Vai būsim gatavi nospiest šoka pogu? Kas šobrīd ir skaidrs par ieceri publiskās vietās izvietot defibrilatorus

Kas tad ir AĀD? Tā ir pārnēsājama ierīce, ar kuru var noteikt sirds ritmu un iedarboties uz sirdi ar elektrisku izlādi, ja nepieciešams, lai dzīvībai bīstamas aritmijas (sirds kambaru fibrilācijas) gadījumā veiktu normāla sirds ritma un asinsrites atjaunošanu.

Attiecīgi publiskā vietā izvietots AĀD būtu izmantojams cilvēka dzīvības glābšanai pie sirds apstāšanās pazīmēm pirmajās kritiskajās minūtēs, līdz ierodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāde.

Konkrētos grozījumus Ārstniecības likumā janvārī iesniedza gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, gan citi deputāti – Andris Skride (AP), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), Ilmārs Dūrītis (AP), Krista Baumane (AP), Viesturs Liepkalns (AP), Inese Voika (AP), Anda Čakša (JV), Vitālijs Orlovs (S), Normunds Žunna (JKP) un Edmunds Teirumnieks (NA).

Priekšlikums paredz noteikt, ka dzīvību apdraudošās situācijās (sirds apstāšanās gadījumos) AĀD sirdsdarbības atjaunošanai varēs izmantot apmācīta persona.

Šis ir svarīgs punkts, proti – jāsaprot, ka ierīces lietošana būs jāapgūst.

Ņemot vērā likuma grozījumu pašreizējo stadiju, līdz konkrētībai, tostarp arī par ierīču izvietošanu, tās izmaksām un uzturēšanas izmaksām, kā arī atbildību, vēl ir tālu.

Taču šī brīža plāns paredz, ka gan publiskas vietas, kurās uzstādāmi AĀD, gan prasības to uzstādīšanai, kā arī to ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība, kādā brīdī būs jānosaka Ministru kabinetam (MK).

Valdība arī noteiktu AĀD lietošanai nepieciešamo apmācības programmas saturu, apmācības nodrošināšanas un apmācības apliecības izsniegšanas kārtību un tās termiņu.

Rīgas veikalos un lidostā pieejamie defibrilatori pagaidām nav lietoti ne reizi

Pamatdoma gan ir šāda: AĀD ieviešana ir no Eiropas Savienības (ES) valstīm aizgūstama labā prakse, un daudzviet Latvijā – veikalu tīklos, lidostā – šādas ierīces jau labu laiku ir pieejamas.

Paredzot, ka šāda projekta realizēšana ne tik attālā nākotnē nozīmēs pietiekami ievērojama iepirkuma organizēšanu un attiecīgu valsts budžeta tērēšanu, rodas pavisam pamatots jautājums par to, cik ļoti AĀD aparātu ieviešana un izvietošana Latvijā ietekmēs veselības aprūpes jomas kopējo misiju – glābt dzīvības un sargāt iedzīvotāju veselību.

Arguments, ka kaut viena izglābta dzīvība ir tā vērta, bez šaubām ir vērā ņemams, taču uz statistiku palūkoties par ļaunu nenāks.

Interesējoties par līdzšinējo pieredzi ar AĀD un šīs sistēmas pielietošanu, Jauns.lv sazinājās ar vairākiem Latvijas veikalu tīkliem, tirdzniecības centriem, kā arī starptautisko lidostu “Rīga”.

Šīs vietas arī Covid-19 pandēmijas laikā piedzīvoja pietiekami stipru cilvēku plūsmu, turklāt AĀD ierīces šajās publiskajās vietās lielākoties tika ieviestas vēl krietni pirms pandēmijas.

Zviedrijas mēbeļu milzis "IKEA" informēja, ka kopš Rīgas veikala atvēršanas 2018. gadā tajā ir pieejami arī AĀD. Esot izveidota arī speciāla komanda – “Team500” –, kuras biedri ir apmācīti tos izmantot nepieciešamības gadījumā. "IKEA" Korporatīvās komunikācijas menedžere Baltijas Valstīs Renata Dante gan apliecināja, ka līdz šim Rīgas veikala AĀD sistēmu par laimi nav nācies izmantot.

Starptautiskajā lidostā “Rīga” norādīja, ka kopš 2017. gada, ņemot vērā citu lidostu labāko praksi, trīs vietās ir izvietoti AĀD.

