Vienam atsaka, citam piešķir uzreiz. Dīvainības ap pandēmijas laikā piešķirto atbalstu uzņēmējiem

Latvijas Televīzijas raidījums "de facto", atsaucoties uz VID datiem, ziņo, ka laikā no 2020. gada 12. marta līdz 2021. gada 30. jūnijam nodokļu maksātājiem no būvniecības nozares atbalstā dīkstāves pabalstu, subsīdiju un grantu veidā kopumā izmaksāti vairāk nekā 76 miljoni eiro (76 228 470).

No pandēmijas sākuma līdz šā gada 13. februārim Covid-19 valsts uzlikto ierobežojumu kompensēšanai visās nozarēs, dīkstāves pabalstos, algu subsīdijās un grantos izmaksājusi 674 miljonus eiro.

Salīdzinot VID datus par pandēmijas laikā saņemto atbalstu pa nozarēm, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis secina, ka būvniecība ar saņemto atbalstu ir iekļuvusi starp piecām visvairāk atbalstītajām nozarēm. Tiesa, te jāņem vērā, ka tirdzniecības un apstrādes rūpniecības nozares pašas par sevi ir ļoti lielas.

Nozare/saņemtais atbalsts (dati: VID/LDDK)

• Tirdzniecība 141,8 miljoni eiro
• Izmitināšana un ēdināšana 125,4 miljoni eiro
• Apstrādes rūpniecība 60 miljoni eiro
• Būvniecība 51,1 miljons eiro
• Māksla, izklaide un atpūta 38,1 miljons eiro

Hermanis intervijā “de facto” uzsver, ka “vērtējot kādu atbalsta instrumentu efektivitāti, būtu jāskatās kontekstā, ne tikai, cik šīs nozares saņem dažādos atbalsta instrumentos, bet arī cik viņi ir spējīgi maksāt [nodokļos],” jo tas, ko vēlas uzņēmēji, ir strādāt bez ierobežojumiem, nevis lūgt pabalstus.

Decembrī VID uzsāka atbalsta izmaksu saistībā ar uzliktajiem ierobežojumiem kopš 2021. gada oktobra. Par šo periodu līdz 16. februārim VID bija izmaksājis 82,29 miljonus eiro. Atbalsta saņēmējus tagad šķiro ne tikai pēc apgrozījuma krituma, kā iepriekšējā kovida vilnī, bet arī ir noteikts nozaru saraksts, pēc kura jāvadās, lai lemtu par atbalsta izmaksu. Saskaņā ar to, tagad atbalstu vairs nevar saņemt ne apstrādes rūpniecība, ne būvniecība, ne, piemēram, kokapstrādes nozare, kas pērn atbalstā saņēma 7,5 miljonus eiro, ne arī daudz citu nozaru.

Taču pat starp atbalstāmajām nozarēm visi prasītāji naudu nesaņem, jo VID vēl vērtē, vai ieņēmumu kritums patiešām saistāms ar ierobežojumiem un vai gadījumā nav tomēr paša komersanta neizdarība vai kļūda, piemēram, spējā piesaistīt klientus. Šādai šķirošanai gan ir iebildusi Ekonomikas ministrija. 

LTV raidījums “de facto” min kādu piemēru par individuālo komersantu, taksometra vadītāju, kuram algas subsīdija par oktobri, kad valstī bija noteikta mājsēde ar komandantstundu, sākotnēji atteikta, bet citam taksometra vadītājam pie tiem pašiem apstākļiem – izmaksāta, turklāt jau uzreiz kā tas bija iespējams no valsts puses.

Nav mācējis piesaistīt klientus

Par pakalpojumu pieprasījumu mājsēdes laikā stāsta taksometra vadītājs, individuālais komersants Mārtiņš Dūks: “Tas bija tā kā ar nazi nogriezts -  tikai rīta stundās, varētu teikt. Un pēc tam pievakarē, tieši pirms komandantstundas sākuma, kad cilvēki steidzās uz mājām, tas bija viens liels bums, kad visi skrēja. Un pēc tam viss, pēc tam futbolu varēja spēlēt pa ielām.”

