Aizsardzības ministrija vēl šogad varētu noslēgt līgumus par pretkuģu raķešu iegādēm
Aizsardzības ministrija (AM) vēl šogad varētu paspēt noslēgt līgumus par krasta pretkuģu raķešu iegādēm, kā arī tikt skaidrībā par potenciālajām izmaksām vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei, ceturtdien Saeimas Budžeta un finanšu komisijā pastāstīja AM valsts sekretārs Jānis Garisons.
Saeimas komisija ceturtdien konceptuāli atbalstīja iepriekš valdības atbalstītos grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz aizsardzības budžeta pakāpenisku pieaugumu triju gadu laikā, 2025. gadā sasniedzot 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saeima par likuma grozījumu pieņemšanu varētu lemt 21. aprīlī
Diskutējot par šiem grozījumiem, Garisons norādīja, ka pirmajos gados lielākās izmaksas paredzētas tieši investīcijām, jo nepieciešams attīstīt valsts aizsardzībai vitāli svarīgas programmas.
Atbilstoši esošajam plānam un pieejamam finansējumam nozīmīgākās programmas AM varētu sākt faktiski attīstīt tikai no 2025. gada, proti, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu, krasta aizsardzības sistēmu un tālās darbības raķešu artilērijas sistēmu programmas. Tāpat ar līdz šim piešķirto aizsardzības budžetu AM spētu daļēji finansēt munīcijas krājumu papildināšanai, īpaši, lielkalibra un daļu loģistikas transporta iegādei.
Tāpat, apstiprinot finansējuma palielinājumu, investīcijas paredzētas bezpilota lidaparātu sistēmās un vadāmajos lādiņos.
Garisons skaidroja, ka vienas spējas jeb programmas attīstība prasa trīs līdz piecus gadus, jo šajā laikā nepieciešams ieročus saražot, apmācīt karavīrus un izveidot atbilstošu infrastruktūru.
"Katrā ziņā es teiktu, ka 2024./2025. gadā mēs jau varētu sākt sasniegt pilnu kaujas gatavību vismaz daļā no šīm būtiskajām spējām," uzsvēra Garisons.
Lai arī Saeima vēl nav nobalsojusi par finansējuma palielināšanu, AM jau sākusi sagatavošanās darbus. Piemēram, par krasta aizsardzības sistēmām AM jau veikusi tirgus izpēti un vēl šogad varētu paspēt noslēgt līgumus par krasta pretkuģu raķešu iegādēm. Vienlaikus Garisons atgādināja, ka pērn uz visām trim Baltijas valstīm paredzēts 150 miljonu eiro liels ASV finansējums pretgaisa aizsardzībai, kas tiek investēta dažādos pretgaisa aizsardzības komponentos.
Tāpat vēl šogad varētu tikt skaidrībā par potenciālajām izmaksām par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmām. Tāpat sākti procesi par bezpilota lidaparātu iegādēm, iesaistot vietējo ražotāju.
"Tātad mēs varētu šos procesus paātrināt, jo iestrādes mums jau ir katrā no šiem projektiem. Ja šāds likumprojekts tiek pieņemts, tad daļu no spējām mēs varam paātrināt vismaz par pieciem gadiem," uzsvēra Garisons, gan piebilstot, ka finansējuma palielināšanā ir jārēķina arī armijas personāla pieaugums.
Vienlaikus Garisons vērsa uzmanību, ka būtisks izaicinājums ieroču iegādē ir rūpnīcu jaudas. Patlaban ražošanā veidojas "korķi", jo daudzas valstis pastiprināti pasūtījušas ieročus.
Atbalstītie grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā paredz, ka 2024. gadā budžets plānots ne mazāks kā 2,40% no attiecīgajam gadam prognozētā IKP apjoma, bet 2025. gadā un turpmākajos gados - ne mazāks kā 2,5% no prognozētā IKP apjoma.
2022. gada aizsardzības budžets ir 758,35 miljoni eiro jeb 2,2% no IKP, un valdības pieņemtais lēmums paredz tā pakāpenisku pieaugumu triju gadu laikā, 2025.gadā sasniedzot 2,5% no IKP.
Attiecīgi Aizsardzības ministrijai piešķirot 2023.gadā ne mazāk kā 2,25 % no attiecīgajam gadam prognozētā IKP apjoma, finansējums palielinātos par 138 754 418 eiro, 2024.gadā piešķirot ne mazāk kā 2,4 % no IKP apjoma, finansējums palielinātos par 231 284 506 eiro, savukārt 2025.gadā sasniedzot 2,5 % no attiecīgajam gadam prognozētā IKP, finansējums provizoriski pieaugtu par 332 715 506 eiro. Garisosn komisijā skaidroja, ka līdz 3031.gadam aizsardzības nozarei budžets sasniegtu aptuveni 900 miljonus eiro.
Ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas Eiropā, arī citas NATO valstis paziņojušas par savu aizsardzības budžetu palielināšanu.
