Kārtējais plaģiāta skandāls: pieķerta augstskolas docente, vadība atrakstās
Krievijas akadēmiskā godīguma un pretplaģiāta aktīvistu apvienība "Dissernet.org" savā mājaslapā ievietojusi pētījumu par Baltijas Starptautiskās akadēmijas docentes Svetlanas Derukas disertāciju. No pētījuma izriet, ka ļoti būtisku daļu sava doktordarba viņa ir pārkopējusi no piecus gadus iepriekš tapušas doktora disertācijas. Augstskolas vadība gan nekādas sankcijas pagaidām neplāno.
Apvienība "Dissernet" plānveidīgi nodarbojas ar negodīgas prakses atmaskošanu Krievijas augstskolās un savas darbības laikā atklājusi vairāk nekā 11 000 plaģiāta gadījumu. Atmaskoto vidū bijuši gan mācībspēki, gan augsta ranga politiķi, ieskaitot Krievijas Valsts domes deputātus. Pārbaude notiek, izmantojot datorizētas pretplaģiātisma programmas, tāpēc nevar apgalvot, ka darbs veikts subjektīvi. Kas tad ir konstatēts Svetlanas Derukas darbā?
Nokopēta vairāk nekā trešdaļa
Deruka 2009. gada 23. novembrī Krievijas valdības Likumdošanas un salīdzinošo tiesību institūtā aizstāvējusi juridisko zinātņu kandidāta disertāciju "Saimniecisko biedrību veidošana Krievijas Federācijā un komercbiedrību veidošana Latvijas Republikā".
Disertācija ir 189 lappuses gara, no tām 40 lappuses nav analizētas, jo attiecas uz ievadu, literatūras sarakstu, pielikumiem, zīmējumiem un tabulām. Visam Derukas plaģiātā izmantotajam tekstam uzrādās tikai viens avots – Natālijas Kozlovas doktora disertācija "Juridiskās personas tiesiskā subjektivitāte Krievijas civiltiesībās", kura aizstāvēta 2004. gadā.
No analizētajām 149 lappusēm 79 lappusēs konstatēti lielāki vai mazāki tekstu pārkopēšanas gadījumi, turklāt daudzās lappusēs to apjoms ir lielāks par pusi.
Plaģiātu saturošās lappuses iekrāsotas sarkanā krāsā. Pēc virspusēja vērtējuma, Derukas disertācijā no Kozlovas darba aizņemtais teksts ir vismaz 40%, un tas nepārprotami vērtējams kā liela apjoma plaģiāts.
Plaģiātu neatbalsta, bet tikai vārdos
Deruka, lūgta par šo situāciju izklāstīt savu viedokli, izmantojot sociālo tīklu starpniecību, nekādu atbildi nesniedza. Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, pēc publiski pieejamas informācijas, viņa studentiem pasniedz kursu "Eiropas Savienības tiesības".
Augstskolas rektora pienākumu izpildītājas Svetlanas Smanes sniegtā atbilde ir visai pārsteidzoša un nonāk pretrunā ar akadēmijas deklarēto akadēmiskā godīguma principu: “Akadēmiskās informācijas centrs 24.11.2010. paziņoja Svetlanai Derukai par izsniegta dokumenta pielīdzināšanu Latvijā izsniegtajam doktora diplomam. Svetlana Deruka BSA akadēmiskā personāla sastāvā ir docenta amatā, un 13 gadu laikā nebija iemesla apšaubīt viņas godīgumu un apzinīgumu. BSA neatbalsta plaģiāta pielietošanu un BSA ētikas kodeksa neievērošanu jebkurā darbībā. Par iespējamo plaģiāta esamību Svetlanas Derukas zinātņu kandidāta disertācijā var spriest tikai Krievijas Federācijas oficiālās struktūras.”
Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vecākā eksperte Jana Veinberga apstiprina: “IKVD, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija ir saņēmusi iesniegumu par iespējamu plaģiātu BSA docentes disertācijā. Šobrīd notiek minētā iesnieguma izskatīšana, tostarp ir pieprasīta informācija no BSA un Akadēmiskās informācijas centra.”
Tiesnesis pazaudē darbu
Līdzīgs skandāls izcēlās arī pagājušā gada nogalē, kad "Dissernet" publicēja pētījumu par Daugavpils tiesas tiesneša un pasniedzēja Arvīda Ozerska Sanktpēterburgā 2008. gadā aizstāvēto disertāciju.
Pētījumā bija konstatēts, ka darbā "Tiesiskuma sistēma Vācijā imperiālā federālisma apstākļos" plaģiāta apjoms ir teju 75% un tas norakstīts no divus gadus agrāk tapuša Romāna Andropova darba par tiesību kodifikāciju Vācijā. Sākotnēji Ozerskis šim vērtējumam īsti nepiekrita, stāstot, ka viņa darbs saturiski atšķiras un juceklis radies, nepietiekamā apjomā iekļaujot atsauces. Tomēr viņš izlēma no tiesneša amata atkāpties, un pēc viņa iesnieguma Saeima viņu 16. decembrī no tā arī atbrīvoja.
Atgādināsim arī visai skaļo skandālu ar prokuroru Uldi Cinkmani, kuram par plaģiātu tika atņemts bakalaura diploms, tomēr saglabājot maģistra diplomu. Šobrīd Cinkmanis ir iesūdzējis tiesā Latvijas Universitāti, uzskatot, ka mācību iestādei nebija tiesību tā rīkoties. Pēc neoficiālas informācijas, augstskolas Juridiskajā fakultātē jau vairāk nekā pirms gada iesniegti papildu materiāli par iespējamo plaģiātu arī Cinkmaņa maģistra darbā, taču nesaprotamu iemeslu dēļ to izskatīšana tiek novilcināta.
Jāatzīmē, ka līdz šim neviens valsts līmeņa normatīvais akts nenosaka augstskolām plaģiāta novēršanu par tiešu pienākumu, tādējādi tā konstatēšanas un novēršanas standarti dažādās valsts akreditētajās augstskolās ir visai atšķirīgi. Šādus priekšlikumus Augstskolu likumā šobrīd izstrādā Augstākās izglītības padome.