Rūpēs par klientu veselību lidostas darbinieki, apgūstot pirmās palīdzības kursu, iemācās arī pareizi izmantot defibrilatoru, lai nepieciešamības gadījumā spētu sniegt palīdzību, taču līdz šim lidostā nepieciešamība šo sistēmu izmantot nav bijusi, informēja Komunikācijas projektu vadītāja Ilze Salna.

Tirdzniecības centrā “Domina Shopping” vairāk nekā pirms diviem gadiem tika iegādāts medicīnas ierīču un priekšmetu komplekts, kas nepieciešams pirmās palīdzības sniegšanai. Tajā ietilpstošais defibrilators atrodas tirdzniecības centra viduspunktā – Informācijas centrā.

“Līdz šim gan šī ierīce vēl nav darbināta, taču vajadzības gadījumā tas būs iespējams, jo mūsu apsardzes personāls ir apmācīts, kā rīkoties pēkšņas sirds apstāšanās gadījumā,” informēja “Domina Shopping” direktore Dina Bunce.

Tirdzniecības centra “Spice” apsaimniekošanas un attīstības vadītājs Artis Teibe atklāja, ka AĀD ierīces tirdzniecības centrā ir ieviestas kopš 2019. gada.

Tās atrodas gan “Spice”, gan “Spice Home” informācijas centros un par laimi līdz šim tās nav nācies izmantot, informēja “Spice” pārstāvis. Arī šajā centrā ierīces lietošana uzticēta apmācītajiem centra darbiniekiem.

“Rimi Latvia” Ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite pastāstīja, ka visu “Rimi” hipermārketu informācijas centros jau kopš 2019. gada ir pieejami AĀD.

Tāpat, lai sniegtu ieguldījumu tieši reģionos un vietās, kur ir lielāka apmeklētāju plūsma, pērn pieejamo defibrilatoru skaitu veikalu tīkls palielinājis vēl septiņos veikalos Jūrmalā, Kuldīgā, Talsos, Madonā, Saldū, Cēsīs un Saulkrastos.

Arī “Rimi” darbinieki ir speciāli apmācīti sniegt pirmo palīdzību, izmantojot AĀD.

Līdz šim nav bijuši gadījumi, kad veikalos būtu nācies izmantot šo ierīci, informēja Bite.

Gadā ap 1000 izsaukumiem, kuros lieti noderētu AĀD

Domājams, ka par AĀD sistēmu izvietošanas potenciālo nozīmi daudz efektīvāk ir spējīgs pastāstīt NMPD.

Dienestā Jauns.lv uzver – ja cietušajam ir sirds kambaru fibrilācija, tad katra minūte, kuras laikā netiek izmantots defibrilators, ko šajos gadījumos būtu svarīgi lietot, mazina cietušā izdzīvošanas iespēju par 10–12%.

Atliek vien paturēt prātā, cik minūtes atsevišķās situācijās var būt nepieciešamas, lai NMPD brigāde ierastos uz izsaukuma vietu, lai saprastu AĀD ierīces nozīmi.

Bet cik šādu izsaukumu viena gada laikā tiek saņemti, un kāds ir to iznākums?

“Ik gadu NMPD dodas uz vairākiem simtiem izsaukumu, kas saistīti ar sirdsdarbības apstāšanos sabiedriskās vietās. Piemēram, 2019. gadā NMPD brigādes devušās pie 958 pacientiem dažādās sabiedriskās vietās (iela, darba vieta, viesu nams, dzelzceļa stacijas, autoosta, veikals, ambulatora iestāde, sociālās aprūpes centrs u.c.), kuriem konstatēta sirdsdarbības apstāšanās,” Jauns.lv informēja NMPD Pirmās palīdzības apmācības sistēmas organizēšanas nodaļas vadītāja Inna Orinska.

Tajā skaitā 76 gadījumos pacientam NMPD brigādes veikušas sekmīgu reanimāciju un pacients nogādāts ārstniecības iestādē (7,9% no visiem gadījumiem), bet 882 gadījumos pacientam konstatēta nāve (92,1% no visiem gadījumiem).

No gadījumiem, kuri beigušies ar cietušā nāvi, 209 pacientiem veikta nesekmīga reanimācija, bet 673 pacientiem NMPD brigāde konstatējusi nāvi, ierodoties izsaukuma vietā, un reanimācija nav veikta.

