"Delna" rosina novērst situāciju, ka viena persona var kandidēt uz amatu vairāku augstskolu padomēs vienlaicīgi
"Sabiedrības par atklātību "Delna"" ("Delna") rosina novērst situāciju, ka viena persona var kandidēt uz amatu vairāku augstskolu padomēs vienlaicīgi, informēja nevalstiskās organizācijas pārstāvji.
"Delna" tika iekļauta Ministru kabineta virzītu valsts augstskolu padomju locekļu kandidātu atlases komisijās un ir uzaicināta un piedalās kopumā 12 valsts dibinātu augstskolu padomes locekļu amata pretendenta atlases komisijās kā novērotāja bez balsstiesībām. "Delna" ir sagatavojusi starpziņojumu, apkopojot līdz šim atlases komisijās novēroto.
Kopumā atlases komisiju darbs vērtēts kā kvalitatīvs un atbildīgs. Augstu novērtēta atlases komisijas spēja pieņemt lēmumus, kas saistās ar papildu administratīvo slogu, piemēram, par kandidātu atlases procesa izbeigšanu, nevirzot tālāk nevienu kandidātu, vai virzot tālāk mazāk kandidātus, nekā nepieciešams atlasīt, un par atkārtota konkursa izsludināšanu, vai arī par lēmumu uz otro kārtu virzīt salīdzinoši lielu skaitu kandidātu un veltīt ievērojamu laiku intervijām.
Kā pauž "Delna", tas pierāda, ka atlases komisijas strādā augstskolu interesēs, atlasa profesionāli kvalificētākos kandidātus un lēmumus pieņem saskaņā ar Augstskolu likumā noteikto.
Tomēr "Delna" norāda, ka vairumā atlases komisiju iezīmējas problemātiska situācija ar kandidātiem, kas kandidē uz amatu vairāku augstskolu padomēs. Lai arī Augstskolu likums neparedz tiešu aizliegumu vienai personai darboties vairākas augstskolu padomēs, tomēr šāda situācija nav pieļaujama nepārprotama interešu konflikta situācijas dēļ. Līdz ar to, uzzinot, ka atsevišķi kandidāti kandidē uz amatiem arī citu augstskolu padomēs, atlases komisijas ir spiestas pielāgoties un apsvērt dažādus scenārijus, piemēram, cenšoties izvairīties no situācijas, kad visi tālākai virzībai izvēlētie kandidāti pieņemtu lēmumu turpināt kandidēt uz amatu citas augstskolas padomē.
Kā norāda "Delna", rezultātā pastāv risks, ka atlases komisija, cenšoties nodrošināt procesa nepārtrauktību un mēģinot paredzēt "rezerves variantu", pieņem lēmumu virzīt tālākai vērtēšanai kandidātus, kas nav atzīstami par labākajiem un kompetentākajiem kandidātiem. "Delna" rekomendē izvērtēt iespējas šādu situāciju novēršanai.
Tāpat vairākās atlases komisijās "Delna" ir novērojusi atlases komisijas locekļu tendenci runāt par kandidātiem un aicināt citus komisijas locekļus runāt par kandidātiem personīgā līmenī, daloties ar personīgi gūtu informāciju. "Delna" norāda, ka atlases komisijas locekļiem jāizvairās no situācijas, kad viņi subjektīvi izsakās par kāda kandidāta raksturu, piemēram, jāizvairās prognozēt, ka kandidāts nevarēs sastrādāties ar senātu, jo pēc rakstura ir tāds, kas iesaistās konfliktos un neiet uz kompromisu.
"Delna" arī norāda, ka par katru atlases komisijas sēdi komisijas sekretariāts sagatavo protokolu, tomēr novērots, ka protokolos parādās ļoti vispārīga informācija par procesu, kādā sēdes laikā tiek pieņemti lēmumi. Piemēram, gadījumos, kad atlases komisijas sēdē notika argumentētas diskusijas par kādu kandidātu virzīšanu vai nevirzīšanu tālāk, informācija par šīm diskusijām, to saturu un argumentiem neparādījās protokolā.
Šajā jautājumā "Delna" rekomendē protokolos iekļaut plašāku informāciju par to, kādi apstākļi bija pamatā lēmuma pieņemšanai, kā arī dot komisijas locekļiem ilgāku laiku protokolu saskaņošanai.
"Delna" norāda arī vairākas citas rekomendācijas, bet pauž, ka darbs vairākās komisijās vēl turpinās, un šis ir "Delnas" starpziņojums par darbu komisijās.
Noslēguma ziņojums tiks publicēts, kad visu augstskolu padomju locekļu kandidātu atlases komisiju darbs noslēgsies.
