Kurus cilvēkus neuzņems armijas rezervistos apdraudējuma gadījumā?
Saistībā ar karu Ukrainā ievērojami pieaugusi Latvijas iedzīvotāju interese par dalību brīvprātīgo rezervistu apmācībās. Taču Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Mobilizācijas un rekrutēšanas pārvaldes priekšnieks Gunārs Upītis intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka ir daļa cilvēku, kurus dažādu iemeslu dēļ neuzņem armijas rezervistos.
“Rezervistu apmācībām var pieteikties Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 50 gadiem, bet ir arī dažādi papildus ierobežojumi. Vispār rezervistu uzskaite ir līdz 60 gadu vecumam, bet apmācībās ir noteikts ierobežojums līdz 50 gadu vecumam, lai cilvēkam dotu laiku rezervē padienēt.
Ja kādam ir nedaudz virs 50 gadiem, mēs šos gadījums skatām individuāli. Protams, mēs uzreiz nepateiksim nē, jo Ukrainā redzam, ka vecums nav pats izšķirošākais. Ja vecums ir nedaudz virs 50 gadiem, tad mēs parasti vērtējam individuāli.
Pirms tam jāpārbauda veselība
Viena no lietām, ko visiem pārbauda, ir veselības atbilstība. Bet uzreiz gribu nomierināt, ka tā nav ļoti pamatīga izmeklēšana un ļoti strikti neskatāmies. Prasības nav tik augstas, kādas tās ir profesionālajam dienestam.
Veselības pārbaudes mērķis, pirmkārt, ir noteikt, vai cilvēks spēs izturēt slodzi. Tā nav pārlieku liela, tomēr augstāka nekā ikdienā. Otrkārt, svarīgi noteikt, vai cilvēkam nav būtiskas veselības problēmas, kas apdraud viņu pašu vai pārējos, ar kuriem viņš piedalās apmācībās.
Iepriekš sodītie cilvēki nevar kļūt par rezervistiem
Bet veselības pārbaude ir mazāks klupšanas akmens. Lielāks klupšanas akmens bieži vien ir sodāmība. Nevar militārajā dienestā pieņemt pilsoni, kuram ir bijusi sodāmība. Par sodāmību ir visai strikti kritēriji. Nevar pieņemt tos, kas sodīti par tiešu noziedzīgu nodarījumu neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas. Tāpat arī nevar pieņemt tos, kuri šobrīd ir atzīti par apsūdzētajiem vai aizdomās turamajiem.
Nevar iesaukt apmācībās arī tos, kas kriminālprocesā ir bijuši kā aizdomās turētie vai apsūdzētie un pret kuriem uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Respektīvi, ir panākts izlīgums ar cietušo pusi vai prokurors vai tiesa (visbiežāk tiesa) uzskatījusi, ka noziegums nav tik smags, lai sauktu cilvēku pie kriminālatbildības. Izbeigts process uz nereabilitējoša pamata ir ierobežojums tālākai dalībai kursā.”
No šogad saņemtajiem un izskatītajiem 174 pieteikumiem 32 cilvēkiem atteikta dalība apmācībās. “Pārsvarā tas noticis tieši sodāmības dēļ.” Līdzīga tendence vērojama pieteikumos uz profesionālo dienestu: “Diezgan daudziem ir sodāmības ieraksti.”
Varētu būt nedaudz mazāki ierobežojumi
Šobrīd Saeimā uz trešo lasījumu ir grozījumi Militārā dienesta likumā. Grozījumos sodāmības kritēriji tiek nedaudz pārskatīti, mēģinot diferencēt, ka miera laikā profesionālam dienestam ir striktākas prasības un dienestam rezervē – nedaudz zemākas.
Savukārt mobilizācijas gadījumā tās ir pavisam, pavisam minimālas, lai dotu iespēju katram pilsonim iesaistīties valsts aizsardzībā, neatkarīgi no tā, vai viņš kādreiz ir kļūdījies un kādu pārkāpumu pieļāvis.
“Es domāju, ka tuvākajā laikā šāds regulējums jau būs. Varbūt būs nedaudz mazāki ierobežojumi,” Upītis prognozēja.
Nevar piedalīties arī policisti un robežsargi
Vēl rezervistu apmācībās nevar piedalīties Iekšlietu ministrijas sistēmā dienošie un Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošās Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbinieki. Tāpat arī dažādi ārvalstu specdienestu esošie vai bijušie darbinieki nevar kļūt par rezervistiem.
Dažreiz ir situācijas, kad kāds robežsargs vai policists izrāda vēlmi piedalīties rezervistu apmācībās, bet galvenais iemesls, kāpēc cilvēkiem atsaka apmācības, ir saistīts ar iepriekšēju sodāmību. “Diemžēl viņiem nākas pateikt, ka viņi nav derīgi apmācībai,” Upītis teica.
