Atsakāmies izmirt! Kamēr citur runā par prombraukšanu, Grobiņas skola piedzīvo uzplaukumu

Grobiņas vidusskola ir jaunizveidotā Dienvidkurzemes novada lielākā izglītības iestāde. Šobrīd skolā mācās 905 skolēni. Tas ir diezgan liels skolēnu skaits, salīdzinot ar citām reģionālajām vidusskolām. Turklāt no 1.klases līdz 9.klasei ir pa piecām paralēlklasēm.

Skola nevar sūdzēties par skolēnu trūkumu: “Viennozīmīgi nē. Esam pieprasīti, un šobrīd ir tas laiks, kad mums arī būs jāskatās atbilstoši [skolēna] deklarētajai dzīvesvietai. Noteikti nākotnē būs tā, ka mēs nevarēsim pilnīgi visus interesentus uzņemt. Šobrīd pie mums arī mācās 75 skolēni no Liepājas.”

Vietējā pašvaldība ir ļoti pretimnākoša, un ir noteikts, ka ir jābūt vismaz 22 skolēniem, lai varētu atvērt klasi. “Tas ir tik tiešām atbilstoši reālajai situācijai, kad skolotāji var piemērot individuālo pieeju skolēniem. Tāpēc mēs lielākas klases neveidojam. Protams, ir situācijas, kad klasē ir 23 vai 24 bērni, bet tas ir skolēnu kustības dēļ – kāds aiziet, kāds atnāk.”

Rūpējas arī par bērniem ar īpašām vajadzībām

Roga minēja vairākus apstākļus, kāpēc Grobiņas vidusskola ir tik pieprasīta. “Pirmkārt, mūsu pozicionējums. Mēs esam izglītības iestāde katram. Mēs cenšamies atrast risinājumus, kā strādāt ar katru bērnu.

Mēs atbalstām iekļaujošo izglītību. Mums ir speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (56.programma) un speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (58.programma). Tajā pašā laikā mums ir arī izglītības programma, kas vērsta uz augstākiem mācību sasniegumiem. Tas ir mūzikas novirziens. 

Jau 1.klasē stājoties, vecāki izvēlas savam bērnam piemērotāko programmu. Protams, 56. un 58.izglītības programmu bērniem ar mācīšanās traucējumiem un garīgās attīstības traucējumiem piešķir pedagoģiski medicīniskā komisija.”

Vērtīgais atbalsta personāls

Patlaban skolā mācās 6 skolēni ar vieglu garīgo atpalicību un 24 bērniem noteikti mācīšanās traucējumi. Runājot par šo bērnu iekļaušanu skolā, Roga atzina, ka liels darbs paveikts, lai pēdējo 10 gadu laikā būtiski stiprinātu atbalsta personāla lomu skolas dzīvē. “Man liekas, ka viņi ir vislielākie palīgi.” Lai stiprinātu atbalsta personālu un sniegtu atbalstu skolēniem, skola piedalās dažādos projektos, piemēram, “PuMPuRS”, “Individuālais atbalsts”, ko realizē ar IKVD, VISC finansiālu atbalstu.

Līdz ar to skolā ir skolotāju palīgi, kas strādā ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības. “Ar vārdiem “īpašas vajadzības” mēs saprotam ne tikai grūtības, bet arī talantus. Gribam dot iespēju arī tiem bērniem, kuriem vajag vairāk nekā vidēji. Gribam arī viņiem atrast īpašo pieeju.”

Tāpat skola saņēmusi pašvaldības pretimnākšanu, finansējot atbalsta personālu. “Šobrīd mums skolā ir gan psihologi, gan sociālie pedagogi, gan speciālie pedagogi, gan skolotāju palīgi, gan karjeras izglītības konsultanti, lai jaunieši saņemtu viņiem nepieciešamo atbalstu ikvienā brīdī.”

