Ceturtdaļmiljonu Latvijas iedzīvotāju tur informatīvajā blokādē par karu Ukrainā. Ko Rīgas krievu avīzes (ne)raksta par Putina izraisīto karu?
Vairākas Rīgā iznākošās lielākās avīzes krievu valodā izliekas karu Ukrainā neredzam un pēc būtības to atbalsta, pārliecinājās Jauns.lv, ceturtdien, 7. aprīlī, izskatot kioskos nopērkamos laikrakstus. Nevienā no tiem nebija ne ziņu par situāciju Ukrainas frontē, ne vēstījumu no ukraiņu bēgļiem, ko pārpārēm atspoguļo latviešu prese. Pie tam vislasītākā Latvijas krievu avīze "MK Latvija" apzināti vairāk nekā ceturtdaļmiljonu Latvijas iedzīvotāju tur neziņā par karu Ukrainā.
Trīs pērtiķi un Maskavas komjaunieši
Latvijas krievu presē ar šādu “trīs pērtiķu” (neko neredzu, nedzirdu, neteikšu) nostāju izceļas Latvijas preses flagmanis (mūsu valstī visvairāk pirktais un lasītais izdevums) “MK Latvija”, kas pēc savas būtības ir Kremļa rupors – Maskavas komjauniešu izdevuma “Moskovskij Komsomoļec” reģionālais izdevums. Tā mājaslapā arī melns uz balta rakstīts, ka “MK Latvija” ir “Moskovskij Komsomoļec” reģionālais (starptautiskais) izdevums. Ja Krievijā laikraksts savās pirmajās lappusēs slavina Putina iesākto karu, tad Latvijā tas 6. aprīļa izdevumā ne ar pušplēstu vārdu nav pieminējis notikumus Ukrainā.
Pēc pētījumu kompānija "Kantar" datiem "MK Latvija" auditorija ir 266 800 Latvijas iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka ceturtdaļmiljons mūsu tautiešu apzināti tiek turēti informatīvajā blokādē, pie tam pēc "Kremļa pasūtījuma".
Lasītājam, lasot šo nedēļas laikrakstu, var šķist, ka karš notiek Latvijā, un gluži citās frontes līnijās, par ko liecina virsraksti: “Nevienlīdzība pensionāru vidū pieaug”, “Produktu pietiks, bet cenas pieaugs”, “Latvijas iedzīvotāji žēlojas par svešiniekiem, kuri deklarējušies viņu dzīvokļos’, “Brīvu vietu nav” (par ilgo gaidīšanu pasu noformēšanas rindā), “Produktu pietiks, bet cenas pieaugs” un tamlīdzīgi.
Ir arī pažēlošanās, ka tranzīta no austrumiem apstāšanās dēļ gaidāma kolapse gan Latvijas ostās, gan uz dzelzceļa. Latvijas pievienošanās “Eiropas palīdzībai” un noteiktajām sankcijām pret Krieviju mūsu ekonomikai radīs pagrimumu un milzu bezdarbu. Un šeit neslēpts zemteksts – nebija prāta darbs noteikt sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju!
Aiz matiem pievilkta informācija par “jauno situāciju” ir informācija, ko darīt, ja ceļu satiksmes negadījumā iekļūst auto ar Ukrainas reģistrācijas numuriem. Un vienlaikus: šos “grūtos laikus” var pārdzīvot, tērpjoties krāšņās un izsmalcinātās kleitās. Vesels laikraksta atvērums veltīts modes tendencēm, lai pārdzīvotu krīzes. Ir arī daudz materiālu ar praktiskiem padomiem, sākot no tā, kā pasargāties no banku krāpniekiem un beidzot ar to, kā no mazdārziņa izdzīt ūdensžurkas.
