Pieņemot grozījumus Ostu likumā, aizmirsts kāds būtisks jautājums
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pabeigta grozījumu izskatīšana Likumā par ostām, un tie nodoti parlamentam skatīšanai trešajā lasījumā. Visaktīvākie atbalstītāji ir Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji, tomēr steigā viņiem aizmirsies kāds būtisks jautājums – kā turpmāk Rīgas brīvostā tiks nodrošināta kārtība un droša vide.
Saskaņā ar ostas reformu Rīgas brīvostas pārvalde no pašvaldībai piederošas publiskas sabiedrības pārtaps par valsts kapitālsabiedrību, un tas ir atšķirīgs tiesiskais statuss. Paredzams, ka kapitālsabiedrības valdē darbosies astoņi pārstāvji – pa vienam no Satiksmes, Finanšu, Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, bet četri pārstāvēs pašvaldību. Vienlīdzības princips it kā ievērots, taču par reālo kapitāldaļu turētājām kļūs tikai ministrijas – Satiksmes ministrijai būs 40%, pārējām trim katrai 20 procentu. Tas nozīmē, ka pašvaldības pārstāvjiem valdē būs dekoratīva funkcija.
Kas sargās kārtību ostā?
Osta atrodas visai lielā pilsētas platībā un ir riska zona gan vides piesārņojuma, gan kontrabandas īstenošanā. Ilgu laiku to apsargāja tā saucamā Ārpusresoru apsardze, taču tolaik regulāras bija ziņas par cigarešu un degvielas kontrabandu.
2011. gada 1. maijā pēc pašvaldības policijas principa tapa Rīgas brīvostas policija, kuru uzņēmās vadīt bijušais Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins. Darbu te atrada daudzi bijušie policisti, un jau pirmajā darbības gadā ostas teritorijā atklāja vairāk nekā 150 pārkāpumu.
Ostas policija sekmīgi darbojas vēl aizvien, tomēr pēc jaunajiem likuma grozījumiem tā būs jālikvidē. Saskaņā ar Likumu par policiju tā ir apbruņota militarizēta valsts vai pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir sargāt personas un īpašumu no prettiesiskiem nodarījumiem.
Uz šo neatbilstību uzmanību vērsis ZZS deputāts Edgars Tavars: “Likumprojekta pieņemšana radīs situāciju, kad Ostas policija “pakārsies gaisā”. Policija likuma izpratnē nevar būt padota kapitālsabiedrībai, bet, ja tā turpina darboties, tad tā faktiski kļūs par komercdarbības formu. Diemžēl kolēģi no koalīcijas izskatījās ļoti pārsteigti un tā arī nespēja atbildēt uz jautājumu, kā šī problēma tālāk tiks risināta.”
Atbildes nav nevienam
Pakāpeniski ieviešot videonovērošanu, darbinieku skaits ir samazinājies, un šobrīd Ostas policijā strādā 138 darbinieki – pamatā ar vidējo stundas likmi 3,45 eiro. Šogad ostas apsardzei plānotais finansējums ir 3,7 miljoni eiro.
Ostas policijas priekšnieks Valdis Voins "Kas Jauns Avīzei" saka: “Ar mums par šo jautājumu neviens vispār nav runājis, un šobrīd par savu nākotni esam absolūtā neziņā. Arī kad satiksmes ministrs Tālis Linkaits bija ostas pārvaldē, nekādu paskaidrojumu nebija. Ir ļoti liela atšķirība, kāda likuma ietvarā, policijas vai apsardzes, mēs turpinām strādāt, jo tas kardināli maina mūsu iespējas.”
Nekādas informācijas nav arī Rīgas brīvostas pārvaldei, un sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Liene Ozola vēsta: “Jautājums par Ostas policijas tālāku nākotni un šo funkciju nodrošināšanu jaunajā kapitālsabiedrībā ir likumdevēja un vēlāk kapitālsabiedrības izlemšanas prerogatīva. Likumprojekts atrodas Saeimā, kur tiek strādāts pie topošās kapitālsabiedrības darbības un juridiskā ietvara, no kā arī vajadzētu izrietēt atbildēm uz jūsu aktualizēto jautājumu.”
Tāpat neko nevar komentēt ne Valsts policijas pārstāvji, ne Iekšlietu ministrija, savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits "Kas Jauns Avīzei" sacīja: "Par ostas policiju Rīgas Brīvostas viedoklis ir, ka tā jāpārveido par ostas drošības dienestu, būtiski nemainot funkcijas. Vienīgā šobrīd identificētā atšķirība ir APK tiesības sodīt par nelieliem pārkāpumiem. Vidēji divas reizes mēnesī tiekot izrakstīti sodi par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, piemēram, iebraukšanu dzelzceļa aizsargbarjerā. Tādu apjomu iespējams uzticēt Valsts policijai. Ne Ventspilī, ne Liepājā ostas policijas nav – tas ir īpašs Rīgas fenomens un Eiropā ostas policija esot tikai Itālijā."
Ja nekas nemainīsies, tad būtībā dienā pēc Saeimas akceptēto grozījumu stāšanās spēkā Ostas policija teorētiski var kļūt par nelikumīgu militāru formējumu.
Personiska interese?
Saeimas kuluāros izskanējis, ka, iespējams, turpmāku kārtības uzraudzību ostā varētu uzticēt privātai apsardzes struktūrai.
Varbūt tikai sagadīšanās, bet vēl 2018. gadā Jaunās konservatīvās partijas Saeimas deputāts Juris Jurašs publiski paziņoja, ka viņam daļēji piederošā apsardzes kompānija "Grand Force Security" sniegšot augsta līmeņa pakalpojumus.
Kapitāldaļas tajā pieder arī Krievijas pilsonim Romānam Osipjanam – tās gan pirms pusotra gada ir apķīlājis Valsts ieņēmumu dienests. Osipjana vārds minēts saistībā ar spiegošanā apsūdzēto bijušo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Aigaru Sparānu, kurš publiski piesaukts kā iespējamais kontrabandistu jumta pakalpojumu sniedzējs. Jurašs pats gan apgalvojis, ka nekādu reālu darbību minētajā uzņēmumā nav veicis.
Papildu atbildību par vidi noraida
Ņemot vērā ostas darbības specifiku un daudzās rīdzinieku sūdzības gan par gaisa kvalitāti, gan putekļiem, Saeimas opozīcija mēģināja iesniegt arī priekšlikumus par vides drošību.
Tie paredzēja, ka brīvostas pārvaldei būtu pienākums nodrošināt veselībai un dzīvībai drošus darba un dzīves apstākļus ostas tuvumā, identificēt, novērst vai samazināt jebkāda veida kaitīgu ietekmi. Katru gadu būtu jāveic ostas radītā trokšņa līmeņa novērtējums ostas pilsētas teritorijā, jāizstrādā trokšņu samazināšanas plāns. Tāpat būtu jāveic arī ostas radīto smaku un putekļu izvērtējums un jāizstrādā plāns to samazināšanai un novēršanai. Visi šie priekšlikumi noraidīti.