Daudziem vajadzīgs atbalsts mācībās

Turklāt skolā mācās ne tikai bērni, kuriem ir 56. un 58. izglītības programma, bet arī skolēni, kuriem nav noteikta konkrēta diagnoze, bet tomēr vajadzīgs atbalsts mācībās. “Nevienam nav noslēpums, ka ļoti daudziem bērniem ir nepieciešams atbalsts, ko nosaka tepat izglītības iestādē uz vietas. Piemēram, pagarinātais laiks darbu veikšanai, tā saucamās atgādnes vai priekšā lasīšana.

Tāpat mācās bērni ar vājredzību un vājdzirdību, un viņiem ir nepieciešams kāds no īpašajiem atbalsta veidiem. Piemēram, viņiem nepietiek ar A4 darba lapu, kur burti ir 12 fontā, bet visu vajag palielinātu. Skatāmies, kādas ir vajadzības, un cenšamies rast iespēju arī nodrošināt tās.” Kopumā aptuveni 90 skolēniem vajadzīgs kāds no atbalsta veidiem ikdienas mācību procesā.

Cenšas iesaistīt arī autisma skartos bērnus

Skolā strādā arī ar autisma skartajiem bērniem. “Viņi šobrīd nav nevienā kategorijā, ne zem vienas, ne otras programmas. Viņiem ir parastā pamatizglītības programma, bet skolotājiem ir jāatrod īpašā pieeja, kā integrēt šos bērnus, jo autismam ir ļoti daudz paveidu.

Ir jāsaprot, kas tieši ir šim bērniņam un kā vajag strādāt ar viņu. Tā ir milzīga sadarbība ar ģimeni, mācību priekšmetu skolotājiem, ārstiem, kas snieguši savus atzinumus un konsultācijas. Ar katru gadu ir arvien vairāk skolēnu, kuriem nepieciešama un jāmeklē īpašā pieeja.” Šobrīd 3 skolēniem ir noteikta autisma diagnoze.

Vēl kā būtiskas jomas, kāpēc Grobiņas vidusskola ir tik pieprasīta, direktore minēja apmaksātu pagarinātās dienas grupu sākumskolas skolēniem un plašu interešu izglītības piedāvājumu, tostarp iespēju apmeklēt šaha nodarbības.

Pievilcīga darba vieta

Lai gan daudzās Latvijas izglītības iestādēs ir vērojams pedagogu un atbalsta personāla trūkums, šajā mācību gadā Grobiņas vidusskolā ir pilns pedagogu kolektīvs, bet atbalsta personāla jomā būtu nepieciešams vēl viens psihologs. “Šobrīd tiekam galā, bet tas būtu papildus atspaids.”  Finansējums otra psihologa atalgošanai ir atrasts, vēl tikai jāsameklē piemērots speciālists. Skolā ir novērtēts, ka psihologs ikdienā uz vietas palīdz operatīvāk atrisināt dažādas situācijas, kurās nepieciešamas tieši viņa zināšanas.

Taču Roga atzina, ka kopējā situācija ar darbiniekiem skolās Latvijas izglītības sistēmā ir smaga: “Realitāte valstī ir tiešām smaga, un tas jau ir vairāku gadu garumā. Tā nav šobrīd samilzusi problēma. Vienkārši šobrīd to problēmu ļoti saasināja pandēmija un uzstādījumi par vakcināciju. Es domāju, ka tas pielika punktu, ka skolās trūkst tik daudz skolotāju.”

Runājot par Grobiņas vidusskolas veiksmes atslēgām darbinieku piesaistē, direktore minēja vairākus aspektus. Pirmkārt, skola mērķtiecīgi plāno un gatavo skolotājus, domājot par viņu 2. un 3.izglītību. Pašvaldība atmaksā skolotāju studiju maksu.

Vērtē praktikantus un citu profesiju pārstāvjus

Otrkārt, skola ļoti aktīvi piesaista praktikantus no Liepājas Universitātes. Ik gadu skolā darbojas gandrīz 30 praktikanti, un daļa studentu pēc tam sāk darbu skolā. Treškārt, skola iesaistīta programmā “Mācībspēks”, un jau otro gadu nodarbina 2 ļoti augstu novērtētas skolotājas, kurām augstākā pamatizglītība iegūta citā profesijā, bet šobrīd viņas ir sasaistītas ar pedagoģiju. Piemēram, ekonomiste ir izmācījusies par matemātikas skolotāju.

