Abstraktās un aizliegtās rozā raķetes, Liepājas atspiedumi un Aijas Putniņas parādības: izstāžu ceļvedis

Savukārt Kalnciema ielas kvartālā Aija Putniņa savā personālizstādē aicina pievērsties gaismas un debesu parādībām. Liepājas muzejā kopizstādē “Zīmes. Atspiedumi. Atspīdumi” simboliskos dabas pavedienus savos darbos ievijusi latviete Liene Eltermane un lietuviete Ramute Toliušyte. Tāpat liepājnieki aicina uz stikla mākslas izstādi maršrutā “Liepāja - Rīga - Liepāja”, bet kultūras centrā “Iļģuciems” varam sastapties ar Birutas Delles mākslu un viņas domubiedriem no “Zemūdenes”.

* Rīgas kultūras centrā “Iļģuciems” (Lidoņu ielā 27/k2) līdz 3. aprīlim apskatāma Birutas Delles, Māra Salmiņa, Ivara Aizkalna gleznu un Roberta Delles fotogrāfiju izstāde “Satikšanās”. Te vietā mazs vēsturisks atskats: 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigās Torņakalnā pie Arkādijas parka gleznotājas Birutas Delles vadībā darbojās glezniecības studija “Zemūdene”, kurā Biruta Delle pulcēja savus mācekļus un laika biedrus teju desmit gadu garumā.

“Mēs neviens nezinām, kā darbojas mūsu smadzenes, ka ar savu apziņu nevaram izskaidrot zemapziņu un līdz ar to arī nevaram izskaidrot, kā caur cilvēku rodas glezniecības process,” stāsta Biruta Delle. Māksliniecei nepatīk savus audzēkņus dēvēt par skolēniem, jo viņa uzskata, ka nav nošķirams, kurā brīdī kurš no kura mācās un kuru iedvesmo darbam.

Ivars Aizkalns pēc darba studijā “Zemūdene” iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, savukārt Māris Salmiņš devās “iekarot” Ameriku. Bet mākslinieces dēls Roberts Delle pērnā gada vasarā ir pievērsies fotogrāfijai. Izstāde “Satikšanās” ir autoru darbu satikšanās pēc ilgāka pārtraukuma, pēc ilgas neredzēšanās, kas pārrāvusi agrāko tuvību. Izstādē eksponēti autoru jaunākie darbi.

Sīkāk internetā: ilguciems.riga.lv.

* Vēl dažas dienas – līdz 2. aprīlim Rīgā, Kalnciema ielas kvartāla galerijā (Pārdaugavā, Kalnciema un Melnsila ielu stūrī) skatāma mākslinieces Aijas Putniņas personālizstāde, kurā viņa pievērsusies īslaicīgajām gaismas un debesu parādībām uz dabas cikliskuma fona, savos darbos kā glezniecības tehniku atklājot krāsu zīmuļus.

Izstādē apskatāmi darbi no decembra izstādes “Albedo” - par debesu juma un zvaigžņu vērošanu: Saules aptumsums, komēta un mainīgie mākoņi, kuri dabā nekad neatkārtojas. Darbi papildināti ar dažiem agrākiem un vēlākiem pavasara momentiem - dabas atdzimšanu no smiltīm un zemes.

Aija Putniņa mācījusies Jaņa Rozentāla mākslas skolas grafikas nodaļā, vēlāk absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju glezniecībā. Viņas darbus raksturo formu tīrība, gaisīgums un harmonizējoša krāsu tonalitāte. Uzmanība galvenokārt tiek pievērsta detaļām un precizitātei, kas mākslinieces darbos ļauj fiksēt vizuālus aspektus, kuri notverami tikai ar cilvēka acs un prāta starpniecību, acīmredzami ikdienišķām parādībām piešķirot pievienotu vērtību.

Sīkāk internetā: www.kalnciemaiela.lv.

