FOTO: Brīvdabas muzejā atklāj Pavasara pastaigu taku

Pavasarī daba mostas, Latvijā atgriežas gājputni, aktivizējas dzīvnieki un kukainīši. Muzeja “Pavasara pastaigu taka” šoreiz aizvedīs pie skudrām, kurmjiem, vardēm, zaķiem, kaķiem, un dažādiem putniem. Pavasaris ir arī mājas un sētas tīrīšanas un sakopšanas laiks, tādēļ daudzi takas objekti būs veidoti no vēdināšanai ārā izliktiem grīdas celiņiem un citiem sadzīves priekšmetiem.

Šoreiz pastaigu takas objekti vairāk būs izvietoti muzeja Kurzemes zvejnieku ciemā, kas atrodas Juglas ezera krastā. Pie Nameļa no zemes būs izlīduši kurmji, uz “Lurķu” žoga sasēduši gaiļi un vistas, “Mauru” sētā būs pulcējušies Lieldienu zaķi, bet pie tīklu būdām izvietojies varžu koris. Mazliet tālāk “Cēlājos” varēs sastapt darba skudras un dažnedažādus putnus košo Vidzemes segu krāsās. Savukārt pie Zvirgzdenes klēts varēs sastapt pavasarīgi noskaņotus kaķus. Vēlākā pavasarī objektus dabīgi ieskaus un papildinās muzejā plaukstošie augi un ziedi.

Pavasarī muzejā tiek svinēta gan Lielā diena, gan Lieldienas. Lielo dienu šogad ieskandinās 19. martā. Muzejā viesosies suitu dūdinieces Inta un Anta Puķītes, jauniešu folkloras kopa “Banga” un “Rīgas Danču klubs”. Būs iespēja ripināt olas un izšūpoties kaut visās 12 muzeja teritorijā speciāli Lielajai dienai un Lieldienām izvietotajās šūpolēs.

Lieldienas dabā iezīmē brīdi, kad gaismas kļūst vairāk nekā tumsas - diena kļūst liela. Gaismas pieaugumam sekos dabas atmoda. Šūpošanās - celšanās pretī Saulei-ir simboliska darbība, kam jāstimulē atdzimšanas un auglības spēki dabā un cilvēkā. Pie tam Lieldienu rītā šūpojas pati Saule - “kad Lieldienas rītā saule pacēlusies kādu asi virs apvāršņa, tad viņa šūpojoties trīs reizes uz vienu uz otru pusi, no kā cēlusies ieraša Lieldienās šūpoties.” Šūpošanās ir arī pasauli harmonizējoša darbība. Tā ietver gan kustību augšup, gan līganu laišanos lejup. Šūpoles kāra puiši un vīri. Meistarīgi uzkārtas šūpoles apliecina vīrišķo spēku un gudrību.

Ticējumi piemin daudz dažādu labumu, ko cilvēki gūst šūpojoties – možu garu visas vasara garumā, garus linus druvā un aitām garu vilnu. Tiem, kas Lieldienās būs daudz šūpojušies, vasarā nekodīs odi un dunduri, bet saimniecēm un ganiem jāšūpojas, lai govis nebizotu. Visi minētie labumi izriet no iepriekš minētajām šūpošanās nozīmēm un ir iegūstami auglības veicināšanas un pasaules harmonizācijas rezultātā.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Tā platība ir 87 hektāri un tajā izvietotas 114 senceltnes no visiem Latvijas novadiem. Muzejā notiek krājumu komplektēšanas un glabāšanas, izglītojošais, pētnieciskais un restaurācijas darbs. 2024. gadā muzejs svinēs savu simtgadi. Muzejam ir arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā – muzejs “Vēveri” Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sēta “Vītolnieki” jūras krastā Rucavas pagastā.