“Tas ir milzīgs pienesums, mēs to ļoti novērtējam, taču tajā pašā laikā sakām, ka “Mācībspēks” ir īslaicīgs risinājums. Valstiski noteikti ir jāskatās, kas notiek ar studentiem, kādā veidā veidojam studiju programmas pedagogiem, kādus līdzekļus investējam viņos, ko mēs pēc tam no viņiem sagaidām, vai ir kādas garantijas.

Mans uzskats ir: ja mēs dodam budžeta vietas, tad vismaz 3 gadus viņiem vajadzētu nostrādāt savā profesijā. Jo citādi izmācās par skolotāju, bet pēc tam aiziet privātajā biznesā vai citur, un valsts ir ieguldījusi naudu, bet joma paliek bez speciālistiem.”

Dežurantes smaidīgais sveiciens no rītiem

Vēl Roga atzina, ka būtiska loma ir pareizā reģiona skolu tīkla sakārtošanā. Viņas pārstāvētajā novadā (tagad Dienvidkurzemes, bet iepriekš Grobiņas novadā) tas esot veikts kvalitatīvi. Bija iespējas palielināt skolotājiem darba algas “sprīdi virs valstī noteiktās minimālās algas”. “Kad aicina speciālistus, arī tas viņiem liek lemt par labu mums, jo likme ir lielāka, nekā tā ir citās izglītības iestādēs.”

Tāpat skola ļoti cenšas strādāt pie iekšējā mikroklimata. “Šeit mēs ejam roku rokā viss skolas kolektīvs. Tehniskie darbinieki, skolotāji, atbalsta personāls, vadības komanda, pašvaldības pārstāvji – mēs nedalām cilvēkus. Mēs saprotam, ka katrs ķēdes posms ir ļoti nozīmīgs. Cik daudz izdara dežurantīte, ar smaidīgu “Labrīt!” sagaidot bērnus pie ieejas!”

Arī apkopējām ir būtiska loma, jo viņas dezinficē skolu, lai skolas vide būtu tīra, kārtīga un epidemioloģiski droša. Tas palielina iespēju, ka skola varēs ilgāku laiku strādāt klātienē. Ja skolā valda patīkams mikroklimats un ir jauki nākt uz darbu, to var uzskatīt par vienu no veiksmes atslēgām, kāpēc skolā ir tik daudz skolēnu.

Kā noslēdzošos motivācijas faktorus Roga minēja tos, kas skolas arodbiedrība izmaksā biedriem nelielas naudas balvas, novērtējot viņu darbu šajos grūtajos apstākļos, kā arī ievērojamo pašvaldības atbalstu, ko jūt ikviens darbinieks, un ieinteresēto un darboties spējīgo vecāku padomi.

Nav tā, ka reģioni izmirst!

Lai gan daudzi uzskata, ka reģionos dzīve un izglītība ir pamirusi, ārpus Rīgas nekas daudz nenotiek un daļa cilvēku brauc prom no laikiem, Roga pauda pozitīvu vērtējumu reģionu skolu attīstībai. Viņa uz nākotni skatās optimistiski. Protams, liela nozīme ir skolas atrašanās vietai - Grobiņas vidusskola atrodas 10 kilometrus no Liepājas. “Mēs esam labā, pateicīgā vietā.”

“Ja arī mēs runājam par attālinātākiem apgabaliem Dienvidkurzemes novadā, es negribētu teikt, ka tie izmirst. Pandēmijas laikā visi īpašumi ir izpirkti. Pilsētnieki ļoti novērtē īpašumus, kas ir laukos. Pandēmijas laikā daudzi iegādājās īpašumus un sāka atdzimt viensētas. Tas mani ļoti priecē.

