Cik ilgi vēl ar valsts finansējumu atbalstīs piekto kolonnu?

Latvijas Krievu savienība (LKS) ir izveidota 2014. gadā, būtībā pārdēvējot partiju “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Tā ir ekonomiski kreisi orientēta partija, kuras ideoloģijas galvenais pamats ir mazākumtautību valodu (reāli gan runa ir tikai par krievu valodu) nostiprināšana un divkopienu sabiedrības pastāvēšanas atzīšana – faktiski cīņa pret pilnīgu valsts valodas ieviešanu izglītībā un par vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem.

Ždanoka cenšas, bet ne Latvijas labā

Partiju vada divi līdzpriekšsēdētāji Tatjana Ždanoka un Miroslavs Mitrofanovs, valdē un padomē ir cilvēki, kuri regulāri bijuši ļoti pamanāmi dažādās prokremliskās aktivitātēs – Vladimirs Buzajevs, Aleksandrs Gapoņenko, Aleksandrs Giļmans, Korens Josifs, Jevgēņijs Osipovs, Jakovs Pliners un citi.

Visaktīvākā ir Eiroparlamenta deputāte Tatjana Ždanoka, kuras darbībā jau kopš 2014. gada Krimas aneksijas un pseidorepubliku izveides Ukrainas austrumos vērojams nepārprotams atbalsts Krievijai. Viņa personīgi ir viesojusies okupētajās teritorijās, līdzi aizvedot arī vairākus kreisi noskaņotus kolēģus, vairāki Krievijas kanāli Ždanokai pirms vēlēšanām nodrošināja pamatīgu auditoriju dažādos politiskos raidījumos.

Ždanoka to pēc tam atstrādājusi, organizējot dažādas starptautiskas konferences, kuru dalībnieki nospiedošā  daudzumā ir tieši Krievijas pārstāvji. Arī nesen viņa uzstājās Eiroparlamenta tribīnē, atkārtojot melus par astoņus gadus ilgušo genocīdu Donbasā un Krievijas cēlo mērķi likvidēt nacismu, pat nepieminot to, kas notiek patiesībā. Arī citi šīs partijas biedri savos sociālajos tīklos pauž atbalstu Krievijas agresijai un manipulē ar aizliegtiem simboliem.

Šīs aktivitātes spiesti finansēt arī Latvijas nodokļu maksātāji – šogad janvārī LKS piešķirts valsts finansējums – 71 904,75 eiro.

Tikuši līdz sūdzībai ANO

Ilgus gadus šī partija, izmantojot Ždanokas iespējas Eiroparlamentā, nenogurstoši cīnās pret latviešu valodu. Eiropas Savienības Tiesā Strasbūrā jau sakrājies ap 300 iesniegumu par krievu valodas ierobežošanu, bet tagad partija izcēlusies ar jaunu sasniegumu.

Proti, ANO Cilvēktiesību komisija pēc 34 ģimeņu (ne tikai krievu, bet arī citu krieviski runājošo mazākumtautību pārstāvju) iesniegumiem ierosinājusi lietu par 2018. gada izglītības reformas neatbilstību cilvēktiesībām, un valdībai līdz septembrim ir jāiesniedz skaidrojumi.

Tāpat LKS mājaslapā var atrast Mitrofanova paziņojumu, ka “mēs neupurēsim Uzvaras dienu”, un izteikts aicinājums Rīgas domei tomēr organizēt Uzvaras dienas svinības. Šis paziņojums gan tapis pirms izmaiņām likumdošanā, kas liedz rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metru no jebkura padomju armiju vai tās karavīrus slavinoša pieminekļa.

Var prognozēt, ka notiks partijas piekritēju mobilizācija, un šogad 9. maijs pie Pārdaugavas pieminekļa solās būt visai skarbs. Kopš Krievijas sāktā kara atbalsts LKS pieaudzis par 2,2% – līdz 5,6 procentiem, liecina marta beigās veiktā Factum aptauja.

Apšaubāmā "Stabilitāte"

Pretrunīgi vērtējama arī Aleksandra Rosļikova jaundibinātā partija “Stabilitāte”. Ar bijušā Rīgas domes deputāta vārdu saistīti vairāki šaubīgi darījumi. Nupat par pievienošanos viņa partijai paziņojusi krievu jaunatnes vidū populārā tiktokere Glorija, kurai ir liela loma dažādu Kremlim noderīgo vēstījumu izplatīšanā.

