Pārrobežu sadarbība ar Krieviju pašlaik ļoti neskaidra
Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka atsakās no turpmākas sadarbības ar Krievijas organizācijām un pašvaldībām. Tomēr joprojām realizācijas stadijā ir visai ievērojams skaits Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības projektu, kuros piedalās daudzas pašvaldības.
Siguldas novada pašvaldība pirmajā kara dienā pārtrauca finansējumu visiem pasākumiem, kuros piedalās Krievijas pārstāvji.
Siguldā stingra nostāja
“Es uzskatu par neiespējamu sacensībās vai kultūras, izglītības pasākumos satikties Krievijas un Siguldas novada skolēniem, sportistiem vai kultūras pārstāvjiem, ja tikmēr Ukrainā šie paši cilvēki – bērni, vecāki un vecvecāki – ar ieročiem rokās aizstāv savu zemi un cieš no karadarbības,” uzsver Siguldas mērs Uģis Mitrevics.
Finansējuma liegums attiecas, piemēram, uz Skeletona akadēmijas jaunajiem talantiem, kuri šogad plānoja treniņus un sacensības aizvadīt kādā kamaniņu trasē. Skeletona treneris Dainis Dukurs informējis, ka pārtrauks sadarbību ar vairākām Krievijas sporta federācijām.
Tikmēr Talsu novada domes ārkārtas sēdē deputāti nobalsojuši par sadarbības līguma apturēšanu ar Ščolkovas rajona pašvaldību, kas bija uzsākta jau tālajā 1967. gadā.
Darba kārtībā 15 projektu
Šobrīd Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmā īstenošanas procesā vēl ir 15 projektu. Pie mums tos uzrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Krievijā Ekonomikas ministrija. Šo programmu 2014.–2020. gadam 15 miljonu eiro apmērā finansējusi Eiropas Savienība, astoņus miljonus devusi Krievija, Latvijas daļa ir 999 000 eiro.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Toms Plešs kara pirmajā dienā tviterī paziņoja: “Esmu rosinājis apturēt sagatavošanu Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmai 2021.–2027. gadam! Latvijas – Baltkrievijas programmas sagatavošana jau ir un paliek iesaldēta.”
Šī programma bija sagatavošanā, lai vasarā varētu iesniegt apstiprināšanai Eiropas Komisijā, un neviens projekts vēl netiek īstenots.
Uzsākto pagaidām neaptur
Pagaidām nav zināms, kas notiks ar projektiem, kuru īstenošana jau ir uzsākta. No VARAM sniegtās informācijas izriet, ka šobrīd dažādos projektos iesaistītas aptuveni 20 Latvijas pašvaldības un vairākas valsts organizācijas, ieskaitot Valsts nekustamos īpašumus.
No Krievijas puses piedalās vairāk nekā desmit pierobežas pašvaldības un vairākas valsts iestādes. Šo projektu izpildes termiņš atbilstoši regulu noteikumiem noslēdzas 2023. gada beigās, taču vairums jau ir nobeiguma fāzē un to īstenošana beigsies līdz šā gada vasarai. Latvija tos vienpusēji pārtraukt nevarot, jo jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju un citām Eiropas partnervalstīm.
Pamatā tūrisms, bet ir izņēmumi
Kaut arī pārsvarā šie projekti orientēti uz tūrismu, tomēr vairāki vērsti uz konkrētiem valsts objektiem. Tādi, piemēram, ir robežšķērsošanas punktu Brunishevo un Terehova–Burački uzlabošana, Tīra ūdens programma reģioniem sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu un Ūdens resursu ilgtspējīga izmantošana tūrisma attīstībai Latvijas–Krievijas robežpilsētās Rēzeknē un Ostravā.
Par diviem pēdējiem bažas izteicis Valsts drošības dienests, jo to ietvaros Krievija varēja iegūt informāciju par ūdensapgādes sistēmām, kuras ir kritiskās infrastruktūras būtiska sastāvdaļa.
Citu projektu vidū atrodama zaļā tūrisma maršrutu un ainavu izstrāde, vides un šīs infrastruktūras pārvaldības metožu uzlabošana. Visiem projektiem ir kopīga iezīme – to īstenošana ļauj iebraukt un uzturēties Latvijā daudziem Krievijas pilsoņiem, no kuriem daļai var būt arī citi, mūsu valstij nedraudzīgi mērķi.
Valsts drošībai bīstamie projekti
Divos no pārrobežu sadarbības projektiem bija jāiejaucas arī Valsts drošības dienestam un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Viens no tādiem bija nu jau pabeigtais skatu tornis Žagarkalnā. "Kas Jauns Avīze" jau rakstīja, ka bija plāns izvietot videotehniku, kas ļautu novērot militāro instruktoru skolu un Zemessardzes bataljonu. Pēc šiem brīdinājumiem projekta īstenošana koriģēta un optiskās ierīces izvietotas tā, lai šos apdraudējumus valsts drošībai novērstu.
Vēl viens līdzīgs projekts bija plānots, ap Alūksnes ezeru izvietojot videonovērošanas kameras, kuru redzamības robežās nokļūtu arī mūsu armijas daļas. Kameru uzstādīšanu piedāvāja Krievijas uzņēmums Formoza, kas ar tādām apgādā arī savas valsts drošības iestādes, un to redzamība sasniedz pat 35 kilometrus. Šā projekta īstenošanu izdevās laikus apturēt.
