Mēs vairs nekad nebūsim tādi paši, kādi bijām pirms kara… Saruna ar Rīgas Lutera draudzes mācītāju Linardu Rozentālu

Šodien mēs visi esam jaunā realitātē, norāda mācītājs. “Ir skaidrs, ka runa vairs nav par to, ka šī pasaule varētu atgriezties atpakaļ sadziedēta, tāpat kā sadzīst ievainojums. Ukrainas karš tam pielicis punktu,” secina Linards Rozentāls, paskaidrojot – mēs vairs neesam un nebūsim tie paši, kas bijām pirms kara.

Atbildot uz jautājumu, ar kādām pārdomām cilvēki tagad nāk uz baznīcu, Linards Rozentāls atbild īsi – tās ir bažas. “Bet es arī redzu, ka šīs bažas un bailes transformējas ļoti jēdzīgā darbībā. Mēs varam baidīties, bažīties un iztēloties dažādus scenārijus, kā varētu būt, kā varētu nebūt, bet mums ir jāiet no tā laukā. Jādara labākais, ko mēs šobrīd varam, vienkārši darot, atbalstot. Teoloģijā to sauc par krusta paradoksu – tur ir milzīga sāpe, ciešanas, kaut kas pilnīgi absurds un bezjēdzīgs, tu nesaproti, kā kaut kas tāds vispār var būt, bet tas vienlaikus raisa arī labestību un mīlestību,” saka Rīgas Lutera draudzes mācītājs.

“Šis laiks atklāj, ka ir svarīgas bākas, pēc kā orientēties, un, ja to lielo bāku sajūt, tad daudz ko var. Tas miers nāk caur to, ka tu atbildīgi, īsti, autentiski dzīvo savu dzīvi,” secina Linards Rozentāls. Viņš runā arī par piedošanas nozīmi, uzsverot, ka piedošana nozīmē atteikšanos un atbrīvošanos no tā, kas ietekmē vai šausmina. “Tu apstrādā to šaušalīgo pieredzi un to atlaid, atraisies. Piedošana nav tik daudz vajadzīga tam otram, bet tā vajadzīga, lai tu dzīvotu normālu dzīvi, lai tas varmāka nebūtu tas, kurš nosaka, kā tu jūties, no kā baidies, par ko tu domā.”

Latvijas iedzīvotājiem šajā laikā mācītājs novēl būt draudzīgiem, spēt rast mieru, sargāt sevī izjūtu, ka kopā mēs varam vairāk nekā pa vienam, un “uzticēties tam milzīgajam potenciālam, ka pat vistumšākais kļūst gaišāks”.

Interviju ar Rīgas Lutera draudzes mācītāju Linardu Rozentālu skatieties pievienotajā video.