Tēvs aizmucis uz ārzemēm un nemaksā uzturlīdzekļus. Kā tos saņemt?
“Mans vīrs oficiāli strādā ārzemēs un nemaksā uzturlīdzekļus mūsu bērniem. Kad ierodas Latvijā, dzīvo pie mīļākās un par ģimeni neliekas ne zinis. Bet no viņa nevēlos šķirties: ja nu man ir veselības problēmas, tad vairs nebūs, kas parūpēsies par bērniem, viņi paliks bez apgādnieka. Stulbākais ir tas, ka viņš nevēlas izrunāties un situāciju atrisināt. Vai varu panākt, lai viņš bērniem maksā uzturlīdzekļus?” žurnālam „Likums un Taisnība” jautā Anna.
Atbild Rīgas bāriņtiesas Sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Subbota: „Īsumā - laulības esamība vai neesamība (tāpat kā šķirti vai nešķirti vecāki) šajā gadījumā nenosaka to, vai un kā vecākam jāmaksā uzturlīdzekļi. Noteicošais ir vecāku aizgādības tiesības un bērna dzīvesvieta. Ja abiem vecākiem ir aizgādības tiesības un bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir pie viena no vecākiem, tad vecākiem savstarpēji jāvienojas par uzturlīdzekļiem, kurus maksā tas vecāks, kurš ikdienā nedzīvo un nerūpējas par bērnu. Ja vienošanās nav iespējama, tad šādas problēmsituācijas risina tiesas ceļā.
Saskaņā ar Civillikuma 179. pantu, vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.
Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Gadījumā, ja vecāki nevar vienoties par bērna aizgādības jautājumiem, viņiem ir tiesības saskaņā ar Civilprocesa likuma 244.2 panta otro daļu celt prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu no bērna vecāka. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 244.3 panta pirmo daļu prasību lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, ceļ tiesā pēc bērna dzīvesvietas. Par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņu vecāka deklarētā dzīvesvieta. Ja bērna vecāku deklarētās dzīvesvietas atrodas dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka deklarētā dzīvesvieta, pie kura viņš dzīvo.”
Līdzekļus var saņemt arī no UGF
Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administrācijas Administratīvās nodaļas vadītāja Evija Pērkone piebilst:
„Vecāks, kura ikdienas aprūpē ir bērns, var vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā ar iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu administratīvā procesa kārtībā, ja otrs vecāks labprātīgi nenodrošina uzturlīdzekļus, un vecākam jau nav ar tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem noteikts pienākums maksāt uzturlīdzekļus. Šādā gadījumā uzturlīdzekļi tiks izmaksāti no UGF valsts garantētajā apmērā.
Gadījumā, ja vecāks vēlas saņemt uzturlīdzekļus lielākā apmērā nekā valsts garantētais apmērs, vecākam, kura aprūpē ir bērns, ir tiesības vērsties tiesā.
Pēc tiesas sprieduma pieņemšanas to varēs izpildīt pēc parādnieka dzīvesvietas vienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ASV, Melnkalnē, Albānijā, Ukrainā, Norvēģijā, Bosnijā un Hercegovinā, Turcijā, Baltkrievijā, Hondurasā, Apvienotajā Karalistē vai Brazīlijā.
Ja otrs vecāks spriedumu nepildīs un uzturlīdzekļus labprātīgi nenodrošinās vai uzturlīdzekļu piedziņa no viņa nebūs iespējama, tad uzturlīdzekļus varēs saņemt no Uzturlīdzekļu garantiju fonda valsts garantētajā apmērā.”
Uzturlīdzekļu apmērs
No UGF šobrīd tiek izmaksāti uzturlīdzekļi šādā apmērā:
* no piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 107,50 eiro mēnesī;
* no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecumam – 129 eiro mēnesī;
* no 18 gadu vecuma sasniegšanas līdz 21 gada vecumam, ja bērns turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā – 129 eiro mēnesī.
Sīkāka informācija internetā: www.ugf.gov.lv. UGF kontakti: telefons – 67830626, 67830636; e-pasts: pasts@ugf.gov.lv; Raiņa bulvāris 15, Rīga.
