Karš Eiropā. Kā uzvarēt?

Skaidru perspektīvu Ukrainas dalībai ES

Eiropas Savienība atbalsta Ukrainu morāli un materiāli. Morālajā atbalstā spēcīgākais solis būtu Ukrainas nekavējoša atzīšana par ES kandidātvalsti. Šādi rīkoties aicinām gan mēs Eiropas Parlamentā, gan Latvijas Saeima un daudzu Eiropas valstu valdības. Tas nozīmētu paātrinātas iestāšanās sarunas ar Ukrainu tad, kad karš beigsies un Ukraina atkal būs brīva. Es uzskatu, ka Ukraina var kļūt par ES dalībvalsti apmērām piecu gadu laikā pēc kara beigām.

Karš pret Ukrainas eirointegrāciju

Jāatceras, ka Krievijas karš pret Ukrainu sākās 2014. gadā, kad Ukraina un ES nolēma noslēgt Asociācijas līgumu, kas ietver vērienīgu brīvās tirdzniecības nolīgumu. Ar to tika radīta cieša saikne starp ES un Ukrainu, kā arī abām pusēm nodrošināta brīva piekļuve tirgum. Tā iezīmēja skaidru virzienu Ukrainas integrācijai Eiropā un aiziešanai no Krievijas ietekmes sfēras. Tas Putina režīmam bija nepieņemami un – līdzās Ukrainas centieniem pievienoties NATO – bija agresijas faktiskais cēlonis.

Ar Asociācijas nolīgumu tika noteikti pamatnoteikumi sadarbībai tādās jomās kā enerģētika, transports un izglītība. Tajā arī noteikts, ka Ukrainai jāīsteno reformas un jāievēro demokrātijas principi, cilvēktiesības un tiesiskums. Brīvās tirdzniecības nolīgums savienoja ES un Ukrainas tirgus, atceļot ievedmuitas nodokļus un novēršot citus tirdzniecības ierobežojumus, tiesa, ar pārejas periodiem jutīgās jomās, piemēram, lauksaimniecības produktu tirdzniecībā. ES ir Ukrainas galvenā tirdzniecības partnere, ar kuru notiek vairāk nekā 40 % no valsts starptautiskās tirdzniecības.

Bet kā Eiropa var palīdzēt un palīdz tagad, kad karš vēl turpinās?

Lai Ukraina atkal būtu brīva, svarīgāka par morālo ir praktiska humānā, materiālā un militārā palīdzība.

Pagaidu patvērums

Līdz 14. martam bēgļu gaitās no Ukrainas bija devušies vairāk nekā 2,7 miljoni cilvēku, pārsvarā sievietes un bērni. Gandrīz visi viņi ieradās Eiropas Savienības valstīs Polijā, Ungārijā, Slovākijā un Rumānijā, kā arī Moldovā.

ES Padome ir vienprātīgi aktivizējusi tā dēvēto pagaidu aizsardzības mehānismu, kas ļauj, tūlīt un neizskatot visus individuālos pieteikumus, sniegt aizsardzību ukraiņiem un  nodrošināt viņiem tiesības dzīvot, strādāt, saņemt medicīnisko palīdzību un izglītības pieejamību bērniem.

Diemžēl bēgļu plūsma nemazinās, un ANO aģentūras prognozē, ka to skaits varētu sasniegt pat piecus miljonus. Gandrīz visus viņus uz laiku solidāri būs jāuzņem tieši ES valstīs.

Ko tas nozīmē Latvijai? Mūsu valstī dzīvo aptuveni 0,4 % no ES iedzīvotājiem. Tāpēc būtu tikai loģiski, taisnīgi un pareizi, ja mēs sniegtu patvērumu vismaz 0,4 % Ukrainas bēgļu. Tas būtu vismaz 8000 ukraiņiem no diviem miljoniem vai vairāki desmiti tūkstošu, ja bēgļus skaits sasniegs piecus miljonus cilvēku.

Humānā un finansiālā palīdzība

ES sniedz atbalstu ANO bēgļu aģentūrai (UNHCR) un Sarkanajam Krustam, kas palīdz uz vietas, kā arī piešķīra 500 miljonu eiro humānajai palīdzībai. Ar to, protams, būs par maz. Pagaidu patvēruma sniegšanai Latvijā vien būs nepieciešami vismaz 30 miljoni eiro, iespējams, pat ievērojami vairāk. Mums ir jābūt gataviem sniegt šādu atbalstu pat vairākus gadus. Kara gals šobrīd vēl nav saskatāms.

