Vai parastam iedzīvotājam ir kaut mazākā teikšana likumu izstrādē?

Tava balss Saeimas lemšanai

Ar politisko gribu ir vienkārši – pie varas esošajām partijām ir tikai jāvienojas par konkrēta jautājuma risināšanu un par to arī jānobalso. Tomēr strīdīgos jautājumos partiju un to kontrolēto ministriju viedokļi nereti atšķiras, un tad arī šīs politiskās gribas pietrūkst. Savukārt likumdošanas iniciatīva ir Latvijas Republikas Satversmē ietverts termins, un tur arī ir noteikts to subjektu loks, kam šāda tiesības ir piešķirtas.

Kam ir šādas tiesības

Saskaņā ar Satversmes 65. pantu likumdošanas iniciatīvas ir Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, Saeimas komisijām, ne mazāk kā pieciem Saeimas deputātiem un vienai desmitajai daļai vēlētāju.

Viena desmitā daļa vēlētāju ir aptuveni 154 000 cilvēku, un šādu skaitu parakstu savākt ir visai grūti. Formāli ar likumdošanas iniciatīvu var nodarboties arī sabiedriskās organizācijas, taču tām jebkurā gadījumā jāatrod atbalsts deputātu vai ministru vidū, kuri tad savā vai Saeimas komisijas vārdā šīs ieceres var virzīt tālāk. Protams, arī ierindas pilsonis ar saviem priekšlikumiem var individuāli vērsties jebkurā ministrijā vai Saeimas komisijā, bet visticamāk nekāda rezultāta tam nebūs.

Var izmantot iniciatīvu portālu

Vēl viena iespēja, kas šobrīd ir iedarbīgākā – veidot iniciatīvu interneta portālā Manabalss.lv, jo likums nosaka: ja par to nobalso vismaz 10 000 pilsoņu, to var iesniegt Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kuras deputāti (divi no katras frakcijas) tad arī lemj par priekšlikuma tālāko likteni.

Komisija var šo iniciatīvu noraidīt uzreiz un var nolemt virzīt to izskatīšanai Saeimā – tad deputāti balso par nodošanu izskatīšanai attiecīgā profila komisijai vai noraidīšanu. Jāatzīmē arī, ka Manabalss.lv var iesniegt jebkuru, pat vistrakāko iniciatīvu, taču vispirms to izvērtēs portāla administrācija – līdz šim iesniegtas vairāk nekā 360 iniciatīvas, no kurām publicētas vairāk nekā 120.

Ja iniciatīva portālā tiek pieņemta, tad pēc pirmo simt parakstu iesniegšanas to pieņemšanu uz laiku apturēs un pārbaudīs iniciatīvas atbilstību pastāvošajai likumdošanai. Portāla pastāvēšanas laikā kopumā nodoto balsu skaits ir pārsniedzis 2,3 miljonus. Lai nodotu savu balsi par kādu no iniciatīvām, anonīmi to izdarīt nebūs iespējams, jo nepieciešams autorizēties, un to var izdarīt, izmantojot internetbanku.   

Kā ar iniciatīvu bijis prezidentiem

Gunta Ulmaņa laikā (1993.–1999. gads) pieņemts ļoti daudz likumu, taču pats prezidents astoņu gadu laikā izcēlās ar 12 likumdošanas iniciatīvām un sešas reizes izmantoja iespēju sasaukt Saeimas un Ministru kabineta ārkārtas sēdi. Par svarīgāko uzskatāma moratorija ieviešana nāvessoda izpildei ar tam sekojošām izmaiņām likumdošanā.

Vaira Vīķe-Freiberga (1999.–2007. gads) vairāk orientējās uz ārlietu jautājumiem, taču pavisam ir iesniegusi desmit likumdošanas iniciatīvas. Par svarīgākajām uzskatāmas – tiesībsarga institūcijas izveide, Satversmes grozījumi saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā un ar Valsts prezidenta ievēlēšanu un atstādināšanu.

Valdis Zatlers (2007.–2011. gads) izcēlies ar 14 iniciatīvām, un daudzas bijušas visai praktiskas dabas, sākot ar iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu sociālajām garantijām un beidzot ar tiesībsarga tiesībām uzstāties Saeimas sēdē ar ikgadējo ziņojumu. Zatlers arī rosināja izmaiņas trijos likumos, kas mazināja naudas ietekmi politiskajos procesos.

Andris Bērziņš (2011.–2015. gads) izcēlies ar 12 likuma izmaiņu ierosinājumiem. To vidū bijuši grozījumi likumos "Par valsts ģerboni, Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, Par bijušo valsts prezidentu sociālo garantiju apjoma samazinājumu".

Raimonds Vējonis (2015.–2019. gads) Saeimā iesniedzis tikai septiņus likuma grozījumus, kas skaidrojams ar viņa slimību gandrīz gada garumā. Tomēr viņa iniciatīvu starpā ir nozīmīgi grozījumi Nacionālās drošības likumā un Nacionālo bruņoto spēku likumā. Visai asas diskusijas izraisīja arī likumprojekts par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem.

Egils Levits (2019. – pašlaik) pagaidām ar pārāk aktīvu darbību  likumdošanas iniciatīvās nav izcēlies, un šobrīd viņam tādas ir trīs. Tas ir Latviešu vēsturisko zemju likums, Saeimas pagaidām neapstiprinātie grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā, kur iestrādāta ideja par valsts ministru amatu veidošanu, un grozījumi partiju finansēšanas likumā. Pēdējie paredz ierobežot finansējumu, ja partija zaudē savu pārstāvniecību Saeimā, izjūkot frakcijai.

