Saimniekošanas īpatnības: vispirms skolās iegulda miljonus, pēc tam likvidē

Pēc elektronisko izsoļu portālā ievietotās informācijas redzams, ka potenciālajiem pircējiem piedāvāts īpašums, kurā ietilpst 1500 kvadrātmetru zemes un trīs ēkas, kuru kopējā platība gan nav norādīta. Tiek pārdots liels bijušais mācību korpuss un piecstāvu kopmītņu ēka. Sākuma cena ir 30 000 eiro, viens izsoles solis – 500 eiro. Pēdējā diena, lai pieteiktos izsolei, bija 21. februāris, un interese nav bijusi liela – divdesmit dienās piedāvātā cena pakāpusies līdz 30 500 eiro, tātad bijis tikai viens interesents.

Labi amati, bet gribētāju trūka

Ērgļu arodvidusskolā varēja apgūt viesmīlības pakalpojumu speciālista, pavāra palīga, jumiķa, namdara, guļbūves ēku celtnieka, kokkopēja arborista specialitātes, saņemot diplomu par profesionālo vidējo izglītību.

Visas it kā pieprasītas profesijas, tomēr gribētāju skaits nebija liels – 2014. gadā šeit mācījās tikai 167 audzēkņi, un 2015. gadā nolemts skolu likvidēt. Ar Ministru kabineta lēmumu izspriests, ka to pievienos Priekuļu tehnikumam, un bija iecerēts, ka mācību programmas tiks turpinātas turpat Ērgļos. Vēl 2015. gadā mācības tur patiešām notika, taču turpinājumā viss beidzās ar likvidāciju.

Izgaisusi tehnika un arī nauda

Pēc galīgās likvidēšanas 2018. gadā Valsts kontrole veica pārbaudi un konstatēja, ka nav veikta pēdējā gada inventarizācija un bez pēdām izgaisusi visai vērtīga tehnika, kuru izmanto arboristi. Pazudis bija arī mikroautobuss, kas, pēc dokumentiem, bija izjaukts, taču joprojām bija reģistrēts CSDD un tika lietots, uzpildot to ar valsts apmaksātu degvielu.

Noskaidrojās, ka Ērgļos regulāri rīkotas Priekuļu tehnikuma vasaras nometnes, bet nebija nekādas skaidrības, kas un kā par tām maksājis un kur palikusi ieņemtā nauda. Vēl 2018. gadā filiāles naudas apgrozījums bijis gana ievērojams – gandrīz 70 000 eiro. Tā laika vadība arī pieķerta izrakstām sev  prēmijas, par ko informēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Energoefektīvākā ēka Latvijā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā vēl dažus gadus pirms iestādes galīgās likvidācijas, 2015. gada nogalē, bija ievietots aicinājums uz Pasīvo ēku dienu Priekuļu tehnikumā Ērgļos.

Programmas galvenais pasākums bija nodemonstrēt sasniegumus ar arodvidusskolas dienesta viesnīcas un mācību darbnīcas energoefektīvo rekonstrukciju “ar pasīvo ēku komponentiem”.

Projekts īstenots no 2011. gada oktobra līdz 2012. gada decembrim, izmantojot arī Eiropas Savienības naudu, un kopumā izmaksājis ap 1,5 miljoniem eiro. Šis veikums pat ieguva nomināciju kā 2013. gada energoefektīvākā ēka Latvijā sabiedrisko būvju kategorijā.

Vēl 2014. gadā varēja lasīt biedrības Passive House Latvia paustus slavinošus viedokļus, cik izdevies ir šis projekts – siltumpatēriņš samazinājies pat vairāk nekā 15 reižu un “Ērgļi šobrīd ir viens no Ziemeļeiropas redzamākajiem pilotprojektiem ļoti zema enerģijas patēriņa renovāciju jomā”.

Grūti spriest, kā tas varēja notikt, bet jau piecus gadus vēlāk, kad objektu pārņēma VNĪ, visai neintensīvi ekspluatētās ēkas vērtētāju acīs jau bija nonākušas bēdīgā stāvoklī.

Atkal būtu vajadzīgs remonts

VNĪ iznomāšanas un pārdošanas direktore Anita Feldmane Kas Jauns Avīzi informē: “Vērtējumā norādīts, ka skolas ēka Oškalnu ielā ir daļēji apmierinošā stāvoklī un tur būtu nepieciešami ievērojami ieguldījumi remontdarbu veikšanai, kā arī pieprasījums pēc šādiem īpašumiem pašlaik ir ierobežots. Savukārt uzņēmējdarbībai un ražošanai izmantojamo septiņu ēku kompleksa un zemes tehniskais stāvoklis arī ir daļēji apmierinošs, taču tam ir skaidrs un perspektīvs pielietojums, kas paceļ tā tirgus vērtību.”

