Apdraudējuma gadījumā nav jādodas uz Irbeni. Tur nav bunkuru, kur cilvēkiem slēpties

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” direktors Aleksejs Klokovs portālam Jauns.lv sacīja, ka informācija par bunkuriem, kas it kā padomju laikā bijuši Irbenes kompleksa teritorijā, ir baumas. Centra rīcībā patlaban nav oficiālas informācijas, kas to apstiprinātu.

Nākotnē plānots veikt teritorijas izpēti ar speciālu aparatūru, bet pagaidām nav zināms iecerētās izpētes laiks un citas detaļas. “Šobrīd nelolojam cerību, ka mēs kaut ko atradīsim. Bet iespējams, ka ir kaut kas. Varbūt arī nav. Pašlaik tās ir baumas, un mēs tiešām nevaram to pateikt,” Klokovs teica.

Spridzinās bīstamās ēkas

Viņš sacīja, ka pilsētiņā ir izveidojusies degradēta vide. “Kādreizējā militārajā pilsētiņā ir bīstami atrasties, tur nav atbilstošu nosacījumu, lai varētu paslēpties un dzīvot. Vēl vairāk – kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem plānota dažu ēku nojaukšana, izmantojot spridzināšanas metodi, lai izvairītos no liekiem riskiem no citu cilvēku atrašanās pilsētiņā.

Šajā teritorijā atrodas parastas degradētas mājas un Irbenes radioteleskopu komplekss. Tur nav nekādas speciālas infrastruktūras, lai varētu paslēpties vai kā citādāk izmantot esošās celtnes.

Jau sen šeit nav nekādas saistības ar kādreizējo militāro pilsētiņu. “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” ir zinātniski pētnieciskais institūts, Ventspils Augstskolas struktūrvienība, kas nodarbojas ar zinātni. Institūtam nav nekādas saistības ar militāro jomu. Tur nav iespēju paslēpties.”

Klokovs atzina, ka runājis ar kādreizējiem darbiniekiem, kas iepriekš strādājuši un dienējuši Irbenē. “Viņi arī saka, ka tās ir baumas, ka tur nav nekā tāda [bunkuru].”

Padomju laikā bija militārs objekts

Padomju laikā (1967.gadā) Irbenē sāka būvēt militāro daļu. Tajā bija izveidota atsevišķa kosmisko telpu sakaru izsekošanas, izlūkošanas militārā daļa. Tajā strādāja ar sakariem un to monitorēšanu rietumu un ziemeļu virzienā: Skandināviju un tālāk.

Laika gaitā Irbenē izveidojās arī noslēgta pilsētiņa, kur dzīvoja Irbenes militārajā daļā strādājošie un dzīvojošie cilvēki.

“Līdz 1994.gadam tur eksistēja esošā Padomju un Krievijas armijas militārā daļa, bet 1994.gadā to pārņēma Latvijas Zinātņu akadēmija un izveidoja “Ventspils Starptautisko Radioastronomijas centru”, kurš darbojas jau gandrīz 30 gadus. No šiem laikiem mēs strādājam tikai ar pētniecības un zinātnes mērķiem.”

Netālu no tanku poligona

Centra direktors no kolēģiem dzirdējis, ka pāri Irbes upei iepriekš atradies arī tanku poligons.

“Kādreiz šis reģions bija paredzēts militāriem mērķiem, bet no 1994.gada centrs strādā tikai ar pētniecību un zinātni. Ja nemaldos, 2004.gadā no pilsētiņas aizgāja pēdējais iedzīvotājs. Līdz tam laikam Irbenē vēl dzīvoja cilvēki, bet pēdējos gandrīz 20 gadus teritorija degradē.”

Apdraudējuma gadījumā nav jādodas uz Irbeni

Rezumējumā var teikt: ja arī Latvijā jebkad parādīsies kāds apdraudējums, tad Irbenes bijušajā militārajā pilsētiņā nav tam paredzētu vietu, kur cilvēkiem patverties. Tas, ka kādreiz tur bijuši bunkuri un vietas, kur cilvēkiem paslēpties, ir baumas. Tam nav pierādījumu.

“Jā, mums nav šādas oficiālas informācijas. Mēs paši meklējam šo baumu izskaidrojumu.”

Nav pazīmju, ka būtu apakšzemes būves

Vai vispār teorētiski iespējams, ka virs zemes nekas nav redzams, bet apakšzemē ir milzīga būve, kur apdraudējuma gadījumā varētu paslēpties simtiem vai tūkstošiem cilvēku? Klokovs atbildēja, ka centrā strādājošie nav pamanījuši pazīmes, kas liecinātu vai ļautu domāt par apakšzemes būvēm.

“Cik mēs te strādājam, tādas lietas neesam redzējuši. Lai pabeigtu mūsu centra modernizāciju, mēs nojauksim dažas ēkas un tad varētu izpētīt ar speciālu aparatūru mūsu teritoriju. Varbūt apakšā ir kaut kas. Bet pašlaik mums nav ne pazīmju, ne informācijas. Tas viss ir baumu līmenī. Cilvēkiem noteikti nav jādodas uz Irbeni apdraudējuma gadījumā!”