foto: Valsts kanceleja.
Koalīcijā spriež par nākotnes risinājumiem dabasgāzes cenu pieaugumam
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš
Politika
2022. gada 7. marts, 20:46

Koalīcijā spriež par nākotnes risinājumiem dabasgāzes cenu pieaugumam

Jauns.lv / LETA

Koalīcijas politiķi kā iespējamos nākotnes risinājumus dabasgāzes cenu pieaugumam redz mērķētus pabalstus, kas drīzāk attiektos uz nākamo apkures sezonu, kā arī virzību uz attiekšanos no dabasgāzes izmantošanas iedzīvotāju mājokļu apkurē.

To koalīcijas pārstāvji pauda šodien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes, atbildot uz jautājumu, vai pēc dabasgāzes cenu palielinājuma aprīlim salīdzinājumā ar martu Eiropā tiks ieviesti papildu atbalsta mehānismi iedzīvotājiem, kuri patērē dabasgāzi.

Kariņš atbalsta mērķētus pabalstus

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka valdība un Saeima šogad ir pieņēmusi atbalsta pakotni jau iepriekš notikušajam energocenu pieaugumam apmēram 450 miljonu eiro apmērā pašreizējai apkures sezonai, kas vēl turpinās un kas ietver arī maksājumu griestus par apkuri.

Savukārt pašlaik notiekošajam dabasgāzes cenu pieaugumam ārējā tirgū nevajadzētu daudz ietekmēt situāciju pašreizējā apkures sezonā, atzīmēja valdības vadītājs. Reizē būs jāseko līdzi, kā attīstīsies notikumi pavasarī un vasarā, lai varētu prognozēt, kāda varētu būt situācija nākamajā rudenī un ziemā, pauda Kariņš.

Ja turpinās cenu "milzu kāpums", valsts nākamajā apkures sezonā atbalstīs dabasgāzes patērētājus, uzsvēra Kariņš. Politiķis norādīja, ka atbalsta "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Jura Pūces šodien pēc koalīcijas sanāksmes pausto, ka ir jāveido mērķēti pabalsti tiem iedzīvotājiem, kuriem tie būtu visvairāk nepieciešami. Atbilstoši šim principam iespējams nedaudz pārveidot jau esošo atbalsta mehānismu, pauda valdības vadītājs.

Minot konkrētus atbalsta mehānisma piemērus, politiķis norādīja, ka vidējā termiņā ir redzams, kā Latvija samazinās savu atkarību no Krievijas dabasgāzes un citiem no Krievijas importētiem energoavotiem.

Piemēram, šogad pavasarī mājsaimniecībām ir pieejami dažādi atbalsta veidi, kuras ir spējīgas pāriet no dabasgāzes apkures uz granulu apkuri vai, izmantot kopā siltumsūkņus un saules enerģijas jeb solāros paneļus, atzīmēja Kariņš. Tam ir pieejams Eiropas Savienības finansējums, tāpat Ekonomikas ministrijas pārziņā ir fondi, no kuriem pašvaldības var saņemt finansējumu, lai varētu pāriet no dabasgāzes uz šķeldas izmantošanu apkurē, pastāstīja premjers.

Viņš arī vērsa uzmanību, ka valdībā jau iepriekš ir pieņemts lēmums, ka AS "Latvenergo" trīs gadu laikā veiks lielas investīcijas vēja enerģijas jomā.

Sankcijas parādījušas Latvijas vājāko vietu

"Attīstībai/Par!" frakcijas vadītājs Pūce norādīja, ka, ilgstoši dzīvojot atkarībā no Krievijas energoresursu piegādēm, patlaban pret Krieviju noteiktās sankcijas ir parādījušas Latvijas vājāko vietu - enerģētisko sistēmu.

"Ir pienācis laiks spert soļus, kas palīdzēs mums atteikties no Krievijas dabasgāzes un no citiem Krievijas energoresursiem, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem stabilitāti un paredzamību, ka gan elektroenerģija, gan siltumenerģija būs," uzsvēra Pūce.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka īstermiņa risinājums ir palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir zemi ienākumi, nodrošinot palīdzību valsts un pašvaldību līmenī. Ņemot vērā augsto inflāciju, tuvākajā laikā jāatrod efektīvs veids, lai cilvēki ar mazākiem ienākumiem varētu saņemt nepieciešamo atbalstu, pauda AP frakcijas vadītājs.

Patlaban līdz aprīlim Latvijā darbojas valsts atbalsta programma, taču rodas jautājums, vai iedzīvotāji un mājsaimniecības, kuri individuāli apkurina savu dzīvesvietu ar dabasgāzi, ir gatavi atteikties no šī kurināmā, sprieda Pūce.

"Nauda no šī kurināmā tiešā veidā aiziet uz Krieviju un apmaksā tos tankus un raķetes, kas uzbrūk Ukrainai.Tā ir mūsu individuāla izšķiršanās un atbildība par to, ko mēs katrs personīgi atbalstam. Tā ir arī pašvaldību atbildība pieņemt lēmumus, kuras apkures sistēmas pārveidot un veidot tā, lai tās nebūtu atkarīgas no dabas gāzes, un valsts šajā ceļā palīdzēs," norādīja deputāts.

Pensiju ideksāciju varētu pārcelt

Labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) atzīmēja, ka viens no vairākiem atbalsta soļiem ir politiķa rosinājums šogad plānoto pensiju indeksāciju pārcelt no oktobra uz septembri, lai attiecīgo pieaugumu pensionāri varētu saņemt vismaz mēnesi agrāk.

Situācija ar enerģētisko neatkarību nav diez ko laba, jo liels dabasgāzes apjoms nāk no Krievijas uzņēmuma "Gazprom", atzīmēja Eglītis. Viņš arī pauda, ka tāpat jārisina jautājums par dabasgāzes stratēģisko rezervju nodrošināšanu, par ko Saeimā izskatīšanai iesniegts attiecīgs likumprojekts.

"Konservatīvo" politiķis arī norādīja, ka EM līmenī varētu apspriest sašķidrinātās gāzes infrastruktūras izveidi Latvijā, saistībā ar ko ir interese divu privātu projektu pārstāvjiem.

Kā ziņots, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un tās būtisko ietekmi uz dabasgāzes tirgu, dabasgāzes cena aprīlim Eiropā atbilstoši šī brīža prognozēm svārstās ap 250-300 eiro par megavatstundu (MWh), teikts AS "Latvijas gāze" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Savukārt martā saskaņā ar gāzes sadales sistēmas operatora "Gaso" mājaslapā publicēto informāciju dabasgāzes biržas cena ir 81,22 eiro/MWh.

Pastāvot prognozēm par šādu dabasgāzes cenas līmeni aprīlī, "Latvijas gāze" aicina dabasgāzes lietotājus atbildīgi izvērtēt savu patēriņa profilu un apjomu kontekstā ar gāzes patēriņa ekonomiskajiem ieguvumiem un lietotāja finansiālajām iespējām veikt samaksu par dabasgāzi.