Vai Krievijas īpašvārdos dēvētās Rīgas ielas varētu tikt pārsauktas par godu Ukrainai?
Galvaspilsētā pēdējā laikā izskanējusi prasība pārdēvēt vairākas Rīgas ielas, kas sauktas ar Krieviju saistītos īpašvārdos. Piemēram, Maskavas ielu varētu pārdēvēt par Kijevas. Rīgas mērs Mārtiņš Staķis šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka ielu pārdēvēšana Rīgas domē ir aktuāls jautājums.
Vaicāts, vai šobrīd tiek plānots atsevišķām Rīgas ielām mainīt nosaukumus, Staķis atbildēja apstiprinoši, vienlaikus norādot, ka process ir sarežģīts.
“Mēs esam sapratuši, ka ielu pārdēvēšana ir juridiski grūtākais un garākais process. Šobrīd daudz vienkāršāk būtu atrast kādu laukumu, kuram vēl nav nosaukuma, un to pārdēvēt Kijevas vai kādas citas pilsētas vārdā.”
“Pilsētas attīstības departamentam jau ir uzdots šādu vietu atrast, un politiķi ir arī gatavi par to lemt nekavējoties.”
Vienlaikus galvaspilsētas mērs pauda, ka sabiedrībā nevajadzētu šķirot cilvēkus pēc to pilsonības vai nacionalitātes, aicinot visiem būt vienotiem.
“Ja šobrīd latvietis vērsīsies pret krievu, krievs pret ukraini, ukrainis pret baltkrievu un tā tālāk… Mēs patiesībā vienkārši pienesīsim munīciju mūsu pretiniekam. Mēs vienkārši pienesīsim munīciju Putinam. Un tas ir tas, ko mēs nedrīkstam darīt,” teic Staķis.
Pie Krievijas vēstniecības Latvijā arvien norit akcija Ukrainas atbalstam
“Ja mēs šodien būsim vienoti visi kopā, tas ir tieši tas, kā mēs varam darboties pret Putina plānu. Jo mēs redzam, ka Putins ir tautas slepkava. Savas tautas slepkava - to mēs redzam masveida iznīcināšanā Harkovā (Red. – Ukrainas pilsētā Harkovā ir liels krievvalodīgo īpatsvars). Viņš ir brāļu tautas slepkava un arī citu tautu slepkava, kā mēs to redzējām Sīrijā. Tātad viņš nešķiro nevienu.”
“Tāpēc tikai esot vienoti, esot pret šo lielo slepkavu Maskavā un viņa sīko marioneti Baltkrievijā, tas ir vienīgais veids, kā mēs viņus varam dabūt uz Hāgas tribunāla.”
Rīgas Kongresu namā veidos vienotu atbalsta centru Ukrainas iedzīvotājiem
Tāpat Staķis šorīt pavēstīja, ka galvaspilsētas pašvaldība Rīgas Kongresu namā veidos vienotu atbalsta centru Krievijas iebrukumā cietušās Ukrainas iedzīvotājiem.
Kara sāpes un izmisums: cilvēki Ukrainā spiesti pamest mājas un savus mīļos
Iecerēts, ka šis atbalsta centrs darbosies pēc vienas pieturas aģentūras principa, līdz ar to bēgļi no Ukrainas pēc ierašanās Latvijā vienā vietā varēs saņemt visus nepieciešamos pakalpojumus vai konsultācijas gan no valsts, gan pašvaldības iestādēm, gan nevalstiskajām organizācijām.
Starp iestādēm, kuru pakalpojumi varētu tikt piedāvāti vienotajā atbalsta centrā, Staķis minēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Valsts policiju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, vakcinācijas centru, pašvaldības sociālo dienestu un izglītības departamentu, kas palīdzētu bērnus iekārtot skolā vai bērnudārzā.
Šādu atbalsta centru Rīgas dome esot gatava izveidot nekavējoties, nepieciešamās vienošanās ar valsts iestādēm jau esot panāktas. Gala lēmumu par Rīgas vienotā atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem izveidi pašvaldība grasās pieņemt ārkārtas domes sēdē piektdien, 4. martā, lai jau pirmdien, 7. martā, centrs varētu sākt strādāt.
Pie ēkām Rīgā izkārti simtiem Ukrainas karogu
Lai paustu atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju, pie apmēram 400 Rīgas skolām, bērnudārziem, interešu izglītības iestādēm, bibliotēkām un ...
Staķis piebilda, ka Ukrainas bēgļu atbalsta centra izveidei izraudzītā vieta - Kongresu nams - ir arī simboliska, jo tas atrodas tieši pretī Krievijas vēstniecībai, līdz ar to Krievijas diplomāti no savas darbavietas būs spiesti noskatīties, kāda veida humanitāro krīzi viņu valsts ir radījusi pasaulei.
Kā ziņots, pēc Valsts robežsardzes datiem, laikā no 24. februāra līdz 2. martam caur ārējām robežām Latvijā ir ieceļojuši jau 760 Ukrainas valstspiederīgie, trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē informēja Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins (AP).
Cilvēki visā pasaulē nosoda Krievijas agresiju Ukrainā
Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, cilvēki visā pasaulē izgājuši ielās, protestējot pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina īstenoto agresiju Ukrainā.
Ieceļojušas pārsvarā sievietes un bērni, jo mobilizācijai pakļautiem vīriešiem 18-60 gadu vecumā netiek ļauts izceļot no Ukrainas.
Pašlaik trīs personas ir pieprasījušas patvērumu, savukārt izsniegtas 53 vīzas. Šteins norādīja, ka, pēc Iekšlietu ministrijas rīcībā esošās informācijas, personas izmitinātas ar valsts iestāžu palīdzību vai pie radiem, draugiem, brīvprātīgajiem.
Pašvaldības pašlaik var izmitināt 6593 bēgļus un 5020 bēgļus nodrošināt ar ēdienu, savukārt Latvijas samariešu apvienība var izmitināt 50 cilvēkus un 30 cilvēkus paēdināt.
Jaunākajam par Krievijas iebrukumu Ukrainā vari sekot līdzi Jauns.lv teksta tiešraidē.
