Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
AP/Scanpix

Kara noziegumi Ukrainā: Latvija vēl apzina, kādus izmeklētājus sūtīt palīgā

Sabiedrība
11. aprīlī 15:09 2022. gada 11. aprīlī 15:09
  Jauns.lv
Šobrīd Latvijā atsaukušies 50 Latvijā bēgļu gaitās nonākušie, kuri gatavi liecināt par Ukrainā notikušajiem noziegumiem. Taču atšķirībā no, piemēram, Igaunijas, Latvija vēl apzina, kādus izmeklētājus sūtīt palīgā uz Ukrainu. Kamēr sarunas par starptautisko tribunālu vēl ir neskaidras, valstis sākušas savus kriminālprocesus. 

Piektdien Rīgā tikās trīs Baltijas valstu tieslietu ministri. Igaunijas pārstāve atklājusi, ka šajā valstī jau apzināti četri eksperti, kas plāno doties uz Ukrainu palīdzēt sākt vākt pierādījumus. “Bučas un Irpiņas pilsētās pastrādāto slaktiņu fiksēšanai viņiem būtu ļoti noderīgi mūsu valstu krimināltiesību eksperti. Mēs šobrīd tieši vedam sarunas, Tieslietu ministrija kopā ar ekspertīžu centru, ar ekspertiem, kas ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā šobrīd, kā arī ar ģenerālprokuroru, kā mēs varam palīdzēt šajā ziņā,” ReTV saka Jānis Bordāns, tieslietu ministrs (Konservatīvie).

Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurore Evita Šiba: “Viņiem šobrīd ir nepieciešami reālie tiesu medicīnas eksperti, ballistisko ekspertīžu eksperti. Jūs paši redzat, cik daudz tur ir nogalinātu cilvēku. Lai to visu fiksētu kriminālprocesa ietvaros, protams, būtu nepieciešams taisīt līķu ekspertīzes. Ukraina pati ar to nevar tikt galā.”

Tikmēr “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktors Nils Muižnieks vērtē, ka tie pierādījumi, ko šobrīd cenšas ievākt ārpus Ukrainas, tai skaitā Latvijā, ir vērtīgi, bet grūtāk fiksējami. Proti, svarīgāk liecības uzklausīt šobrīd no ukraiņiem, kas atrodas turpat nozieguma vietā. “Viena no galvenajām problēmām ir, ka Ukrainas varas iestādēm trūkst morgu, liela mēroga saldētavas, kur līķus iesaldēt. Līķi satur ļoti vērtīgu informāciju par noziegumu, kurā vietā, kad ir šauts, vai rokas bija aizsietas, spīdzināts pirms tam.”

Ukrainas puse jau sagatavojusi nepieciešamo likumisko bāzi, lai citu valstu eksperti varētu strādāt un konstatēt noziegumus, skaidro ministrs. Uz profesionāli iegūtu pierādījumu svarīgumu norāda arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors Uldis Ķinis, kam ir pieredze, savulaik piedaloties Dienvidslāvijas kara noziegumu tiesāšanā. Toreiz apsūdzēja 161 personu, bet notiesāja tikai 90. “Viņam ir jābūt pierādītam pēc visām pazīmēm, jābūt pierādītam, ka ir noticis kaitējums, notikusi cēloņsakarība, ka tieši šis kaitējums ir saistīts ar kādas konkrētas personas prettiesisku rīcību. Tātad - jāpierāda šīs rīcības vainu,” ReTV pauž Uldis Ķinis, RSU profesors.

Nils Muižnieks: “Grūti, ja, piemēram, slimnīca vai izglītības iestāde ir sabumbota. Vai tas ir aiz neuzmanības, vai tīši mērķēts, lai trāpītu tur. To nodomu ir grūtāk pierādīt. Tāpat secināt, kas vadīja attiecīgo rotu vai bataljonu, kurš nes to komandas atbildību.”

“Amnesty International” ir starptautiska nevalstiska organizācija, kurai ir specializētas nodaļas, kas izmeklē kara noziegumus. Šobrīd šīs komandas pārstāvji jau atrodas Ukrainā. “Pēta munīciju atliekas, skatās, no kurienes tie varētu būt šauti, vāc liecības no lieciniekiem. Mums ir arī tāda krīzes pierādījumu laboratorija, kas mēģina digitāli pārbaudīt un rekonstruēt, kā kaut kas ir noticis,” ReTV saka Nils Muižnieks.

