Emīlija: leģendas, māksla un vēsturiskā patiesība
Latvijas Televīzija sākusi rādīt pērn pirmizrādi kinoteātros piedzīvojušo daudzsēriju filmu “Emīlija. Latvijas preses karaliene” – par leģendāro “Atpūtas” izdevēju. Filmas veidotāji īpaši uzsver, ka ļoti pedantiski izturējušies pret vēsturiskās patiesības un faktu interpretāciju, lai tie tik tiešām atbilstu laikam no 1924. līdz 1941. gadam.
Tomēr, rūpīgi ieskatoties filmas kadros, var atrast desmitiem nianšu, kas grēko pret vēsturisko patiesību, raksta “Kas Jauns Avīze”. Protams, jāuzsver, ka šī ir mākslas filma, nevis dokumentālā lente, un atkāpes no reālajiem faktiem der uztvert kā pamudinājumu iepazīt īsto vēsturi.
Daudzsēriju spēlfilmas "Emīlija. Latvijas preses karaliene" pirmizrāde
Pirmdien, 20. septembrī, kinoteātrī "Splendid Palace" pirmizrādi piedzīvoja studijas "Mistrus Media" un režisoru Anda Miziša, Kristīnes Želves un Dāvja Sīmaņa ...
Opijs vai kokaīns?
Filmas darbība iesākas 1924. gada septembra sākumā. To var nojaust pēc tā, ka "Jaunāko Ziņu" redakcijā atskan zvans par kokaīna postu Latvijā. Šī ziņa rakstā "Kas samaitā mūsu tautu?" vēstīta 1924. gada 8. septembra "Jaunāko Ziņu" numurā.
Vēsturniece un filmas konsultante Ineta Lipša 2008. gada laikrakstā "Diena" rakstījusi, ka pagājušā gadsimta divdesmitajos gados kokaīnisms bija Latvijas modernā sērga: “Tika atzīts, ka Pirmā pasaules kara satricinājumi vienu otru vājāku cilvēku spieda meklēt kaut kur pēc kāda atvieglinājuma un grūtību aizmiršanos kaut arī uz īsu brīdi. Avīze apgalvoja, ka tas (kokaīnisms) jau ieviešas pat jaunatnē, nemaz nerunājot par izpriecas lokālu apmeklētājiem, un ka kokaīnisma upuru skaits ir daudz lielāks nekā no plaši lietotā alkohola.”
Aprēķināts, ka no 1921. gada līdz 1924. gada 1. augustam Latvijā legāli ievesti 1439 kilogrami kokaīna, bet izvesti tikai 27 kilogrami.
Filmā kolēģi redakcijā strādājošam dzejniekam Jānim Ziemeļniekam, kurš bija pazīstams ar savu mīlestību pret narkotikām, taujā, kādu tad kaifu var gūt, lietojot kokaīnu. Tomēr biogrāfiskā literatūra liecina, ka Ziemeļnieks aizrāvās ar opija smēķēšanu, nevis kokaīna šņaukšanu.
Filmā 1926. gada novembrī (to var spriest pēc uz tikko iznākuša žurnāla nodrukātā datuma) Ziemeļnieks nomirst "Jaunāko Ziņu" redakcijā no sirdstriekas. Diagnoze ir patiesa, taču viņš aizsaulē aizgāja savā dzīvoklī 1930. gada vasarā.
Vairāk lasiet jaunajā “Kas Jauns Avīzes” numurā – par leģendārā Finka pareģojumu, tirgotāju Šmuškinu, kļūmi ar glāzēm. Lasiet arī, kā Itālijas skolās ģeogrāfiju māca pēc kartes, kur Baltija iekļauta Krievijā; kas atrasts cilvēku bezatbildības dēļ mirušā lāča vēderā; Putina fašisti ārdās arī Latvijā; kas sankciju ietekmē Krievijā kļūst par deficītu; Liepājā atklāta glezniecības vecmeistara Rozentāla mazmazmazdēla Anša izstāde.