Šādas personas ir atrodamas arī citās sīkpartijās, kurās antivakseru uzskati bieži izpaužas roku rokā ar prokrievisko ideoloģiju. Par īpaši draudzīgu Latvijai nevar uzskatīt arī bijušo žurnālistu un Eiroparlamenta deputātu Andreju Mamikinu. Ar aicināšanu uz ciešu draudzību ar Krieviju un Putina kā valsts vadītāja slavināšanu vēl īsi pirms Ukrainas kara nodarbojās arī atsevišķi Aināra Šlesera partijas “Latvija pirmajā vietā” biedri.

Šobrīd naidīgu partiju likvidēt grūti

Pēc pašreiz spēkā esošā likuma partijas likvidēšanas process ir iespējams tikai pēc formālas noteikumu neievērošanas par nepieciešamo biedru skaitu un kopsapulces nesasaukšanu, par finansiālās darbības pārkāpumiem vai bankrota procedūras uzsākšanas gadījumā.

Tiesa gan, visai iedarbīgs ierocis ir KNAB kompetencē esošā valsts finansējuma atņemšana, taču arī to var izdarīt tikai par jau minētajiem pārkāpumiem. Turklāt Ždanoka ar saviem kā Eiroparlamenta deputātes un, iespējams, arī kādiem citiem finansējuma avotiem spēj partiju noturēt virs ūdens arī viena pati.

Likumā gan ir punkts, kas nosaka, ka partiju var likvidēt ar tiesas lēmumu, un tieši šādu procedūru uzsācis Valsts drošības dienests (VDD).

Oficiāls brīdinājums

Atbilstoši Valsts drošības iestāžu likumam VDD ir tiesīgs izteikt fiziskām un juridiskām personām, tostarp arī partijām, oficiālu brīdinājumu par nepieļaujamību izdarīt likumpārkāpumus, kas vērsti pret valsts drošību un var tai kaitēt.

VDD “Kas Jauns Avīzi” informē: “Dienests, savas kompetences ietvaros vērtējot norises informatīvajā telpā, vairākkārt ir konstatējis politiskās partijas LKS un tās pārstāvju aktivitāšu neatbilstību demokrātiskajām vērtībām un Latvijas nacionālās drošības interesēm. Dienesta vērtējumā partijas aktivitātes ir vērstas uz Krievijas īstenotās politikas un starptautisko tiesību normu pārkāpumu attaisnošanu, kā arī propagandas vēstījumu izplatīšanu. VDD ir aicinājis partiju novērst nelikumīgās darbības, brīdinot, ka pretējā gadījumā dienests pret to izmantos likumā noteiktos instrumentus.”

Atbilstoši likumam, ja partija pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas noteiktajā termiņā nenovērš pārkāpumus, tad VDD var vērsties tiesā, lūdzot apturēt partijas darbību uz sešiem mēnešiem. Ja partija neizpilda arī tiesas lēmumu par pārkāpumu  novēršanu un darbības apturēšanu, tiesa lemj par tās darbības izbeigšanu. Tāpat partijas darbību var izbeigt, ja tā gada laikā pēc brīdinājuma saņemšanas izdara likumpārkāpumus atkārtoti. Partijas darbības izbeigšanai automātiski seko likvidēšana.

Pilsonību atņemt nav vienkārši

Latvijas Pilsonības likumā šobrīd paredzēts, ka no tās var atteikties labprātīgi, taču ir arī četri pilsonības atņemšanas iemesli. Tās var būt situācijas, kad ir likumā neatļauta dubultpilsonība, ja pilsonis ir karojis nepareizas valsts bruņotajos spēkos vai dienējis kādā citā dienestā, iegūstot pilsonību, ir sniegtas nepatiesas ziņas, veicis darbības, kas vērstas uz vardarbīgu valsts varas gāšanu, un tas konstatēts ar tiesas spriedumu.

Tieslietu ministrija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā iesniegusi grozījumus Pilsonības likumā, pievienojot vēl vienu punktu sadaļā par pilsonības atņemšanu.