Protams, pilsētniekiem nāk arī citādākas prasības gan pret izglītību, gan sadzīves apstākļiem.” Skolēniem ir iespēja doties uz Grobiņas vidusskolu ar skolas autobusu – katru dienu kursē 5 skolēnu autobusi, un arī bērniem no attālākajām vietām ir iespēja saņemt mūsdienīgu un kvalitatīvu izglītību. “Nav tā, ka bērni, kas dzīvo attālākās vietās, nesaņemtu to pašu, ko pilsētas bērni. Mēs Grobiņā esam to atrisinājuši ar transporta kustību.”

Mazajām skoliņām ir grūtāk konkurēt

Arī Rucavas skolā, kas atrodas pie pašas valsts robežas, domā par attīstību. “Tā ir pirmā skola, iebraucot mūsu valstī. Tur atkal ir jādomā par to, ko investējam tajā vietā, izglītības iestādē, lai skola tur būtu, saglabātos un bērni saņemtu kvalitatīvu izglītību. Nevis to, kas paliek pāri, bet tik tiešām augstāko kvalitāti.”

Protams, sāpīgs jautājums šajā aspektā ir skolotāju konkurence. “Es ar 905 bērniem varu piedāvāt skolotājam pilnu likmi, bet mazās skoliņas nevar to piedāvāt. Tad cilvēkam ir dilemma, kur strādāt. Viena lieta ir tas, ko saka patriotiskās jūtas, bet otra lieta – ko saka finansiālie aspekti.”

“Es negribētu teikt, ka reģioni ir norakstīti,” Roga teica un vienlaikus piebilda, ka katra novada vadībai un izglītības speciālistiem būtu jādomā, ko darīt, kā attīstīt, ko investēt, lai būtu kvalitatīva izglītība.

Nav vienīgais veiksmes stāsts

Roga uzskata, ka nav nekas slikts, ja bērnus uz skolu ved transports, ja vien viņiem nav jāmēro milzīgs gaisa gabals. Ir jāsaprot arī finanšu plūsma – lielā skolā dārgu un sarežģītu iekārtu (piemēram, CNC frēzi) var izmantot 400 skolēni, bet mazā skolā tie var būt tikai daži desmiti bērnu. “Šī ir politiskā un ekonomiskā izšķiršanās, kur investēt.” Bet var teikt, ka arī mazajām skoliņām ir iespējas pastāvēt, tikai katrā vietā ir ļoti uzmanīgi jāskatās, kā to izdarīt.

Rezumējumā nevarētu teikt, ka Grobiņas vidusskola būtu vienīgais veiksmes stāsts, jo Roga uzskata, ka veiksmīgus un labus izglītības centrus var izveidot arī citviet reģionos ārpus Rīgas un citām lielajām pilsētām. “Es priecājos par savu kolēģi Nīcā, kur skaitliski ir krietni mazāka skola, bet pieejams ir ļoti, ļoti daudz kas no tā, kas ir Grobiņā. Materiāli aprīkota tā ir ļoti labā līmenī, un skolēni saņem kvalitatīvu izglītību.”

Pozitīvs skatījums un sirdslieta

Kopumā Dienvidkurzemes pusē izglītības joma izskatās gaiša, sakārtota un pārdomāta. Noslēgumā Roga atgādināja seno teicienu, ka daudz kas ir atkarīgs no paša cilvēka – vai viņš dārzā pirmās ierauga puķes vai nezāles.

Vai mēs kā skolotāji, skolas vadītāji, pašvaldības pārstāvji un citi sabiedrības locekļi vispirms cenšamies saskatīt pozitīvo un kā veidojam virzienu, kurā strādājam un kas ir mūsu sirdslieta?

Pašai Rogai darbs skolā ir sirdslieta, un viņa katru rītu brauc 58 kilometrus no mājām Rucavā uz darbu Grobiņā. “Es savām kolēģēm teicu: “Kamēr es no rīta modīšos un braukšu uz darbu ar prieku, tikmēr es strādāšu!””