Ieņēmumi nokrita apmēram uz pusi. Mārtiņš Dūks novembrī, tiklīdz bija iespējams, pieteicās valsts izsludinātajam atbalstam – gan algas subsīdijai, gan apgrozāmo līdzekļu grantam. Liels bija viņa pārsteigums, kad īsi pirms Ziemassvētkiem, kad uzsākās atbalsta izmaksa, viņš saņēma atbildi, ka algas subsīdija viņam nepienākas. “(..) ieņēmumu samazinājums nav saistāms ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, jo taksometra pakalpojumu sniegšana 2021. gada oktobrī nebija aizliegta vai ierobežota (..),” bija teikts VID lēmumā.

VID ieskatā - ieņēmumi saruka, jo Mārtiņš Dūks nemācēja piesaistīt klientus. Tas, ka no ielām pazuda cilvēki, lēmumā nav pieminēts. Tai pašā laikā cits taksometra vadītājs, arī individuālais komersants, kurš atbalstam pieteicās tai pašā dienā, jau 21. decembrī saņēma pozitīvu lēmumu par algas subsīdiju. Šajā gadījumā VID nešaubījās, ka nozari skāruši ierobežojumi.

Mārtiņš Dūks lēmumu pārsūdzēja un beigu beigās algas subsīdiju tomēr saņēma – tā bija jau janvāra otrā puse. (Pārsūdzēts ir arī lēmums par granta atteikumu, šeit lēmums vēl nav pieņemts.)

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme skaidro, ka tā nav nekonsekvence lēmumos, bet gan sākotnēji nav pārbaudīts, vai taksists iepriekš strādājis arī naktīs, jo ierobežojumi attiekušies uz nakts stundām. “Sākotnēji arī pirmajā instancē, pieņemot lēmumu, tas nebija līdz galam skaidrs, nebija pietiekami informācijas, vai viņš ir to darījis. Un otrajā, skatot apstākļus, saņemot papildus informāciju, tika konstatēts, ka viņš naktīs ir strādājis un šie ierobežojumi ir skāruši, tāpēc arī viņš saņēma atbalstu,” saka Jaunzeme.

Reklāmas aģentūra atbalstu saņem nekavējoties

Cits piemērs. Prasīto atbalstu saistībā ar aizvadītā rudens ierobežojumiem nekavējoties saņēmusi viena no lielākajām reklāmas aģentūrām “McCANN Rīga”. Decembrī un janvārī tai izmaksāti divi granti, kopumā 95 403 eiro. Lai gan reklāmas aģentūru darbību valdība neierobežoja, VID norāda – viņi var kvalificēties atbalstam, ja, piemēram, zaudēti klienti no aizvērtajām nozarēm, piemēram, kultūras.

”Covid-19 pandēmija būtiski ietekmēja daudzu mūsu klientu biznesu, un viņu pieņemtie lēmumi ierobežojumu laikā atstāja negatīvu ietekmi uz mūsu kā mārketinga pakalpojumu sniedzēja apgrozījumu. Līdzīgi kā daudzi Latvijas uzņēmumi, mēs varējām pieteikties un saņemt valsts atbalstu krīzē. Par spīti krīzei, spējām noturēt stabilu komandu un divos pandēmijas gados valsts budžetā nodokļos iemaksāt vairāk nekā vienu miljonu eiro.“ Tā uz “de facto” uzdoto jautājumu par to, kādēļ uzņēmums pieteicies atbalstam, atbild SIA "McCANN Rīga" valdes locekle Ieva Danieljana.

Jāpiebilst, ka šis uzņēmums grantu un algu subsīdiju veidā pandēmijas laikā (2021. un 2022. gadā) saņēmis kopumā 277 447 eiro.

Izmaksas kļuvušas daudz mērķētākas

VID vadītāja noraida bažas, ka trūkst vienotas pieejas iesniegumu izvērtēšanai. Un tas, ka pie dažādiem ierēdņiem var saņemt dažādas atbildes, esot mīts. Metodes vienādotas, turklāt lēmumi – pārsūdzami.

