Osipovas neapstiprināšanu AT tiesneses amatā Administratīvo tiesnešu biedrība vērtē kā tiesu varas neatkarības apdraudējumu
Saeimas lēmums bijušo Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju Sanitu Osipovu neapstiprināt par Augstākās tiesas (AT) tiesnesi rada apdraudējumu Latvijas tiesu varas neatkarībai un tiesiskas un demokrātiskas valsts pastāvēšanai, uzskata Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība.
Kā ziņots, minētais Saeimas lēmums ir pretējs AT Civillietu departamenta vērtējumam par Osipovas profesionālo piemērotību AT tiesneša amatam, kā arī pretējs AT priekšsēdētāja lēmumam virzīt Osipovu par AT tiesnesi.
Kā pausts Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības izplatītajā paziņojumā, atbilstoši Satversmes 83.pantam tiesnesis ir neatkarīgs un padots vienīgi likumam un tiesībām, savukārt Satversmes 84.panta pirmais teikums noteic, ka tiesnešus apstiprina Saeima un viņi ir neatceļami. "Šīs Satversmes normas atklāj tiesu varas dalīšanas principu un nodrošina neatkarīgas tiesu varas pastāvēšanu. Tiesu varas neatkarības princips ir būtisks tiesiskas un demokrātiskas valsts elements, kas nodrošina neitralitāti tiesas spriešanā. Tiesneša neatkarība garantē pilsoniskās sabiedrības drošību, ka tiesnesis ir brīvs no tādas ietekmes, kas kropļotu tiesneša padotību vienīgi likumam un tiesībām," norāda Administratīvo tiesnešu biedrība.
Tās skatījumā, ietekme uz tiesnesi nedrīkst izpausties ne tiesas spriešanas procesā, ne arī pēc tiesas nolēmuma pieņemšanas, un nav pieļaujams, ka tiesneša personisko un profesionālo dzīvi ietekmē tas, kāda veida lēmumus tiesnesis ir pieņēmis un ar kādiem motīviem tie ir pamatoti. Izņēmums varot būt tiesneša dienesta atbildība Tiesnešu disciplinārās atbildības noteiktajā kārtībā.
Kā skaidro Administratīvo tiesnešu biedrība, Saeima ir tiesu varas leģitimācijas avots, un tikai tai ir pilnvarojums tautas vārdā iecelt un apstiprināt amatā tiesnesi. Saeima, pildot likumdevēja kontroles funkciju, ir tiesīga novērst tiesnešu atlases sistēmas kļūdas, nepieļaujot profesionāli neatbilstoša kandidāta kļūšanu par tiesnesi.
"Taču balsojums pret kandidāta iecelšanu tiesneša amatā nedrīkst būt pamatots ar politisko partiju ideoloģiskiem apsvērumiem un atšķirīgu izpratni par vērtībām, kurās balstīts konkrēta tiesneša amata kandidāta iepriekš ST tiesneša amatā taisīts spriedums. Tas pārkāpj tiesu varas neatkarību no likumdevēja politiskās ietekmes," teikts biedrības izplatītajā paziņojumā.
Līdz ar to Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība uzskata, ka Saeimas balsojums, ar kuru Osipova netika apstiprināta AT tiesneša amatā, rada apdraudējumu tiesu varas neatkarībai un tiesiskas un demokrātiskas valsts pastāvēšanai.
Kā ziņots, par Osipovas iecelšanu AT tiesneses amatā ceturtdien balsoja 40 deputāti pamatā no "Jaunās Vienotības", "Attīstībai/Par!" un Jaunās Konservatīvās partijas Saeimas frakcijām.
Savukārt pret bija 29 deputāti - lielākoties no Zaļo un zemnieku savienības, "Neatkarīgo" un Nacionālās apvienības Saeimas frakcijām. Balsojumā atturējās 16 deputāti no "Saskaņas" Saeimas frakcijas, līdz ar to Osipovas apstiprināšanai amatā balsu pietrūka.
Osipova 11.februārī beidza pildīt ST tiesneses amata pienākumus.
Osipovas kandidatūras noraidīšana AT tiesneša amatam nav vienīgais gadījums parlamenta vēsturē, jo pēdējos 13 gados parlaments vēl divas reizes ir lēmis neapstiprināt kandidātus AT tiesneša amatā.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2009.gada oktobrī Saeima AT tiesneša amatā neapstiprināja Māri Vīgantu, kurš līdz ar to netika atbrīvots no Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amata. Neskatoties uz Saeimas lēmumu, no 2010.gada 25.janvāra viņš divus gadus pildīja AT tiesneša pienākumus uz tiesneša vakances laiku. 2012.gadā Vīgants atgriezās Administratīvajā apgabaltiesā.
Patlaban Vīgants ir Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs.
Vīgants bija viens no tiesnešiem, kurš pieņēma lēmumu par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu toreizējam Ventspils mēram Aivaram Lembergam.
Saeimas lēmums neapstiprināt Vīgantu amatā AT bija pretējs tiesnešu pašpārvaldes institūcijas - Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas - atzinumam, ka Vīgants ir profesionāli piemērots AT tiesneša amatam. Saeimas lēmums bija pretējs arī tieslietu ministra politiskajam lēmumam virzīt Vīgantu par AT tiesnesi. Tāpat Saeimas lēmums bija pretējs Saeimas Juridiskās komisijas politiskajam atzinumam par Vīganta piemērotību AT tiesneša amatam.
Tolaik Saeimas kuluāros bija izskanējusi informācija, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pirms balsojuma neoficiāli uzrunāja vairāku frakciju deputātus, lai tie neatbalstītu Vīganta kandidatūru. Taču oficiāli aģentūrai LETA ZZS frakcijā paskaidroja, ka tās esot pilnīgas muļķības.
Savukārt Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība paziņoja, ka Saeimas lēmums neapstiprināt AT tiesneša amatā Vīgantu ir atriebība tiesnesim un pārkāpj tiesneša personiskās neatkarības principu.
2010.gadā parlaments aizklātā balsojumā neapstiprināja toreizējo krimināltiesību ekspertu un sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieku Andreju Judinu AT tiesneša amatā. Vēlāk Judins sāka darboties politikā un patlaban ir Saeimas deputāts (JV).
Par Judina apstiprināšanu tiesneša amatā balsoja 40 deputāti, pret bija 27, bet atturējās 22 tautas kalpi, līdz ar to viņa kandidatūra tika noraidīta.
Apvienības "Saskaņas centrs" (SC) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijās iepriekš izskanējuši iebildumi pret Judina iecelšanu AT tiesneša amatā, kas bijuši saistīti ar viņa pieredzes trūkumu tiesneša darbā zemākās tiesu instancēs.
