talantīgi olu izdaiļotāji, tās krāso vienā, divos vai trijos toņos. Piemēram, sarkans, zils, dzeltens, zaļš, katra krāsa kaut ko simbolizē – debesis, sauli, zaļo zāli. Izmantojot krāsainas salvetes, izdodas daudzkrāsainas olas, bet, izmantojot diegus, veidojas dažādi raksti.
Var izkrāsot ar vaska krītiņiem, arī vasku, ir ļoti dažādi paņēmieni. “Krāsojam arī ar zaļajām bērzu lapiņām – olu ar tām apliekam, aptinam ar marli un vārām, rodas ornaments,” teic Anastasija. Ukrainā ir populāri specializētie veikali, kuros var nopirkt visu nepieciešamo, lai olas mirdzētu zelta, sudraba un citās krāsās, pieejamas arī meistarklases.
“Protams, katrā reģionā ir savas tradīcijas, katrai vietai ir sava krāsu gamma. Vienā olas krāso tumši sarkani zaļas, citur dzeltenas un zilas. Dažviet ir tradicionāli rombi vai trīsstūrīši kā ornamenti, citur dzīvnieku attēli. Nianses ir atšķirīgas,” turpina Anastasija. Pats galvenais, lai galdā krāšņas būtu olas un pashas, pārējais ēdiens nav tik būtisks.
Pasha ir trīsstūrveida un simbolizē Kristus augšāmcelšanos. Anastasija papildina, ka šim Lieldienu biezpiena desertam ir daudz glazūras greznojumu, bērniem patīk arī pievienotas rozīnes un žāvēti augļi. Pasha ilgi saglabājas svaiga, un parasti putniem nepaliek ne drupačas, visu gardu muti notiesā paši.
Dievkalpojums līdz pat rītam
Pirms Lieldienām ir Zaļā ceturtdiena, kad māju sakārto svētkiem, visu izdaiļo ar zariņiem, ziediem, zaļumiem. “Līdz saules rietam, kamēr vēl laukā gaišs, obligāti vajag nopeldēties, lai būtu skaists un tīrs ķermenis, arī glīti apģērbties,” uzsver Anastasija. “Kad Zaļajā ceturtdienā pošam māju, veidojam arī Lieldienu ēdienkarti, izvēlamies rotājumus olām un Lieldienu pashām,” piebilst Anna.
Klusajā sestdienā gan neko nedrīkst vairs darīt, viss jāpaveic iepriekš. “Tad ejam uz baznīcu, uz nakts dievkalpojumu, kas notiek līdz rītam. Līdzi noteikti jāņem kuļičs un olas, nedaudz vīna Kagors, bet citu alkoholu gan nedrīkst. Grozā katrs arī ņem līdzi, ko vēlas – gaļu, desas, pashu. Kad dievkalpojums beidzas un cilvēki dodas laukā, batjuška ar svētīto ūdeni svētī ēdienu un ļaudis. Līdzi noteikti jābūt arī svecītei,” ar tradīcijām iepazīstina Anastasija.
Ļoti ticīgi
“Kad mums bija seši vai septiņi gadi, jau gājām uz Lieldienu nakts dievkalpojumiem, kas ilga no vakara līdz rītam. Ukraiņi ir ļoti ticīgi ļaudis. Mājās mums vienmēr ir svētītais ūdens. Ja ir kādas problēmas, bērns slimo, var ar to nomazgāt, un viss pāriet. Ir ticējums – ja cilvēks mirst Lieldienās, tad uzreiz nokļūst paradīzē,” ukraiņu īpašo Dieva mīlestību uzsver abas māsas.
Katrs ukrainis Lieldienās apēd vismaz desmit olas. Pēc Lieldienu dievkalpojuma dodas ciemos pie radiniekiem, un pirms sēšanās pie svētku galda visi sitas ar olām. “Tad skaļi sakām – Kristus augšāmcēlies! Katrs ir nācis ar savām krāsotajām olām – kuram skaistākās un stiprākās? Galvenais, lai ola būtu stipra, bet Lieldienās tās šķiet sevišķi gardas. Bērniem ļoti patīk mazās paipalu oliņas – paņem plaukstā un uzreiz vairākas notiesā,” pasmaida Anna.
Visu darīt ar labām domām
Tradicionāli svētku galdā ir kuļiči, kas parasti top kopā ar bērniem, recepte ir vienkārša, un to māsas piedāvā arī Kas Jauns Avīzes lasītājiem. “Pats galvenais ir visu darīt ar labām domām, nedomāt ne par ko sliktu. Ja Lieldienās jauksi mīklu un uz kādu dusmosies, tad svētki nekad nepienāks. Viss jādara ar labestību un mīlestību, tas ir obligāti. Mājās jābūt klusumam, nedrīkst ne uz vienu rāties. Pirms Lieldienām mēs veselu nedēļu gatavojamies, pošam mājas, lūdzamies, ejam uz baznīcu attīrīties. Kuļiču tieši attīrītam ir jāgatavo,” klāsta Anna.
Latviešiem šajās Lieldienās Anna un Anastasija novēl galveno – mieru, labestību pret cilvēkiem, veselību. Viņas jūtas ļoti pateicīgas mūsu valstij un vienkāršajiem cilvēkiem par lielo atbalstu.
Ukraiņu kuļiča recepte
0,5 litri piena, vēlams lauku
100 grami saulespuķu eļļas
100 grami saldkrējuma sviesta
200 grami cukura, ja vēlas saldāku – nedaudz vairāk
4 olas, uz Lieldienām jācenšas ņemt lauku olas, kuras ir īpaši dzeltenas, un plus vēl divi dzeltenumi, tad ir dzeltenas, ļoti skaistas, kā saulītes
100 grami dzīvā rauga
2 litri kviešu miltu
Miltus izsijā, lai mīkla būtu gaisīga, raugu sajauc ar siltu pienu un cukuru, lai paceļas putiņas, tad jauc klāt sviestu, cukuru, var pievienot arī vaniļas cukuru labākai garšai un krāsai. Izveidoto mīklu uz vienu līdz divām stundām ievieto ledusskapī, masa ļoti labi saceļas, kļūst liela.