Nenoliedzot, ka visi augstākminētie temati ir aktuāli, tomēr jāuzdod jautājums – kāpēc laikrakstā tiek ignorēta situācija Ukrainā? Var jau apelēt pie tā, ka “MK Latvija” ir izdevums, kas atspoguļo tikai vietējos notikumus. Bez gūzmas izklaides materiālu (vēsturiski temati, anekdotes, mīklas) ir arī pāris rakstu par starptautiskām aktualitātēm. Šis laikraksts iesākas ar krāsainu fotoieskatu, kā ar garīgām praksēm nodarbojas mūki tādās eksotiskās zemēs kā Mjanma, Ķīna, Indija un Kanāda. Ir arī plašs raksts par “divu Ķīnu” (Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas) attiecībām. Tikai Ukrainas nav…
Avīze ar okupantu “uzvarekli” pirmajā lapā
Otrs šonedēļ “pārsteidzošākais” laikraksts krievu valodā ir “Latvijskie Vesti”, kas uz pirmās lapas nodrukājis sarkanarmijas okupantu pieminekli Pārdaugavā, ko daži dēvē par “Uzvaras pieminekli”. Pie pieminekļa redzams ziedu klājiens, un rakstu rotā virsraksts “Kaislības ap 9. maiju” ar divdomīgu apakšvirsrakstu (bez komatiem): “svinēt nedrīkst atcelt”.
Laikā, kad tiek uzsvērts, ka 9. maija jeb “Uzvaras dienas svinību” atļaušana būtu nepieņemama, un Krievijas agresijas atbalstīšana un jandāliņi jāaizliedz, “Latvijskie Vesti" redakcijas komentārā tiek izteiktas šaubas, cik tas būtu pareizi un vai tas nekaitētu demokrātijai:
“Ja likumdevējiem ļoti gribas pastāvīgi kaut ko aizliegt, vēl vairāk, ierobežojot pilsoņu konstitucionālās tiesības, tad, pirmkārt, to vajag darīt nevis ar kosmisku ātrumu, kad nav pat laika pārdomāt likumdošanas iniciatīvas būtību, un, otrkārt, šajā situācijā izmaiņas vajag ieviest nevis “uz visiem laikiem”, bet, piemēram, uz gadu.”
Šeit nu vietā jautājums - vai Putina režīms šobrīd “kosmiskā ātrumā” neiznīcina Ukrainas cilvēkus un zemi?
Tai pašā laikā jāuzsver ka visnotaļ plašajā materiālā ir atspoguļoti viss viedokļu spektrs – gan tie, kas ir par “uzvarekļa” demontāžu, gan tie, kas iestājas par tā “sakrālo vērtību”.
Vienlaikus jāpiemin, ka laikraksts neizvairās no realitātes atspoguļojuma Ukrainas frontē, jo pirmais avīzes materiāls ir Ukrainas frontes nedēļas apskats, kurā izmantoti autoritatīvi ziņu aģentūra materiāli, kā, piemēram, no BBC, “Deutsche Welle”, “The Washington Post” un citi, arī pašu ukraiņu mediju ziņas. Tomēr stāstījuma vai reportāžas par Ukrainas šausmām nav.
Ir arī reportāža no Igaunijas Narvas, kur pie Krievijas robežas dzīvojošie krievi izsakās par šībrīža sajūtām – vieni ir apmierināti ar dzīvi Igaunijā un to nemainītu pret robežas pretējā pusē esošo Ivangorodu, bet citi atkal sūkstās, ka nu vairs neredz Krievijas televīziju. Ir arī plašs apskats, kā palīdzēt ukraiņu bēgļiem, intervija ar eiroparlamentārieti Andri Ameriku, kurš it nebūt neatbalsta Putina izraisīto karu. Tāpat tiek analizēta arī ekonomiskā situācija, kuru ietekmē karš Ukrainā.
Reportāžu no Ukrainas nav
Lai arī uz Latvijas vienīgās dienas avīzes krievu valodā “Segodņa” nedēļas izdevuma “Segodņa+Nedeļa” vāka nav pieteikuma par situāciju Ukrainā, iekšlapās var atrast vairākus materiālus par Ukrainas fronti – gan ziņas, gan situācijas analīzi.
Arī par to, ka Ukrainā ir humanitārā katastrofa. Ir intervija ar ekspremjeru Vili Krištopānu, kurš saka, ka jau kopš pirmās karas diena uzskata, ka bija jāievieš krievu gāzes un naftas importa aizliegums – viss pārējais Krievijai ir kā “oda kodiens”.
Arī nedēļas laikraksts “Subbota” atspoguļo situāciju ap Ukrainu, bet tikai “ap”. Materiālu, kas aprāda reāli drausmīgo situāciju kara postītajā zemē, nav.
