Laukos dzīvojošie, gatavojieties! Drīz Latvijas laukos nonāks lielāks skaits Ukrainas bēgļu

Kā jūs raksturotu situāciju Latvijas pašvaldībās ar Ukrainas bēgļiem?

Pašvaldības jau no kara pirmajām dienām ir iesaistījušās palīdzības sniegšanā bēgļiem – gan apzinājušas izmitināšanas iespējas, gan arī citus palīdzības veidus. Turklāt tas tika darīts, kad vēl valdībā netika pieņemts lēmums, ka bēgļu izmitināšana simtprocentīgi gulsies uz pašvaldību pleciem. Katrā pašvaldībā ir atšķirīga kapacitāte bēgļu izmitināšanai, taču pagaidām tā vēl nav sasniegta vai pārsniegta, līdz ar to situāciju patlaban raksturoju kā labu. Tomēr kopš kara ir pagājis mēnesis, un ir skaidrs, ka Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, kuri, bēgot no kara, ierodas Latvijā, kļūs lielāks un dzīvesvietu jautājums kļūs akūtāks.

Kurās pašvaldībās ir lielākais bēgļu skaits? Un kur bēgļu ir vismazāk?

Visvairāk, protams, ir Rīgā, kā arī liels skaits dodas uz citām lielajām pilsētām. Skaits ik dienu mainās, tomēr, ja Rīgā runa ir par vairākiem tūkstošiem, tad citās lielajās pilsētās tie ir simti. Vienlaikus precīzu skaitu nav iespējams nosaukt, jo ne visi ukraiņi, kuri ierodas Latvijā, uzreiz piereģistrējas. Jāņem vērā arī tas, ka ne visās pašvaldībās ir vienādas iespējas izmitināt vienlīdzīgu bēgļu skaitu. Tomēr ir skaidrs, ka lielo pilsētu kapacitāte tuvojas robežai, tāpēc ir nepieciešami algoritmi, kā organizēt bēgļu izmitināšanu arī citās pašvaldībās.

Cik gatavas kopumā ir pašvaldības uzņemt bēgļus?

Karam nebija gatavs neviens, līdz ar to arī šādai situācijai nē. Taču pašvaldības ļoti operatīvi apzināja savas iespējas un iesaistījās jau no pirmās dienas. Tā gatavība palīdzēt bēgļiem uzlabojas ar katru dienu. Pašvaldību gatavība palīdzēt bija redzama arī brīdī, kad aicinājām 2.martā visās pašvaldībās vienlaicīgi organizēt atbalsta pasākumus Ukrainas neatkarībai – atsaucās pilnīgi visas pašvaldības un pasākumi notika vairāk nekā 130 vietās!

Lai šie palīdzības procesi veiksmīgi noritētu, ir jābūt skaidriem “spēles noteikumiem”  - no valdības un atbildīgo resoru puses ir publiski komunicēts, ka Latvija var uzņemt aptuveni 10 000 bēgļu, kas nozīmē, ka ir jāparedz attiecīgi finanšu līdzekļi, tostarp arī pašvaldībām.

Kuri ir tie darbi, kas līdz šim sekmīgi paveikti, bet kurās jomās ir sarežģījumi? Kas ir lielākie izaicinājumi šajā darbā?

Manuprāt, pašvaldības līdz šim spējušas tikt galā ar darbiem, kas saistīti ar palīdzības sniegšanu bēgļiem – ir pieejama visa aktuālā informācija gan tiem, kuriem nepieciešama palīdzība, gan arī tiem, kas to vēlas sniegt, ir piesaistīti koordinatori, kuri palīdz bēgļiem ar visu nepieciešamo formalitāšu kārtošanu, ir apzinātas izmitināšanas un izglītības iespējas. Tāpat sadarbībā ar uzņēmējiem ir sagatavoti darba piedāvājumi. Vēl vairāk, pašvaldības sniedz ne tikai pamata palīdzību bēgļiem – tā ir psiholoģiskā palīdzība, dažādi kultūras pasākumi un cita veida sociālā palīdzība, kam nav paredzēts valsts finansējums. Runājot par izaicinājumiem, noteikti jāpiemin pārslodze lielajos atbalsta centros, kā arī pārslodze uz valsts un pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanu gan bēgļiem, gan arī Latvijas valstspiederīgajiem. Pirmkārt, mēs redzam, ka lielajos bēgļu uzņemšanas un atbalsta centros veidojas garas rindas, jo trūkst cilvēkresursu, otrkārt – ir jāgaida rindā vismaz vairākas nedēļas, lai saņemtu valsts un pašvaldību sniegtos pakalpojumu.

Kuras pašvaldības jūs minētu kā pozitīvos piemērus bēgļu uzņemšanā? Un kuras pašvaldības varētu strādāt labāk šajā jautājumā?