* Liepājas muzeja (Kūrmājas prospektā 16/18) anfilādē līdz 29. maijam skatāma stikla mākslas izstāde ar zīmīgu nosaukumu “Liepāja - Rīga - Liepāja”, kas veidota kā starppilsētu dialogs stikla mākslas robežās vairāk nekā 15 Rīgas un Liepājas mākslinieku izpildījumā. Izstādē ir iespēja apskatīt dažādās tehnikās radītus autoru darbus, kas ietver neviendabīgus, daudznozīmīgus stikla mākslas darbus – realizētus tehniski unikālos stikla materiāla apstrādes paņēmienos.

Veidojot savus darbus, mākslinieki centušies transformēt savas idejas, stiklam mijiedarbojoties ar atšķirīgiem materiāliem – radot īpatnējus ķīmiskos sastāvus un formas, tos pakļaujot pārejas procesu fizikālu stāvokļu maiņām, kā rezultātā tiek radīts mākslas darbs.

“Mūsdienu stikla mākslas izteiksmes valoda ir asociatīva, uz iekšējām, reizēm ļoti subjektīvām sajūtām balstīts dialogs starp mākslinieku un skatītāju. Uzsvars likts uz iekšējo pārdzīvojumu transakciju,” pārdomās dalās Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas katedras vadītāja, profesore un izstādes kuratore Vineta Groza. Un uzsver, ka šī izstāde kā atkalsatikšanās starp pasniedzējiem, pedagogiem,  bijušajiem un esošajiem studentiem, lai atskatītos, kas paveikts… kā arī parāda, kā katra mākslinieka ceļš ir attīstījies laika gaitā.

Ar saviem jaunākajiem darbiem izstādē piedalās Latvijā un pasaulē zināmi savas jomas pārstāvji, stikla mākslinieki - Ingūna Audere, Ilze Dūdiņa, Inita Ērmane, Agnese Gedule, Vineta Groza, Sandra Utāne, Arta Āboliņa, Iveta Brence, Solvita Bruže, Herberts Erbs, Krists Erbs, Marta Ģibiete, Marika Kalniņa, Sintija Lasmane, Evita Valdmane, Evita Valdmane un Vika Šulca. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

* Savukārt Liepājas muzeja Mazajā izstāžu zālē līdz 3. aprīlim skatāma starptautiskas sadarbības izstāde “Zīmes. Atspiedumi. Atspīdumi”, kurā eksponēti latviešu ādas apstrādes mākslinieces Lienes Eltermanes un lietuviešu mākslinieces Ramutes Toliušytes darbi. Mākslinieces tajos ir ietvērušas dabas elementus un apmeklētājus iepazīstina ar dažādiem ādas apstrādes tehnikas veidoliem.

Izstādes stāsts tiek pausts caur simbolismiem, ļaujot to piedzīvot ikvienam muzeja apmeklētājam, kas savijas ar izstādes nosaukumu – “Zīmes. Atspiedumi. Atspīdumi”. Māksliniece Liene Eltermane uzsver, ka atspiedumi esot tā mākslas daļa, kas pauž mākslinieka pārdzīvojumu, noteikti uzrunājot izstādes apmeklētājus.

Mākslinieces savos darbos projecē attiecības ar apkārtējo pasauli, sevišķi izceļot latviešu un lietuviešu radniecīgās saites baltu izcelsmes kontekstā. Ādas apstrādes meistare Liene Eltermane neslēpj savu interesi par baltu seno kultūru un tās ietekmi savos mākslas darbos. 

Abas mākslinieces saista kopīgas studijas Tallinas Mākslas akadēmijā, vairāku gadu draudzība, līdzīgie dzīves uzskati, kā arī mīlestība uz dabu kā iedvesmas avotu. Liene Eltermane atzīst, ka šobrīd apzināti izvirza savu māksliniecisko dabu priekšplānā, jo pirms tam citas aktivitātes mākslas projektos, darbs mākslas pedagoģijā ņēmis virsroku. Daudz laika pavadīts arī starptautiskos simpozijos Ogres mākslas skolā, kur ir ieinteresējusies par keramiku.