Jāatzīmē, ka otrā objekta sākuma cena ir tikai 60 000 eiro. Uz jautājumu, vai valstij nevar rasties finansiālās problēmas saistībā ar Eiropas fondu naudu, Feldmane mierina: “2011. gadā noslēgtā līguma pēcuzraudzības periods beidzās 2020. gada sākumā, savukārt Finanšu ministrija un VNĪ šo objektu pārņēma 2020. gada 30. jūnijā, tādēļ nekādām šādām juridiskām un finansiālām sekām nevajadzētu būt.”

Līdzīgi bija Skrundā

Līdzīgā veidā VNĪ izsolē jau pārdevusi 2015. gadā  likvidēto Skrundas arodvidusskolu, kuras kustamo īpašumu un mācību programmas pārņēma Kuldīgas tehnikums. Pirms likvidācijas te varēja iegūt ēdināšanas servisa speciālista, apdares darbu strādnieka, būvizstrādājumu galdnieka un elektromontiera specialitātes.

Arī šeit renovācijā valsts ieguldīja pamatīgus līdzekļus – gandrīz divus miljonus eiro. Speciāli bija iegādātas arī modernas virtuves un laboratorijas iekārtas. Pēc arodvidusskolas direktores teiktā kādā intervijā, to bilances vērtība likvidācijas brīdī bija 2,8 miljoni eiro. Skolai beidzot pastāvēt, tajā bija mazāk par 300 audzēkņiem, darbu zaudēja 40 cilvēku no personāla.

Pēc finansējuma modeļa maiņas vietējai pašvaldībai būtu jāpiedalās šīs mācību iestādes finansēšanā, kas prasītu 350 000 eiro gadā un vietvarai nebūtu pa kabatai.

Feldmane atzīst: “Skrundas arodvidusskolas pārdošana ilga trīs gadus. Objektā ietilpa zeme un astoņas ēkas ar kopējo platību 11 800 kvadrātmetru, un kā sākotnējā cena tika noteikta 432 000 eiro. Divpadsmit izsoles bija nesekmīgas, un tikai trīspadsmitajā 2019. gadā to izdevās pārdot ar lejupejošu soli par 39 000 eiro, jo pieprasījums pēc šādām ēkām arī toreiz bija ļoti zems.”

Vecā muižā ieguldīs miljonus

Tikmēr pērn jūlijā Pulkveža O. Kalpaka profesionālajā vidusskolā formāli uzņemti pirmie 30 audzēkņi, kuri papildus vidējai izglītībai apgūs militārās zināšanas un iegūs jaunākā militārā instruktora kvalifikāciju.

Pagaidām audzēkņi izvietoti Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma telpās, taču speciāli viņu vajadzībām tiks atjaunota Rudbāržu muižas ēka, kas atrodas turpat netālu no Skrundas. Interesanti, ka ar šo ierosmi Aizsardzības ministrija nāca klajā vēl 2019. gadā, proti, tajā pašā laikā, kad VNĪ centās notirgot slēgtās Skrundas arodskolas telpas.

Aizsardzības ministrijas nule izplatītajā preses paziņojumā teikts: “Rudbārži tika izvēlēti, jo Skrundas tuvumā atrodas poligons Mežaine, kurā varētu notikt skolas audzēkņu apmācības. Tāpat šīs vietas izvēlei ir simboliska nozīme, jo no Rubāržu muižas 1919. gada 3. martā sākās Latvijas atbrīvošana pulkveža O. Kalpaka vadībā.”

Šobrīd Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs atklātā konkursā ar Ozola & Bula arhitektu biroju noslēdzis līgumu par projektēšanu un autoruzraudzību par 223 000 eiro.

Tā kā muiža ir kultūras piemineklis un rekonstrukcija aptver visu kompleksu, ieskaitot teritorijas labiekārtošanu, jau tagad var prognozēt, ka tas būs ļoti dārgs pasākums. Un tas skolai, kur (spriežot pēc pirmā kursa lieluma) mācīsies ne pārāk liels skaits skolēnu, noteikti ne vairāk kā jau likvidētajās arodskolās.

Nav šaubu, ka uzturēt arodskolas, kurās mācību programmas dublējas un ir nepietiekams skolēnu skaits, būtu liela izšķērdība. Diemžēl šādu ēku kompleksu pārdošana  par sviestmaizes cenu, tajā pašā laikā ieguldot milzu līdzekļus jaunas mācību iestādes veidošanā, arī valsts maku nepapildina.