foto: LETA
Kas īsti noticis ar “Saskaņu”? Daudzi atbalstītāji pēkšņi pametuši partiju
Partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs partijas "Saskaņa" Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātu gaidīšanas pasākumā.
Politika
2022. gada 12. aprīlis, 06:21

Kas īsti noticis ar “Saskaņu”? Daudzi atbalstītāji pēkšņi pametuši partiju

Jauns.lv

Politiskā partija "Saskaņa" pēdējā laikā piedzīvojusi būtisku popularitātes kritumu. Ar ko tas skaidrojams un kas sagaida partiju turpmāk? To portāls Jauns.lv vaicāja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektorei, politoloģei Leldei Metlai-Rozentālei.

“Ja mēs runājam tieši par saistību ar Ukrainas karu un to, kā tas ir atsaucies uz mūsu politiskajiem spēkiem, tad varbūt te ir jāvelk kaut kādas paralēles gaidāmo vēlēšanu kontekstā arī ar partiju reitingiem.

“Saskaņai” būtisks kritums

Redzam, kas ir noticis, ja salīdzinām februāra un marta reitingus. Visredzamākās izmaiņas ir skārušas tieši partiju “Saskaņa”, kurai šajā periodā ir ļoti būtisks elektorāta kritums.

Rodas jautājums, kāpēc pēkšņi ir tāds kritums? Vienīgais skaidrojums, kas rodas no visas šīs ģeopolitiskās situācijas, ir “Saskaņas” paziņojums par to, ka viņi, protams, neatbalsta karu Ukrainā un neatbalsta Krievijas un [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina rīcību,” Metla-Rozentāle skaidroja.

Tas būtiski atšķiras no “Saskaņas” līdzšinējā kursa, kurā tās politiķi aizstāvēja krievvalodīgo intereses, un daļa krievvalodīgo Latvijā sevi asociē ar Krieviju un tajā pastāvošo režīmu.

Līdz ar to šis “Saskaņas” paziņojums acīmredzot ir bijis par iemeslu, kāpēc viena daļa viņu elektorāta martā uz jautājumu, par ko jūs balsosiet, vairs neizvēlējās šo partiju kā savu interešu pārstāvi.

Kur dosies līdzšinējie “Saskaņas” vēlētāji?

Saistībā ar to ir interesants jautājums, kur šie kādreizējie “Saskaņas” vēlētāji dosies tālāk. “Vai viņi dosies uz Latvijas Krievu savienību kā elektorāts? Protams, pastāv iespēja, ka paiet laiks, situācija nomierinās, cilvēkiem asas sajūtas norimst un varbūt viņi ir gatavi atgriezties pie “Saskaņas”. Arī tāda iespēja pastāv. Nav teikts, ka viņi noteikti ir neatgriezeniski pametuši “Saskaņu”.”

Iespējams, ka tad, kad jautājums par Ukrainu vairs nebūs dienas kārtībā, “Saskaņa” varēs atkal uzrunāt savus līdzšinējos vēlētājus.

Ja līdz rudenim, kad Latvijā gaidāmas Saeimas vēlēšanas, situācija Ukrainā tiek iekapsulēta vai nedaudz nomierinās, “Saskaņa” varētu atgūt daļu savu vēlētāju.

Ja piemirsīsim par karu Ukrainā

Protams, ir šausmīgi teikt, ka mēs laika gaitā aizmirstam to, kas notiek Ukrainā, bet to redzam arī Francijas prezidenta vēlēšanu procesā. Pirms mēneša, kad tikko bija sācies karš Ukrainā, Francijas sabiedrība teica, ka nešaubīgi atbalsta Emanuelu Makronu, jo viņš pārstāv stabilās un tradicionālās vērtības.

Bet šobrīd tas ir nedaudz aizmirsts. Pēc pirmās kārtas rezultātiem redzams, ka sabiedrības daļa atbalsta arī Marinu Lepēnu, kas zināmā mērā ir pietiekami radikāli orientēta un par populistisku sauktas partijas vadītāja, politoloģe norādīja.

Martā novērotās tendences var neturpināties

“Protams, mēs saprotam, ka Latvija ir tuvāk Ukrainai, un mums tā sajūta, ka mēs esam drošībā, nav tik liela kā Francijai. Tāpēc mums, iespējams, tik ātri neradīsies tāda iluzora sajūta, ka tur viss ir kārtībā un principā uz mums Ukrainā notiekošais vairs neattiecas,” Metla-Rozentāle sacīja.

Vienlaikus viņa norādīja: ja Ukrainas situācija iekapsulējas un tiek panāktas nozīmīgas vienošanās, var prognozēt, ka Latvijas partiju reitingi var neturpināt martā novērotās tendences, piemēram, to, ka atbalsts “Saskaņai” samazinās, “Jaunās vienotības” popularitāte pieaug un populistisko partiju (Aināra Šlesera un Alda Gobzema partiju) elektorāts mazinās.

"Saskaņa" partiju reitingā pamet pirmo trijnieku

"Saskaņa" mēneša laikā Latvijas partiju popularitātes reitingā no pirmās vietas ierindojoties ceturtajā, liecina pētījumu aģentūras SKDS aptaujas dati, par kuriem vēstīja Latvijas Televīzija.

Atsaucoties uz šo aptauju, LETA ziņoja, ka augstākais reitings martā ir partijai "Jaunā vienotība", kura apsteigusi "Saskaņu", kas martā ierindojas ceturtajā pozīcijā. Otrs augstākais reitings ir Zaļo un zemnieku savienībai, bet trešais - Nacionālajai apvienībai.

Piektajā vietā reitingos ierindojusies partiju apvienība "Attīstībai/Par!", tālāk seko "Progresīvie", Latvijas Krievu savienība, "Konservatīvie". Pēc tam "Latvija pirmajā vietā", Latvijas Reģionu apvienība, "Stabilitātei", partija "Katram un katrai", "Republika", bet aptauju noslēdz "Par cilvēcīgu Latviju".

29% aptaujāto norādījuši, ka nezina, par ko balsot. Savukārt 13% norādīja, ka Saeimas vēlēšanās nepiedalīsies.