Es negribētu izcelt kādu no pašvaldībām, jo iesaistījušās ir visas – katra savu iespēju robežās, turklāt to dara pēc labākās sirdsapziņas. Varu izteikt tikai lielāko paldies Rīgai Jelgavai, Ogrei, Madonai, Valmierai, Valkai, Ķekavai, Kuldīgai, pilnīgi visām pašvaldībām. Liels paldies palīdzības uzņemšanā iesaistītajiem cilvēkiem par atbildīgu un godprātīgu darbu. Paldies pašvaldību vadītājiem. Ikvienam no mums tā ir jauna pieredze un saskaršanās ar daudz līdz šim nepieredzētām situācijām.

Vai ir kādas pašvaldības, kuras neuzņem bēgļus no Ukrainas? Vai kāda pašvaldība arī nav tam pilnībā gatava?

Gatava uzņemt bēgļus ir ikviena pašvaldība. Šobrīd lielāka interese, protams, ir par dzīvošanu lielajās pilsētās vai Pierīgā, tomēr drīz šo pilsētu kapacitāte būs izsmelta un sadarbībā ar atbildīgajiem valsts resoriem tiks organizēta bēgļu izmitināšana arī citās pašvaldībās.

Ar ko, jūsuprāt, varētu būt skaidrojama iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) nesen paustā kritika Pierīgas pašvaldībām, kurām būtu jāpārskata sava attieksme pret kara bēgļu uzņemšanu? Vai, jūsuprāt, šī kritika ir pamatota?

Iespējams, tas ir bijis kāds pārpratums, nepilnīga informācija, kas radījusi pārliecību, ka ne visas pašvaldības vienlīdz aktīvi iesaistās bēgļu uzņemšanā. Šobrīd publiskajā telpā ir liels informācijas apjoms un ir jārēķinās, ka var rasties kādi pārpratumi neprecīzi pasniegtas informācijas dēļ. Tāpēc negribētu ministrei pārmest viņas izteikumus, jo pašvaldību darbi runā paši par sevi. Bēgļus nevar piespiest izvēlēties konkrētu pašvaldību, un ir tikai loģiski, ja tie cilvēki, kuri līdz šim ir dzīvojuši lielpilsētā, priekšroku arī Latvijā dos lielpilsētai.

Kas ir galvenie veidi, kā pašvaldības atbalsta bēgļus?

Pašvaldības sniedz visu iespējamo palīdzību – gan valsts noteikto, gan arī pēc pašu iniciatīvas organizētos atbalsta veidus. Valsts noteiktie ir izmitināšana, pārtikas pakas, izglītības nodrošināšana, psihoemocionālais atbalsts, medicīniskie pakalpojumi, kā arī sociālie pabalsti, ja tādi nepieciešami. Pašvaldības no savas puses nodrošina humāno palīdzību, tiek organizēti dažādi kultūras un integrācijas pasākumi ukraiņiem.

Vai visām pašvaldībām pietiek finansējuma, lai atbalstītu bēgļus?

Ja bēgļu izmitināšana notiek normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, tas tiks kompensēts no valsts budžeta, tāpat arī ar sociālā atbalsta veidiem un izglītības nodrošināšanu – tos segs valsts budžets. Attiecībā uz pašvaldību brīvprātīgajām iniciatīvām par papildu atbalsta veidiem, tas ir katras pašvaldības ziņā. Pagaidām neesam saņēmuši informāciju par to, ka kādai trūktu finansējuma.

Kā vērtējat sadarbību ar valsts institūcijām bēgļu uzņemšanā?

Krievija Ukrainā iebruka 24.februārī – pirms nedaudz vairāk kā mēneša. Līdz šim Latvija nebija saskārusies ar šādu situāciju, tāpēc visas sistēmas, algoritmi ir veidoti gandrīz no nulles. Joprojām ir daudz nezināmo un rīcības tiek pilnveidotas, tostarp, mācoties arī no kļūdām. Taču sadarbību ar atbildīgajiem resoriem un valsts iestādēm vērtēju kā labu. LPS eksperti jau no pirmajām dienām ir bijuši iesaistīti dažādās darba grupās un ir regulāra komunikācija ar visiem atbildīgajiem, un arī mūsu ieteikumi vai iebildumi tiek ņemti vērā.

Varbūt ir kaut kas tāds, ko neiedomājos pajautāt, bet ko jūs gribētu akcentēt?

Gribētu pieminēt ne tikai bēgļu izmitināšanas jautājumus Latvijā, bet arī to ārkārtīgi nesavtīgo rīcību, pašvaldībām un to iedzīvotājiem jau no pirmās kara dienas organizējot palīdzību arī tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri nav pametuši savas mājas. Pašvaldības gan individuāli, gan sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem organizē humāno palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem. Tāpat esam vienoti pauduši nosodījumu Krievijas nežēlīgajai rīcībai, un arī te neviena pašvaldība nav ieturējusi neitrālu vai pretēju pozīciju – visas ir vienotas.