“Daudzos no gadījumiem cilvēku dzīvību būtu bijis iespējams glābt, nekavējoties uzsākot sniegt pirmo palīdzību un izmantojot sabiedriskās vietās iedzīvotājiem pieejamus AĀD,” norāda NMPD pārstāve.

Uz ielas saļimst cilvēks, netālu no jums ir defibrilators – ko darīt?

Jebkuras jaunas ierīces apgūšana un lietošanas iemaņu attīstīšana gan prasa zināmu piepūli, gribasspēku un, galu galā, arī iemaņu veicinošu attieksmi.

Jādomā, ka šie faktori ir vēl būtiskāki, ja runa ir par tādas ierīces lietošanu, kura radīta pēkšņu, ārkārtēju problēmsituāciju risināšanai, un kuras pareiza vai nepareiza lietošana varētu nozīmēt kāda cilvēka dzīves turpināšanos vai apraušanos.

Lēmums steigt palīgā citam cilvēkam tomēr ir lēmums uzņemties zināmu pieredzi, kura sekos, un arī atbildību par notiekošo.

Pēc Jauns.lv lūguma NMPD īsi ieskicē tipisku AĀD pielietošanas scenāriju, kāds varētu risināties pilsētvidē:

Ejot pa ielu, ieraugāt cilvēku, kurš guļ uz ietves, dažu soļu attālumā no lielveikala.

Vispirms pārliecinieties, vai cilvēks ir pie samaņas – skaļi uzrunājiet un saudzīgi papuriniet aiz pleciem.

Ja cilvēks neatbild, tad uzskatiet, ka viņš ir zaudējis samaņu un sauciet palīgā.

Pagriežot uz muguras, atgāziet galvu un izceliet zodu, lai atbrīvotu elpceļus un novērtētu elpošanu - ja cietušais neelpo vai neelpo normāli (lēni, trokšņaini gārdzieni vai tikko nosakāma elpošana), kādam no blakusesošajiem lūdziet izsaukt neatliekamo palīdzību un lieciet kādam atnest no lielveikala AĀD sistēmu.

Uzsāciet atdzīvināšanas pasākumus – netiešo sirds masāžu un elpināšanu. Tos veiciet, līdz atbrauc NMPD brigāde.

Ja tiek atnests AĀD, masāžas laikā uzlīmējiet elektrodus uz cietušā krūškurvja tiem norādītajās vietās (pielīmēšanas vietas netraucē netiešās sirds masāžas veikšanu) – ieslēdziet to un veiciet tās darbības, ko saka ierīce (balss/vizuālās komandas).

Jāuzsver, ka ierīce automātiski izvērtē cietušā stāvokli un rādītājus, un atbilstoši tam dod tālākās norādes, ko jums darīt.

Viena no pirmajām komandām būs sirds ritma kontroles veikšana. Pēc ritma kontroles iespējamas šādas komandas:

1. Ir nepieciešama izlāde (šoks) – AĀD uzlādēsies un lūgs nospiest šoka pogu. Pirms pogas nospiešanas jāpārliecinās, ka neviens nepieskaras cietušajam. To skaidri uzsvērs arī ierīce.

2. Izlāde (šoks) nav nepieciešams – tad uzreiz jāatsāk atdzīvināšanas pasākumi.

Runājot par pareizu un drošu AĀD lietošanu, ir svarīgi atcerēties, ka izlādes (šoka) un sirds ritma kontroles laikā neviens nedrīkst pieskarties cietušajam (drošībai un precīzai ritma noteikšanai).

NMPD speciāliste arī norāda, ka AĀD ir papildu ierīce, kuru izmanto dzīvībai bīstamu sirds aritmiju ārstēšanā, un tā nekad neaizstās atdzīvināšanas pasākumus.

“Vienmēr prioritāte ir netiešā sirds masāža un elpināšana. To mēs ikviens varam veikt jau šobrīd, palīdzot glābt cilvēku dzīvības. Apmācību laikā cilvēki tiks mācīti pareizi lietot AĀD, un apgūs ar tā lietošanu saistītos drošības pasākumus, gūstot pārliecību, ka vajadzības gadījumā spēs palīdzēt,” piebilst NMPD pārstāve.

Biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts” (LSK), atsaucoties Jauns.lv aicinājumam, piekrita arī videoformātā nodemonstrēt tipisku AĀD pielietošanas scenāriju, kuru iespējams noskatīties šīs publikācijas sākumā.

Paraugdemonstrējumus, izmantojot speciālu apmācībām paredzētu ierīci, veic LSK pirmās palīdzības pasniedzējs Edgars Sīmanis.

Sarunā ar Jauns.lv Sīmanis norādīja, ka ierīce ir pietiekami viegli uztverama un ikvienam, kurš ar to būs iepazinies, būtu jāspēj adekvāti to pielietot, ja situācija to pieprasītu.
Arī Sīmanis norādīja, ka pirmās palīdzības kursa apgūšana būtībā mūslaikos attiecas uz pietiekami lielu sabiedrības daļu, lai situācijas, kad cietušam cilvēkam neviens tā īsti nespēj palīdzēt pat tad, ja netālu ir izvietota AĀD sistēma, nebūtu biežas un pamatotas.

“Jāsaprot, ka šādā situācijā bieži vien nebūsiet viens. Jums pavisam noteikti ir iespēja izsaukt NMPD, jums, ļoti iespējams, blakus būs vēl citi cilvēki, kuri varēs jums palīdzēt, kā arī NMPD dispečers telefonsarunas laikā būs pilnībā spējīgs nodrošināt jums instrukcijas AĀD lietošanā,” skaidro LSK pārstāvis.

Plāno aktualizēt AĀD prasmju apgūšanu

NMPD arī informē, ka dienests ir uzsācis darbu pie AĀD vadlīniju aktualizēšanas.

“Viens no darba grupas uzdevumiem ir – pārskatīt AĀD lietošanai nepieciešamās apmācības programmas saturu. Apmācītājorganizācijas, kuras tiesīgas veikt apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, pēc šīs programmas apmācīs automātisko ārējo defibrilatoru lietošanā un izsniegs apliecinošu dokumentu,” piebilda Orinska.

Apmācību, kā rīkoties ar AĀD, plānots iekļaut arī pirmās palīdzības pamatzināšanu programmā, tādējādi sniedzot iespēju iespējami plašākam cilvēku lokam iepazīties ar šo ierīci un apgūt nepieciešamās iemaņas.

Te jāpiebilst, ka pirmās palīdzības pamatzināšanu programmas apguve ir obligāta autovadītājiem, ieroču nēsātājiem, noteiktu profesiju pārstāvjiem u.c.

Tā, protams, ir arī ieteicama ikvienam, lai ikdienā zinātu, kā palīdzēt sev vai līdzcilvēkiem gan vienkāršākās veselības situācijās, gan tādās, kas apdraud cilvēka dzīvību.

Tikmēr ārvalstīs pieredze AĀD sistēmu lietošanā visdažādāko iemelsu dēļ atšķiras.

Saskaņā ar Sirdsdarbības apstāšanās reģistra izdzīvošanas uzlabošanai jeb CARES 2019. gadā publicētajiem datiem, ASV 2017. gadā no visiem ārpus-slimnīcas konstatētajiem sirdsdarbības apstāšanās gadījumiem vien 39% gadījumos blakus stāvošās personas mēģināja veikt kardiopulmonālo reanimāciju un vēl mazāk – 6% mēģināja izmantot pieejamos AĀD, no kuriem tikai 2% gadījumu ierīce konstatēja šoka nepieciešamību un to attiecīgi veica.

Gadā ASV ir ap 356 000 ārpus slimnīcas konstatētu sirdsdarbības apstāšanās gadījumu, no kuriem ap 90% gadījumu cilvēka dzīvību neizdodas glābt.

Vēl pērn Lielbritānijā mediji aktualizēja jautājumu par to, cik nevienlīdzīgi valsts dažādos reģionos ir pieejami AĀD, norādot, ka turīgāko iedzīvotāju rajonos dzīvību glābjošās ierīces ir teju trīs reižu pieejamākas, nekā citviet.

Pētījumi par šo ierīču lietošanu gan atkārtoti pierāda, ka noteiktajās situācijas AĀD var būtiski vairot cietušās personas izdzīvošanas izredzes.

Šādu ierīču modeļu un ražotāju netrūkst, un viena šāda pārnēsājama aparāta cena svārstās aptuveni no 1000 līdz 2000 eiro.