Rītdiena ir prāta stāvoklis. Recenzija par Džordža Klūnija filmu

Keisija ir apdāvināta meitene ar dēkaines raksturu. Viņas rokās nejauši nonāk savāds priekšmets, ar kura palīdzību meitene nokļūst paralēlā un brīnišķīgā pasaulē, ko apdzīvo gudrāka cilvēce. Keisija tajā paspēj ielūkoties, taču vairs nevar atgriezties. Mēģinādama noskaidrot notikušo, meitene meklē palīdzību pie Frenka – ciniska pusmūža izgudrotāja. Frenks saprot, ko Keisija redzējusi, – viņai pavērta ieeja uz Rītdienas zemi, pasauli, no kuras Frenku reiz izraidīja.

No animācijas uz futūrismu

Filmas «Rītdienas zeme» režisors ir Breds Bērds – vairāku spožu animācijas filmu autors, to vidū ir «Lieliskie» (2004) un latviešu skatītāju vidū ļoti populārie žurciņas-kulināra piedzīvojumi filmā «Gardēdis» (2007). Bērds uzņēmis arī «Neiespējamās misijas» ceturto daļu «Rēgu protokols», kas ir viens no šīs franšīzes vizuāli elegantākajiem darbiem. Arī «Rītdienas zeme» ir vizuāli iespaidīga, tās operators ir Klodio Miranda, kurš ieguvis «Oskaru» par darbu filmā «Pī dzīve». «Rītdienas zeme» vēsta par potenciālo rītdienu, kas sagaida cilvēci: kādu iedomājamies savu nākotni? Un kā rīkoties, lai tāda pienāktu?

Viduvēji pret viduvējību

Breda Bērda filmām raksturīgi kopīgi motīvi. Animācijas filmas «Dzelzs milzis» pamattēze vēstīja: tu esi tas, kas nolem būt. «Lieliskie» (tāpat arī «Gardēdis») pētīja individuālu izcilību iepretim viduvējības jēdzienam. Tāpēc daudzi kritiķi šīs šķietami nevainīgās ģimenes filmas minējuši kā piemērus Ainas Rendas filozofijas ilustrēšanai par sabiedrības kolektīvo viduvējību, kas nomāc indivīda talantus.

Šis konteksts jāieskicē, lai izprastu, ka «Rītdienas zeme», lai arī aizraujoša, krāšņa un iespaidīga sāga visai ģimenei, ir visai viduvējs darbs, sevišķi režisoram, kurš savu karjeru pastāvīgi izmantojis kā platformu, lai sludinātu radošumu, inteliģenci, nesamierināšanos. «Rītdienas zemi» raksturo bailes no sabiedrības un mūsdienu pasaules un naiva ticība «jaunajām, drosmīgajām» sirdīm, kas spēj labot cilvēces pagātnes kļūdas. Filmas intonācija tādējādi sāk izklausīties pēc propagandiska sprediķa, kas izrakstīts no pozitīvām pašpalīdzības grāmatām, adresētām «tiem, kas uzdrīkstas sapņot un rīkoties».

Skaists naivums

«Rītdienas zeme» ir darbs, kurā vientiesīgi pasaules glābšanas impulsi apvienojušies ar Disneja studijas naudas pelnīšanas aprēķinu. Tai piemīt visi «ģimenei draudzīgas» filmas elementi, brīnišķīga vizualitāte, kā arī, protams, Džordžs Klūnijs. Šī aktiera izvēle tomēr šķiet mazliet par daudz izskaitļota darbam, kas aicina beigt karus, pievērst uzmanību ekoloģiskām problēmām un uzņemties atbildību par pasauli, kurā dzīvojam. Brīnuma vietā filma piedāvā populārzinātnisku lekciju, piesātinātu ar sentimentālismu un piespiedu multikulturālismu. Tomēr, lai arī filmas noskaņa vietām atgādina rekrutēšanas video kādai modernai pozitīvisma sektai, ir apsveicami, ka nenoliedzami talantīgais režisors, lai cik viņa iecere būtu naiva, izmanto Holivudu, lai vērstos pret visapkārt valdošo vienaldzību, cinismu un apātiju, pārtulkojot savu vēstījumu viegli saprotamā ģimenes filmas valodā.

Filmas "Rītdienas zeme" treileris

Kinokritiķe Liene Linde, žurnāls „Rīgas Viļņi” / Publicitātes foto