Militārā palīdzība

Līdzās dalībvalstu tiešajiem ziedojumiem un aizsardzības ieroču piegādēm par 500 miljoniem eiro vērtu ieroču piegādi lēma arī Eiropas Savienība. Lai arī tā ir salīdzinoši neliela summa iepretim aizsardzības milzīgajām izmaksām, tas ir vēsturisks solis Eiropas Savienībai, kura no kopējā ES budžeta vēl nekad līdz šim nebija sniegusi šādu – militāru – atbalstu.

Finanšu palīdzība

Kopš 2014. gada ES un finanšu iestādes ir mobilizējušas vairāk nekā 17 miljardus eiro dotācijās un aizdevumos, lai atbalstītu reformas Ukrainā. ES šo atbalstu sniedza ar nosacījumiem atkarībā no konkrētu reformu gaitas.

Kopš 2015. gada vairāk nekā 11 500 Ukrainas studentu ir piedalījušies populārajā ES studiju programmā Erasmus+.

ES investējusi projektos, lai stimulētu Ukrainas ekonomiku, tostarp tiešā atbalstā 100 000 mazo un vidējo uzņēmumu, un līdzekļos valsts IT infrastruktūras modernizācijai.

Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ES ir atvēlējusi Ukrainai vairāk nekā 190 miljonus eiro, lai atbalstītu neatliekamās vajadzības un ekonomisko atkopšanos, kā arī 1,2 miljardus eiro palīdzības veidā. Visbeidzot, dažas dienas pirms Krievijas lielā uzbrukuma EP apstiprināja vēl vienu aizdevumu 1,2 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu Ukrainai segt tās budžeta vajadzības 2022. gadā.

Vai Eiropai un NATO ir jāiet palīgā ukraiņiem arī militāri,  piemērām, izveidojot “lidojumu aizlieguma zonu” virs Ukrainas?

Tas nozīmētu slēgt Ukrainas debesis Krievijas lidmašīnām, lai tā nevarētu īstenot uzbrukumus, transportēt karavīrus vai ieročus un veikt izlūkošanu. To nevar izdarīt vienkārši ar NATO vai ES paziņojumu. Tāda zona būtu arī jāīsteno praksē. Proti, NATO valstīm būtu jāuzņemas notriekt lidmašīnas, helikopterus, dronus un citus gaisa spēkus, kas izmanto “liegto” gaisa telpu. Tas nozīmētu arī iznīcināt radarus un lielgabalus, kas būtu vērsti pret NATO lidmašīnām Ukrainas gaisa telpā un atrastos Krievijas un Baltkrievijas teritorijā Ukrainas pierobežā. Tas savukārt nozīmētu tūlītēju un vērienīgu eskalāciju pretī kodolvalstu tiešai militārai sadursmei un palielinātu iespēju, ka Krievija varētu lietot taktiskos kodolieroču.

Amerikāņi, kuri pirmie brīdināja par kara tuvošanos, krietni pirms kara sākuma arī skaidri paziņoja, ka palīdzēs ukraiņiem visos iespējamos veidos, izņemot tiešu militāru iesaistīšanos karā pret Krieviju. To viņi arī pašlaik dara un iesaka darīt citiem sabiedrotajiem NATO. ASV  piegādā bruņojumu aizsardzībai pret lidmašīnu, helikopteru un tanku uzbrukumiem, palīdz ar informāciju un izlūkdatiem, uz Ukrainu privāti dodas brīvprātīgie no šīm valstīm. Iespējams, ka ukraiņiem tiks nodoti arī Polijas rīcībā esošie padomju ražojuma iznīcinātāji MiG-29, kurus ukraiņu piloti prot lietot. Tikmēr pats galvenais Rietumu līdzeklis Ukrainas un līdz ar to pašiem savai aizsardzībai ir tas, ka Rietumi “nogriež skābekli” agresoram finansiāli, ekonomiski un tehnoloģiski.

Pašlaik Rietumu mērķis ir apturēt Putina noziedzīgo agresiju, novājinot režīma spēju karot. Taču vienlaikus nedodot Putinam ieganstu turpmākai militārai eskalācijai.

Arī Latvijai šajā ziņā ir jāpaļaujas uz mūsu partneru, NATO militāri un ekonomiski vadošo valstu virzīto stratēģiju un jāpalīdz to īstenot.

Katru trešdienu pulksten 20.30 Ivars Ijabs sarunājas par svarīgāko Eiropā un Latvijā ar kolēģiem un ekspertiem platformā Twitter Space. Pievienojieties sarunai twitter.com @ijabs