Lietuviete Ramute Toliušyte, kas uzaugusi Kauņā, piecpadsmit gadus vadījusi Lietuvas Mākslinieku savienības Kauņas ādas mākslas nodaļu – viņas darbus raksturo bagātīga ekspresivitāte, krāsu dinamika un haosa vibrācija. Māksliniece uzsver, ka labprāt kombinējot vairākus materiālus – ādu, koku, keramiku, metālu. Ramute izmanto dažādas tehnoloģijas – karsto ādas materiāla veidošanu, zeltīšanu, linogriezumu, mīksto reljefu un citas.  

Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

* Dundagas pilī līdz 1. maijam skatāma Zentas Loginas un Elīzes Atāres vērienīga gobelēnu izstāde “Rozā raķete”.

Zentas Loginas (1908-1983) mākslas darbiem ar Visuma ainu vīzijām padomju laikos tika piekārta abstraktās mākslas birka, un līdz izstāžu zālēm šie darbi nenonāca. Tad viņas māsa Elīze Atāre (1915-1993) iemācījās aust, lai šos kosmiskos metus savā oriģinālajā autortehnikā iestrādātu gobelēnos un tie varētu tikt eksponēti no padomju ideoloģijas brīvākajās tekstilmākslas izstādēs. Tomēr Zentas Loginas vārds pilnā apmērā izskanēja tikai viņas piemiņas izstādē, kas arī bija viņas pirmā personālizstāde. To četrus gadus pēc māsas aiziešanas mūžībā sarīkoja Elīze Atāre Rīgas svētā Pētera baznīcā (1987. gadā). Lai redzētu šo izstādi, cilvēki stāvēja garā rindā, tik pārsteidzoša bija Zentas Loginas daiļrades iepazīšana, kas skatītājus “mudināja apzināties savas esības īsteno būtību, savu saistību ar Visumu”.

Zenta Logina mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (1925 - 1928), vēlāk savu gleznotprasmi attīstot Romana Sutas un akadēmiķa Sergeja Vinogradova privātstudijās. 20. gadsimta trīsdesmitajos gados Zenta Logina strādā par asistenti Romana Sutas studijā, bet 1936. gadā trīs mēnešus papildinās Berlīnē, kur mācās tekstīliju zīmēšanu. 1945. gadā Zenta Logina iestājas LPSR Mākslinieku savienības gleznotāju sekcijā, bet jau 1950. gadā Mākslinieku savienības biedra statusu viņa zaudē. 1953. gadā viņu vēlreiz uzņem Mākslinieku savienībā, bet jau lietišķās mākslas sekcijā, kas nozīmē, ka turpmāk viņa aicināta izstādīt tikai tekstilijas.

“Gribās runāt un klusēt. Un tomēr prāts ņem pārsvaru - klusēt. Man pēdējā laikā, stiprāk kā jebkad, ir nobriedusi atziņa - dzīvot tikai sevī un neļaut nekādiem vējiem nokaut savu individuālo cilvēku. Mākslinieks nedrīkst sevi pazaudēt neapvaldītā pūlī. Neskumsti par vientulību - tie, kas domā un jūt (kaut drusku vairāk kā citi), ir vienmēr vieni.” Tā vēstures griežos - 1942. gada 25. aprīlī, gadu pēc vīra Bonifācija Logina apcietināšanas, vēstulē vīra brālim Henrikam Loginam rakstīja Zenta.

Izstādi organizē Talsu novada pašvaldības iestāde “Dundagas Kultūras pils” sadarbībā ar mākslas centru “Zuzeum”. Tajā eksponēti divdesmit divi Zentas Loginas un Elīzes Atāres darbi no Zuzānu kolekcijas. Sīkāk internetā: www.dundagaspils.lv.