Tā kā salīdzinot ar iepriekšējo ziemu, šajā reizē noteiktas nozares, kas var pretendēt uz atbalstu, VID uzskata, ka tagad izmaksas kļuvušas daudz mērķētākas nekā iepriekš, kad pietika ar apgrozījuma kritumu: “Mūsu tā pēdējā viļņa šis algoritms vispār bija izstrādāts tā, ka neviens, kurš neatbilda tam [NACE] kodam, viņš vienkārši nevarēja iesniegt iesniegumu, tātad, ja viņš iesniedz, tātad viņš atbilst. Nākamais - tiek vērtēts, vai viņš ir tajā nozarē, kas ir vispār ciet, tad viņš aiziet zaļo koridoru. Un pārējie  savukārt jāvērtē pēc tā, vai ierobežo vai zaudējumi ir saistīti ar ierobežojumiem. Tad ir atkal nākošais koridors.”

Ierobežojumu kompensēšanai par laiku kopš pagājušā gada oktobra, VID uzņēmējiem izmaksājis vairāk nekā 82 miljonus eiro.

Atbalstam algu subsīdijām noraidīti ap astoņiem procentiem darba devēju (8,7%) un patentmaksātāju (7,6%) iesniegumu, taču visvairāk atteikumu saņēmuši pašnodarbinātie (13,1%).

Savukārt lūgums izsniegt grantu apgrozāmajiem līdzekļiem atteikts ceturtdaļai iesniedzēju (26.5%).

Šajā periodā pēc pārsūdzēšanas jau pirmajā līmenī lēmums par labu uzņēmējam mainīts aptuveni piektdaļā gadījumu.

Vissmagāk klājies mazajiem uzņēmumiem

Nodokļu eksperts Jānis Taukačs, kurš analizējis arī VID lēmumus par atbalstu kovida krīzes laikā, norāda, ka tieši maziem uzņēmējiem ir īpaši grūti tikt pie atbalsta. “Es nespēju iedomāties, kā mazais uzņēmējs…  kāpēc mēs esam tik sarežģītu sistēmu [izveidojuši] mazajiem, lai viņi varētu saņemt šo atbalstu, tas ir vienkārši … Es nespēju savādāk izskaidrot, kā tikai šo steigu, kā tas tika izdarīts,” atzīst Taukačs.

No visiem atteikumiem vairāk nekā puse saistīti ar to, ka VID ieskatā ieņēmumu samazinājums nav bijis saistīts ar ierobežojumiem, bet gan pašu uzņēmēju spēju organizēt darbu un piesaistīt klientus. Ekonomikas ministrija gan iebildusi, ka jāņem vērā apgrozījuma kritums un nozaru saraksti, savukārt VID individuāli vērtējis dažādu uzņēmumu paskaidrojumus.

“Līdz ar to daudzi no tiem VID viedokļiem ir bijuši samērā subjektīvi.  VID ir skatījies, vai tiešām tas ir saistītas, viņuprāt, ar šo ierobežojumu vai nē, tāpēc es domāju arī ir tik daudz strīdu. Ja VID būtu pieņēmis šo Ekonomikas ministrijas interpretāciju, tad šajā gadījumā strīdu nebūtu, tur viss skaidrs, vai tu esi tajā nozarē vai nē,” saka Taukačs.

LDDK jurists un darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš uzskata, ka “ir nepieciešams domāt par ilgtermiņa risinājumu, nevis katrai krīzei pielāgojot redzējumu.”

Jau pēc dīkstāves pabalsta, atbalsta subsīdijas vai granta saņemšanas (visā pandēmijas laikā) vairāki simti nodokļu maksātāji to atgriezuši valstij. Atdotā summa pārsniedz 1,6 miljonus eiro un līdzekļi atmaksāti pēc VID pieprasījuma vai pašu iniciatīvas, saprotot, ka kritēriji atbalsta saņemšanai tomēr nav tikuši izpildīti.