Organizācija par fiksētajiem pierādījumiem gatavo arī publikācijas. Piemēram, 20. aprīlī nāks klajā ar pētījumu par notiekošo Mariupolē. Līdzīgi kā citi eksperti, arī viņš prognozē: tas, ko mēs esam redzējuši, ir tikai aisberga redzamā daļa. Nils Muižnieks: “Ir daudz lietas, ko šobrīd pētām, nevaram pagaidām izdarīt globālus secinājumus. Par to, vai cilvēki pret viņu gribu tiek izvesti uz Krieviju. Tas arī būtu noziegums pret cilvēci - deportācijas.”

To, vai notiekošais ir genocīds, būs grūti pierādīt, vērtē Nils Muižnieks. Arī Latvijā uzsākts kriminālprocess par noziegumiem pret cilvēkiem, pret mieru un kara noziegumiem. Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurore Evita Šiba: “Izmeklēšanu uzsāka Valsts drošības dienests. Uzreiz īsā laikā tika izveidota izmeklēšanas grupa, iesaistot izmeklētājus gan no Valsts policijas, gan no robežsardzes, lai būtu iespējams pēc iespējas operatīvāk visā Latvijas teritorijā uzsākt pierādījumu vākšanu.”

Tas, kas šobrīd tiek darīts Latvijā, ir bēgļu gaitās nonākušo karā cietušo vai tā liecinieku apzināšana un pratināšana. “Reģistrējoties punktos, robežsardzes pārstāvji izsniedz informāciju par to, ka, ja viņiem ir liecības, ko viņi varētu sniegt mūsu kriminālprocesa ietvaros, tad viņi tiek aicināti tās sniegt, kā arī izsniegt viņu rīcībā esošus video, audio ierakstus, kas apliecinātu to, ko viņi kā aculiecinieki ir pieredzējuši. Jāsaka, ka atsaucība ir. Šobrīd apzinātas 50 personas,” saka Evita Šiba.

Ukraina, Lietuva un Polija jau koordinējusies apvienotajā izmeklēšanas grupā. Vēlmi tai pievienoties izteikusi arī Latvija. “Grūti prognozēt, kā attīstīsies lietas izmeklēšana, jo, lai sauktu kādu pie atbildības, ir jāsavāc pierādījumi par konkrētas personas vainu. Ja šī persona ieradīsies Latvijā, tad, iespējams, arī varētu runāt par atbildību. Šobrīd mums ir grūti prognozēt, kādus pierādījumus mēs savāksim,” ReTV skaidro Evita Šiba.

Prokurore skaidro, ka pierādījumus varētu nodot citām valstīm vai starptautiskajai tiesai, bet par to vēl ir pāragri spriest. Profesors Uldis Ķinis atgādina: “Kara noziedznieku mēs varēsim tiesāt tikai tad, kad atradīsim, kurš to izdarīja. Otrkārt, kad viņš atradīsies mūsu teritorijā, jo mēs nevarēsim viņu dabūt ārā no Krievijas, ja viņi viņu neizdos.”

Jurisdikcija ir svarīgākais jautājums, plānojot starptautiska tribunāla darbību. Gan Nils Muižnieks, gan Uldis Ķinis uzsver, ka tas, cik spēcīga būs starptautiskā izmeklēšana un kā tiks veidots iespējamais tribunāls, būs politiskā izšķiršanās. “Tagad būs arī ANO Cilvēktiesību padomes ietvaros arī tāda īpaša izmeklēšanas komisija. Tie trīs cilvēki, kas to vadīs, ir labi pazīstami cilvēktiesību aprindās. Mēs ar viņiem sadarbosimies. Ja būs kāds cits tribunāls, mēs arī ar tiem sadarbosimies,” saka Nils Muižnieks.

Ministrs vērtē, ka tribunālu, ja tāds tiks veidots, jāveido iesaistot pēc iespējas vairāk nozīmīgākas un dažādas pasaules valstis. Jānis Bordāns: “Kad karš ieilgst, attālākas valsis, kas domā, ka tām tas nedraud vai ar tām šis karš nav saistošs, tas ir kaut kur tālu, bīstami ir tas, ka tās sāks uztver - karš ir rutīna, tā ir ikdiena.”

Esot svarīgi, ka dažādas valstis uzstājas vienā balsī. Baltijas valstīm šeit jārāda piemērs.

Citi šobrīd lasa

12 ar veselību saistītas lietas, kas par sevi ir jāzina ikvienam cilvēkam
Speciālo uzdevumu bataljons savalda burku mētātāju, "sašņorē" suteneri un narkomānu, atbrīvo vēžus: kriminālā province
Zelenska padomnieks Arestovičs atklāj, ka domā kandidēt uz Ukrainas prezidenta amatu – taču ir viens nosacījums 5
Pievienot komentāru