Par prezidentu iniciatīvām Saeima balso parastajā kārtībā, tāpēc tās ne vienmēr tiek atbalstītas.

Ļoti veiksmīgs projekts

Projektu ManaBalss 2010. gadā izveidoja uzņēmējs Kristofs Blaus un mārketinga eksperts Jānis Erts. 2011. gada  jūnijā platformā tika izvietotas pirmās divas iniciatīvas – "Atveram ofšorus" un "Atveram Saeimu", un pirmajās stundās bija savākti vairāki simti parakstu.

Jau nedēļu pēc portāla atvēršanas likumprojekts "Atveram ofšorus" tika skatīts Saeimas sēdē un nedēļas laikā pieņemts. Ar to noteica, ka turpmāk visām komercstruktūrām bija jāuzrāda patiesie labuma guvēji, un tas stipri apgrūtināja pašmāju uzņēmēju anonīmu dalību dažādos par valsts naudu finansētajos projektos. 

2020. gadā "ManaBalss" saņēma Eiropas Parlamenta Pilsoņu balvu, un līdzīgi projekti pēc šāda parauga tapuši arī citās valstīs.

Kopš 2011. gada atbalstu guvušas 110 pilsoņu iniciatīvas, kurās tad arī savāktas nepieciešamās 10 000 balsis. No visām šīm iniciatīvām 101 jau ir izskatīta Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, 31 ir atbalstīta un nodota tālākai izskatīšanai Saeimā, taču ir arī 21 gadījums, kad politiķi un attiecīgās iestādes iniciatīvas pārņēmušas vēl pirms parakstu savākšanas un virzījušas tālāk kā savus priekšlikumus.

Tiesa gan, komisijas atbalsts kādai iniciatīvai nenozīmē arī pilnīgu Saeimas atbalstu, jo parlaments var atteikties to nodot tālākai izskatīšanai komisijām, arī komisijas var neatbalstīt nodošanu otrajam lasījumam.

Gadās, ka kāds likumprojekts vienkārši aizmirstas atvilktnē un tā izskatīšanas novilcināšana ieilgst, jo konkrētās komisijas darba kārtību vienpersoniski nosaka tās priekšsēdētājs. Jāatzīmē, ka "ManaBalss" atkarībā no jautājuma iniciatīvas iesniedz ne tikai Saeimā, bet arī ministrijās un pašvaldībās, arī privātajā sektorā.

Būtiski lēmumi

"ManaBalss" iniciatīvas panākušas visai daudzu būtisku, mūsu ikdienas dzīvi ietekmējošu lēmumu pieņemšanu. Piemēram, par mantojamu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu, par progresīvu nodokļu sistēmu, pārmaksāto nodokļu automātisku atmaksāšanu, par pašreizējā skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšanu. Mazāk varbūt ikdienu ietekmē, bet no ētiskā viedokļa būtisks ir aizliegums cirkā izmantot savvaļas sugu dzīvniekus.

Ir arī izteikti politiska rakstura panākti rezultāti, piemēram,  par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās un Atveram Saeimu, ar kuru tika panākta tieši šo 10 000 parakstu savākušo iniciatīvu obligāta izskatīšana Saeimā.

Ne mazums iniciatīvu ir arī noraidīts – te var pieminēt "Saglabāt latu kā valsts valūtu, Vēlēšanas internetā, Marihuānas dekriminalizācija, Visu gadu vasaras laiks, neveicot pāreju uz ziemas, Samazināt PVN elektrībai un gāzei" un daudzi citi.

Izskatīšanas stadijā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā šobrīd atrodas 34 iniciatīvas, tostarp "Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam, Likvidēsim iespēju Saeimas deputātiem balsojumos atturēties, Azartspēļu zāļu aizliegšana visā Latvijas teritorijā, Uzvaras pieminekļa demontāža".

Kad tomēr nav cerību

Aktīvā balsošanā portālā atrodas arī iniciatīvas, kurām nav nekādu cerību savākt vajadzīgo balsu skaitu. Par ceļa P-14 Stalbe–Cēsis nekavējošu atjaunošanu, ko visticamāk ievietojis kāds turienes iedzīvotājs, savāktas tikai 749 balsis.

Par Slokas pamatskolas saglabāšanu nobalsojuši 1204 iedzīvotāji, bet Annas Poļitkovskas ielu Rīgā, godinot nošauto Krievijas žurnālisti, pagaidām grib redzēt tikai 96 iedzīvotāji. Samazināt automašīnu ātrumu Jūrmalas centrā līdz 30 kilometriem stundā vēlas tikai 27 cilvēki, bet alkohola tirdzniecības aizliegšanu pēc plkst. 20 atbalsta 613 žūpības pretinieki.

Par nedaudz kuriozu var uzskatīt prasību ieviest speciālu likumdošanu par kapu apsaimniekošanas vienotiem principiem. Pat ņemot vērā latviešu kapu svētku kulta statusu, šim aicinājumam atsaukušies tikai 93 cilvēki. Par atkarību izraisošas vielas statusa noteikšanu cukuram parakstījušies 542 baltās nāves pretinieki.