Mūžībā devies mākslas zinātnieks Vladimirs Aronovs

Vladimirs Aronovs 1964. gadā absolvējis M.Lomonosova Maskavas universitātes Vēstures fakultātes mākslas vēstures nodaļu un ieguvis doktora grādu mākslas zinātnē (1995), kopš 2002. gada bija profesors.

Vladimirs Aronovs bija estētikas vēstures un dizaina teorijas pasniedzējs Maskavas Valsts universitātes Vēstures fakultātes mākslas vēstures katedrās, lasīja lekcijas kvalifikācijas celšanas programmās Krievijas Mākslas akadēmijas Pētniecības institūtā Sanktpēterburgā, Iļjas Repina vārdā nosauktajā Mākslas akadēmijā, Maskavas Grafiskā dizaina augstskolā, S. G. Stroganova vārdā nosauktajā Maskavas Mākslas un rūpniecības akadēmijā. No 2012. gada viņš vadīja Nacionālo Dizaina akadēmiju. Pērn 2021. gadā Vladimiram Aronovam tika piešķirts Krievijas Mākslas akadēmijas akadēmiķa nosaukums.

Vladimirs Aronovs savos pētnieciskajos darbos centās vispārināt pasaules pieredzi un dizaina attīstību, akcentējot lokālās vērtības. Zinātnieks, vērojot dizaina pāreju uz datortehnoloģijām, demonstrēja dizaina lomu reālajā vidē un nozīmi mākslinieciskajā kultūrā.

Saikne ar Latviju Vladimiram Aronovam veidojās, sadarbojoties ar kolēģiem, dizaina teorētiķiem, mākslas zinātniekiem Velgu Opuli, LMA pedagogu Herbertu Dubinu (1919-1993), mākslas kritiķi Jāzepu Kukuli-Baltinavieti izglītojoši-informatīvajos semināros “Dizains – Kuldīgā”.

Seminārus, kuros piedalījās arī zinātnieks V. Aronovs, no 1977. - 1983. gadam organizēja mākslinieks, dizainers Mintauts Lācis. M.Lācis centās atjaunot, uzturēt un izkopt pilsētvides dizaina tradīcijas, izstrādājis ielu apzīmējumu un grafisko zīmju metus (1978-1979). Mintautam Lācim “Goda pilsoņa” nosaukumu piešķīra par aktīvu darbību un entuziasmu, organizējot izglītojošu, informatīvu semināru “Dizains – Kuldīgā” konferencē “Mazpilsēta un dizains” (1982, 1983), “Dizains — Kuldigā-85” (vadītāji - dizainers I.Bočarņikovs, J.Kukulis-Baltinavietis).

Seminārs “Dizains – Kuldīgā” kļuva par Starptautiski atpazīstamu, profesionālu, populāru domu un ideju apmaiņas vietu, kurā piedalījās dažādu mākslas jomu un veidu Latvijas radošie speciālisti: dizaineri Helēna Medne, Vitālijs Jermolajevs, Igors Bočarņikovs, Valdis Celms, Eduards Milašs, Dzintars Lemhens (1945-2007), rūpnieciskā dizaina speciālisti Gunārs Glūdiņš (1939-2020), Ilmārs Krūss (1932-2014), Aivars Krūklis, “Dizaina centra” pārstāvis Jānis Ancītis, arhitekts Arno Heinrihsons, Jānis Lejnieks, Edgars Krūmiņš (1952-1991), Gunārs Lūsis-Grīnbergs (1932-2015), tekstilmākslinieki Anna Mētra, Pēteris Sidars, Inese Jakobi, karikatūrists Romans Vitkovskis u.c., arī profesionāli speciālisti no Lietuvas. Seminārs veicināja arī sadarbības līguma noslēgšanu starp Kuldīgas pašvaldību un LMS (1981).

Vladimirs Aronovs rakstījis un sastādījis tekstus par dizaina teoriju un tā aktualitātēm, kā arī veidojis publikācijas un monogrāfijas:

• “Dizains divdesmitā gadsimta kultūrā. 1945-1990” (“D.Aronov”, Maskava, 2013);
• “Mūsdienu dizaina koncepcijas. 1990-2010” (“ Артпроект”, Maskava, 2011);
• “Ārzemju dizaina teorētiskās koncepcijas” (“ВНИИТЭ”, Maskava, 1992);
• “Mākslinieka un subjekta radošums. Divdesmitā gadsimta materiālās un mākslinieciskās kultūras mijiedarbības problēmas” (“Советский художник”, Maskava, 1987);
• “Dizains un māksla. Tehniskās estētikas aktuālās problēmas” (M., 1984);
• “Arhitektūra un dizains” (“Советский художник ”, 1975).

Jauns.lv un Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību Aronova tuviniekiem, kolēģiem un draugiem.