Kā atbrīvoties no bezjēdzīgām īsziņām mobilajos tālruņos? Sniedzam atbildes
“Uz manu mobilo telefonu nāk dažādu uzņēmumu un veikalu reklāmu un piedāvājumu īsziņas. Nobloķēt tos numurus nevar. Kas man jādara, lai tiktu no tiem vaļā?”, jautā žurnāla “Likums un Taisnība” lasītājs Māris. Sniedzam padomus, kā panākt to, lai jūsu ikdienu vairs nebojā bezjēdzīgu reklāmu īsziņas.
“Latvijas Mobilā tālruņa” Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Valdis Jalinskis: “Klientam ir iespēja vērties pie ziņu sūtītāja ar precizējošu jautājumu, uz kāda pamata šādas īsziņas viņam tiek sūtītas, piemēram, vai sūtītāja rīcībā ir ziņas saņēmēja piekrišana. Ziņas, kuru pamatā ir komerciāls raksturs, pieļaujams izsūtīt uz iepriekš sniegtas brīvas piekrišanas pamata. Pakalpojuma sniedzējam īsziņas beigās būtu jāiekļauj atteikšanās iespēja no ziņu turpmākas saņemšanas.”
Jāvēršas Datu valsts inspekcijā
"Tele2” sabiedrisko attiecību vadītājs Latvijā Oskars Fīrmanis: “Gadījumos, kad klients saņem īsziņas no veikaliem par dažādiem piedāvājumiem, primāri klientam būtu jāvēršas pie attiecīgā veikala ar lūgumu vairs nesūtīt īsziņas. Var būt gadījumi, kad klients kaut kad iepriekš ir devis piekrišanu dažādu ziņu saņemšanai telefonā, bet pats par to ir piemirsis. Ja gadījumā veikals nepārtrauc sūtīt ziņojumus, neskatoties uz lūgumu to pārtraukt, vai arī veikalam nemaz nav bijušas tiesības šādus paziņojumus sūtīt, klients var vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā un Datu valsts inspekcijā. Mums kā operatoram nav tiesību bloķēt šādu ziņu saņemšanu.”
Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikācijas daļas vadītāja Sanita Gertmane: “Patērētājam ir tiesības atteikties no komerciālas informācijas saņemšanas, informācijas sūtītājam tas arī būtu sūtījumā jānorāda. Ja šāda informācija netiek norādīta, vai pēc atteikšanās no paziņojumu saņemšanas tie tiek turpināti sūtīt, jāvēršas Datu valsts inspekcijā.”
Pērn saņemtas 27 sūdzības
Datu valsts inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Agita Silniece: “Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma (ISPL) izpratnē reklāma, kas saņemta elektroniskā veidā, ir komerciāls paziņojums. Ikvienam ir jābūt tiesībām jebkurā brīdī atteikties no šādu paziņojumu saņemšanas ērtā un saprotamā veidā.
Ja saņemtajā īsziņā norādīta informācija par to, ka personai tiek piedāvāts pakalpojums vai preces iegāde, taču netiek sniegta informācija par to, kā atteikties saņemt šāda veida komerciālus paziņojumus, tad var secināt, ka mārketinga informācijas nosūtīšana notiek bez personas atteikuma tiesību nodrošināšanas. Ir gadījumi, kad, pasūtot preci vai pakalpojumu, komersants neinformē klientu par elektroniskā pasta vai tālruņa numura izmantošanu komerciālu paziņojumu sūtīšanai un nenodrošina personai iespēju iebilst pret šādu paziņojumu saņemšanas, kas ir ISPL pārkāpums.
Sākotnēji persona var vērsties pie konkrētā komersanta vai organizācijas, zvanot, sūtot īsziņu vai rakstot e-pastu ar lūgumu pārtraukt komerciālu paziņojumu sūtīšanu un dzēst datus. Tāpat cilvēks var prasīt sniegt informāciju par veiktās personas datu apstrādes tiesisko pamatu, lūgumu sniegt informāciju, kur un kā iegūts personas kontakttālrunis vai e-pasts.
Ja komersants neatbild uz pieprasījumu un turpina sūtīt paziņojumus, persona var vēsties Datu valsts inspekcijā (www.dvi.gov.lv/lv/iesniegumu-paraugi; konsultatīvie tālruņi (darba laikā) – 67686027, 67686024), norādot komersanta nosaukumu, tālruņa numuru vai e-pastu, no kura sūtīti komerciālie paziņojumi, kā arī informāciju par saņemtajiem paziņojumiem.
Saskaņā ar ISPL 13.panta sesto daļu Datu valsts inspekcijai ir pienākums veikt pārbaudi, ja viena gada laikā viens cilvēks ir saņēmis vismaz desmit komerciālus paziņojumus no viena pakalpojuma sniedzēja.
2021.gadā Datu valsts inspekcija ir saņēmusi 27 sūdzības, savukārt 61 gadījumā sniegusi konsultācijas par gadījumiem, kas saistītai ar e-komerciju, komercpaziņojumiem un telekomunikāciju. Gadījumos, kad tiek konstatēts iespējams pārkāpums, Datu valsts inspekcija veic pārbaudes, izvērtē konstatēto un piemēro atbilstošus korektīvos līdzekļus, tai skaitā, īstenojot “Konsultē vispirms” principu, aicina novērst pārkāpumus un turpmākajā darbībā ievērot normatīvo aktu prasības.”
“Padomā, pirms atķeksē”
Datu valsts inspekcija, lai vairotu Latvijas iedzīvotāju izpratni par personas datu aizsardzības nozīmi, iespējām tos pasargāt un pievērst uzmanību kam un kādos gadījumos, tai skaitā, iegādājoties preces un pakalpojumus, nododam savus datus, īstenoja informatīvu kampaņu “Tavi dati – Tava drošība”, kuras materiāli pieejami inspekcijas tīmekļa vietnē: www.dvi.gov.lv.
Inspekcija aicina: “Padomā, pirms atķeksē!”: “Norādīt savu e-pasta adresi, lai saņemtu nelielu atlaidi interneta veikalā, komentēt rakstu portālā ar savu “Facebook” profilu, dot piekrišanu sīkdatņu apstrādei - tā interneta lietotāji ik dienu pieņem desmitiem lēmumu, kur, kā un kam atstāt savus datus. Tomēr vieglprātīga attieksme pret personas datu nodošanu dažkārt var izraisīt nepatīkamas sekas – privātuma apdraudējumu, komercpiedāvājumu pārbagātību, un sliktākajā gadījumā arī pastāv iespēja kļūt par krāpnieku upuri."
Datu valsts inspekcijas Prevencijas nodaļas vadītāja vietnieks Lauris Linabergs uzsver: “Bieži vien ikdienas steigā mēdzam piemirst, ka internets nav anonīma vide, un nepiedomājam pirms dalīties ar saviem personas datiem, gan ar tādiem vieglāk atpazīstamiem datiem kā vārds, uzvārds, personas kods, tālruņa numurs, dzīvesvietas adrese, gan arī ar datiem, par ko mēdzam neiedomāties. Piemēram, kādas preces mums patikušas, dalība sociālo tīklu lietotāju grupās un citu privātu informāciju. Esam novērojuši, ka datu aizsardzības problēmas lielākoties rodas nezināšanas un izpratnes trūkuma dēļ, īpaši tas attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem iedzīvotājiem, kuri internetu lieto retāk.”
