Pārceltas 2. martā plānotās Notāru dienās

Par jauno Notāru dienu norises datumu informācija vēl sekos. 

Daudzi joprojām neapzinās juridiskos un finansiālos riskus, kas saistās ar īpašuma pirkšanu, pārdošanu, dāvināšanu, mantošanu un citām darbībām. Īpaša uzmanība tiks pievērsta izglītošanai un spējai atpazīt pazīmes, kas norāda uz krāpniecības risku darījumos ar nekustamo īpašumu.

Gadu no gada Latvijas iedzīvotāji iekrīt krāpnieku nagos. Precīza statistika par to, cik daudz ir šādu gadījumu, nav zināma. Toties pilnīgi precīzi ir zināmas katra gadījuma sekas – zaudēts īpašums un arī uzticība valstij, jo Satversmē garantētās tiesības uz īpašumu nav tikušas aizsargātas.

Ar ko sākt, ja vēlaties nopirkt dzīvokli? Ar ko sākt, ja gribat to pārdot? Vai tiešām pastāv risks, ka mantoto māju var atņemt svešinieki?  Šķietami vienkārši jautājumi, kas tomēr norāda uz zināšanu un izpratnes trūkumu.

“Turklāt krāpnieki savām ļaunprātībām izmanto arvien jaunus veidus. Kad iegūta upura uzticība, tā tiek nekavējoties izmantota. Lai pasargātu sevi no nokļūšanas krāpnieku nagos, nedrīkst paļauties uz otra cilvēka godaprātu un vienīgi uz savām zināšanām un izpratni par juridiskiem jautājumiem. Drošības labad vienmēr aicinu vērsties pie  notāra, kas var objektīvi novērtēt darījuma raksturu un ar to saistīto dokumentu saturu,” norāda Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.

No vienas puses, krāpniecības darījumi kļūst arvien primitīvāki, jo, izmantojot likuma robus, ar viltu  izkrāpt īpašumus un gūt materiālu labumu nav nemaz sarežģīti, no otras puses, kā liecina Finanšu izlūkošanas dienesta informācija, krāpnieki darījumus ar nekustamo īpašumu labprāt izmanto, lai legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus, un šajos gadījumos tā jau  ir sarežģītāka shēma. Pēdējos piecos gados dienests ir izdevis 96  rīkojumus uz noteiktu laiku nepieļaut īpašuma tiesību pārreģistrāciju, un 56% gadījumu tie ir dzīvokļi.