Tā redakcija ir šāda: “Pilsonību var atņemt, ja persona sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandas, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām, valstīm vai citiem subjektiem, kuri ir veikuši darbības, tai skaitā noziegumus pret mieru, genocīdu, noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, vai konstitucionālo iekārtu, vai arī persona pati ir piedalījusies šādu darbību veikšanā, un Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā šī persona nekļūst par bezvalstnieku. Minētā atbalsta sniegšana, piedalīšanās attiecīgo darbību veikšanā ir konstatējama ar valsts drošības iestādes atzinumu.”

Visticamāk, Ukrainas kara kontekstā Saeima šos grozījumus atbalstīs, taču ir viens bet. Visi pilsonības atņemšanas veidi, izņemot vienīgi nepatiesu ziņu sniegšanu, atļauj tā rīkoties tikai gadījumos, ja persona nekļūst par bezvalstnieku.

Proti, ja konkrētajam Latvijas pilsonim citas pilsonības nav, tad atņemt to viņam nevar. To paredz starptautiskā 1961. gada Konvencija par bezpavalstniecības samazināšanu, kas ir saistoša arī Latvijai. Tas nozīmē, ka Pjotram Avenam, kuram kabatā ir Krievijas un arī Izraēlas pase, Latvijas pilsonību atņemt var, bet Ždanokai visticamāk nekas tāds nedraud.

Ko domā politiķi

“Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzskata: “Valsts drošības dienesta redzeslokā jau ir nonākusi Latvijas Krievu savienības un tās biedru publiskā darbība, paužot atbalstu Krievijai. Dienests ir brīdinājis partiju par tās īstenoto aktivitāšu neatbilstību Latvijas nacionālās drošības interesēm un starptautisko tiesību normām. Saeimas Nacionālās drošības komisijai būtu jāuzklausa drošības iestāžu sniegtā informācija par LKS un tās biedru iespējamo atbalstu Krievijai un tās izvērstajam karam Ukrainā. Balstoties uz šo informāciju, varētu tikt lemts par tālākajiem soļiem, kādi ir paredzēti likumā. Šī ir atbilstošākā komisija, jo tās sastāvu veido pa vienam deputātam no katras Saeimā ievēlētās frakcijas. Tātad pārstāvētā gan pozīcija, gan opozīcija.” 

“Konservatīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans pauž: “Mēs uzskatām, ka tiesībsargājošām iestādēm būtu nopietni jāvērtē šā grupējuma darbība, jo no atsevišķu biedru izteikumiem redzam, ka notiek atklāta kara slavināšana, atbalstītas civiliedzīvotāju, tajā skaitā sieviešu, bērnu un senioru, slepkavības. Iespējams, ka šiem grupējumiem ir dots uzdevums veikt provokācijas Latvijā, tāpēc to darbība būtu cieši jāuzrauga un tiesībsargājošām iestādēm būtu jāapcietina tie aktīvisti, kuri atklāti pārkāpj likumu. Arī KNAB būtu jāvērtē šie jaunie notikumi caur perspektīvu, vai nebūtu pamata pārtraukt valsts finansējuma izmaksu šai partijai.”

Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) apgalvo: “Komisija atbalsta pastiprinātu drošības dienestu salīdzinoši aktivizētu darbību pret personām, kuras neslēpti pauž savu prokremlisko nostāju, un spilgts piemērs tam ir Latvijas Krievu savienība.”

Kučinskis uzskata, ka šādas izpausmes ir tiešs kaitējums Latvijas drošībai un draudi ir lieli. “Tādēļ jebkādi likumu grozījumi, kas pastiprinātu personu vai politisko organizāciju atbildību par šādu darbību, būtu atbalstāmi. Tiem gan ir jābūt juridiski izsvērtiem priekšlikumiem, un, ja mēs tādus no valdības saņemtu, esmu pārliecināts, ka Saeimā tiem būtu atbalsts,” saka Kučinskis.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība) ir pārliecināts: “Jaunajos apstākļos ir pienācis laiks paraudzīties uz partijām no valsts drošības viedokļa. Ukrainas piemērs rāda, ka tur šobrīd tiek aizliegtas partijas, kuras atbalsta Krievijas agresiju. Arī mēs esam zināmas dilemmas priekšā – vai turpināt noraudzīties un finansēt LKS, kura pilnīgi neslēpti atbalsta visu prokrievisko un prokremlisko. Un viņu līdere Ždanoka to dara, jau sākot ar viņas balsojumu pret Latvijas neatkarību 1990. gadā, un turpina to arī no Eiroparlamenta tribīnes.”