Pierīgas pašvaldībās sāk trūkt vietu Ukrainas bēgļiem

Viņš atzina, ka pašvaldībās pie Rīgas infrastruktūra ir samērā jauna un ļoti blīvi apdzīvota, tāpēc daudz iespēju uzņemt kara bēgļus no Ukrainas vairs nav palikušas. Lai arī varbūt būtu iespējams atrast vēl privātas telpas, kuras šim nolūkam piemērot, tomēr uzņēmējiem neesot skaidri nosacījumi no valsts puses, lai to darītu.

"Šie noteikumi šobrīd tikai vēl veidojas. Tiem būtu jābūt vienotiem visā valstī, lai nav tā, ka ir dāsnās pašvaldības un skopās pašvaldības. Līdz ar to uzņēmēji šobrīd ir tādā zemā starta līmenī, jo viss kaut ko maksā - sagatavot gultas, sanitāros mezglus, ēdināšanas bloku un tā tālāk. Bet tās ir pēdējās rezerves, kuras es šobrīd redzu," norādīja Sprindžuks, piebilstot, ka arī Ādažos ir vairāki objekti, kurus varētu pielāgot bēgļu uzņemšanai, taču tam vajadzīgas investīcijas, un, lai tās kāds uzņemtos, jāsaprot, ko valsts par to ir gatava dot pretī.

Ādažu mērs kopumā uzskata, ka katrā pašvaldībā būtu jāveido savs Ukrainas kara bēgļu koordinācijas centrs, bet vienlaikus tiem visiem jādarbojas pēc viena principa. Līdz šim pārliecinoši lielākā daļa bēgļu no Ukrainas Latvijā ieradās Rīgā un "atdūrās" Kongresu namā vai Kaļķu ielā, kur viņiem nav iespējams saņemt, piemēram, Ogres novada pašvaldības pakalpojumus, skaidroja Sprindžuks.

Viņš piebilda, ka vislabāk būtu, ja no Ukrainas ieceļojošie bēgļi tiktu "šķiroti" jau uz robežas, iebraucot Latvijā, kā tas notiek Igaunijā.

Kā ziņots, 24.februārī Krievijas armija iebruka Ukrainā, sākot valstī aktīvu pilna mēroga karadarbību un izraisot bēgļu straumes, no kurām ievērojama daļa virzās arī uz Latviju.