Kad no Latvijas tiks aizvākti padomjlaika armijas eksponāti

Nacionālās apvienības deputātu iesniegtais priekšlikums paredz, ka PSRS un nacistiskās Vācijas armijās lietotos ieročus nedrīkstēs izstādīt publiskās vietās ilgāk par trīsdesmit dienām. 25. janvārī šo priekšlikumu izskatīja Saeimas Juridiskā komisija, un tas atbalstīts izskatīšanai pirmajā lasījumā – par balsoja četri deputāti, divi atturējās, seši balsojumā nepiedalījās. Tiesa gan, šāda balsojuma proporcija nenozīmē, ka priekšlikums Saeimā pirmajā lasījumā tiks atbalstīts, jo iebildumi bija vairākām ministrijām.

Ilgtermiņā tikai muzejos

Likuma grozījumu iesniedzēji skaidro, ka mērķis ir panākt, lai vēl palikušie PSRS varas simboli, kas atrodas uz pjedestāliem valsts publiskajā vidē ārpus muzeju ekspozīcijām, tiktu demontēti. Izstrādājot šos grozījumus, politiķi konsultējušies ar Latvijas politiski represēto biedrībām un saņēmuši atbalstu.

Iebildumi bijuši gan Tieslietu, gan Ārlietu ministrijai. Tieslietu ministrija uzskata, ka gadījumā, ja Saeima nolemj šo likumu virzīt uz otro lasījumu, tas būtu jāpapildina ar priekšlikumiem par šo ieroču demontāžas praktisko pusi, un vienlaikus uzskata, ka likumprojekts izvirzītos mērķus neatrisinās.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijai ir saistoši vairāki starpvalstu līgumi par piemiņas vietu saglabāšanu, un atgādina par cilvēku pamattiesībām, proti, tiesībām uz privātīpašumu.

Bumbvedējs Skultes centrā

Šobrīd nav arī skaidrs, par cik konkrēti objektiem ir runa, un likuma grozījumos šāda informācija nebija apkopota. Nav zināms, vai šāda tehnika vēl kaut kur ir novietota reālu karavīru apbedījumu vietās un kur kalpo tikai dekorācijai.

Viena tāda tehnikas vienība atrodas Skultē Mārupes novadā, kur centrā uz pjedestāla izvietots pēckara PSRS armijas bumbvedējs IL-28 ar sarkanajām zvaigznēm uz korpusa, kas uzskatāmas par totalitārās varas simbolu.

Tiesa gan, vietējie šo konstrukciju ir visai iecienījuši, to apmeklē arī tūristi, un viņiem pret demontāžu varētu būt iebildumi. Lidmašīna uzstādīta it kā Berlīni bombardējušo lidotāju piemiņai, taču faktiski šis modelis PSRS armijā ekspluatācijā parādījās tikai piecus gadus pēc kara beigām.

Nav šaubu, ka šāda eksponāta demontāža izraisītu arī skaļu un asu Krievijas reakciju, kā tas bija pat gadījumā ar amatieriski izgatavotu un nesaskaņotu piemiņas vietu PSRS flotes zemūdeņu jūrniekiem. Krievijas ārpolitikā ļoti būtisku vietu ieņem dažādu piemiņas vietu un apbedījumu atjaunošana visā Eiropā, un arī Latvijā šādā veidā ar Krievijas vēstniecības finansējumu  ir atjaunotas desmitiem šādu vietu.

Jautājums arī, ko darīt ar šādas tehnikas ekspozīcijām vietās, kas nav oficiāli akreditētas kā muzeji vai to filiāles. Tāds PSRS laika aviācijas apskates laukums ar vairākiem desmitiem eksponātu atrodas turpat Skultē. Šī kolekcija ir privātīpašums, tāpat kā PSRS tanku apskates vieta Daugavpilī. Jautājums tomēr ir jāsakārto, citādi tā risināšanu uzņemas nacionāli noskaņoti cilvēki, kā tas notika ar lielgabalu Jēkabpilī pērn 24. februārī.

Mēģināja to atrisināt trīsdesmit gadu…

Lielgabals no pjedestāla pazuda naktī, un policijai visai ātri izdevās noskaidrot arī aizdomās turamo – tas ir kādreizējais Krustpils novada domes priekšsēdētājs, vietējais zemnieks un Jēkabpils latviešu biedrības vadītājs Gundars Kalve, kurš arī atzinies.

Sarunā ar "Likumu un Taisnību" viņš saka: “Es esmu pārliecināts, ka trīsdesmit gadus pēc neatkarības atgūšanas šādiem pieminekļiem uz pilsētas galvenās ielas nav jābūt, jo ar šādiem lielgabaliem šāva arī pa Latvijas iedzīvotājiem. Tas ir absolūts okupācijas varas simbols, un nav jau arī tā, ka es vienā dienā izdomāju un nogāzu. Es par šo lielgabalu trīsdesmit gadus runāju un esmu mēģinājis šo lietu legāli risināt, taču visi mani mēģinājumi bija kā pret sienu.”

Viņš ir pārliecināts, ka lielgabals vairs nav atrodams un atgūstams, kaut arī policija tajā ieguldīja lielas pūles – visticamāk, tas guļ Daugavas dzelmē. Izmeklēšana jau ir pabeigta, un lieta ir nodota prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis neslēpj, ka varētu mēģināt šo monumentu pārvietot: “Ja tur patiešām ir kādas mirstīgās atliekas, tad tās varētu pārapbedīt brāļu kapos, taču šāds pasākums būtu jāsaskaņo ar visām iespējamajām iestādēm, ieskaitot Krievijas Federāciju. Gaidām atbildes.”

Ja Nacionālās apvienības deputātu priekšlikums tiks pieņemts, tad par totalitāro režīmu ieroču eksponēšanas pārkāpumu pienāksies brīdinājums vai naudas sods – fiziskai personai līdz 350 eiro, bet juridiskai līdz pat 2900 eiro.