Naktī izsauc policiju, lai pamodinātu kaimiņu bērnu. Nebeidzams īrnieku terors Juglā
Ko darīt, ja jāsaskaras ar negodprātīgu īrnieku, kurš turklāt vēl bojā dzīvi visiem pārējiem mājas iedzīvotājiem? Reizēm palīdz normāla aprunāšanās, taču var arī gadīties, ka mierīgs aizrādījums izraisa agresīvu uzvedību un tad nākas skaidroties ar policiju. Turklāt šāda īrnieka izlikšana no īpašuma ar tiesas palīdzību nav tik vienkārša.
"Likuma un Taisnības" redakcijā vērsās rīdziniece Olga Karpuņina, kurai ir lielas problēmas ar jaunu ģimeni, kas īrē dzīvokli tieši virs viņas. Gada laikā piedzīvotas vairākas applūdināšanas, uz aizrādījumiem pāris nereaģē, bet turpina dažādos veidos kaimiņiem bojāt dzīvi. Zīmīgi, ka šī nav vienīgā dzīves vieta, kurā konkrētie cilvēki izraisījuši konfliktus.
Nedēļu spiesti dzīvot bez ūdens
Karpuņina stāsta, ka, sākot no 2020. gada vasaras, visai kāpņu telpai namā Juglas ielā 15 mierīga dzīve beigusies, jo dzīvokli uz gadu ir noīrējis Mārcis Kairis un Sandra Grebeža. Uzreiz pēc pāra ievākšanās dzīvoklī sākusies ļoti skaļa bļaustīšanās un mūzikas spēlēšana, dauzīšana ar metālisku priekšmetu pa radiatoriem, un jau pēc pusotras nedēļas apakšējais dzīvoklis pamatīgi applūdināts.
Kad Karpuņinas ģimenes locekļi esot devušies pie kaimiņiem pēc paskaidrojumiem, durvis viņi nav atvēruši, un plūdos cietušie rupjiem vārdiem ir vienkārši pasūtīti vienu māju tālāk.
“Mēs izsaucām avārijas dienestu, bet arī tā darbiniekus dzīvoklī neielaida, un rezultātā desmit dzīvokļiem atslēdza auksto ūdeni.
Piezvanījām dzīvokļa īpašniekiem, viņi izteica līdzjūtību, bet neko neizdarīja – vien pateica, ka tie tagad ir mūsu kaimiņi un lai mēs paši arī tiekam galā.
Mēs bez ūdens dzīvojām veselu nedēļu, līdz vienam izsauktam santehniķim tomēr izdevās iekļūt dzīvoklī un defektu novērst,” stāsta Karpuņina.
Atriebjas, saucot policiju
Kad šķitis, ka konflikts ir izsmelts, augšējie kaimiņi sākuši izdarīties citādi. No augšas uz apakšējo kaimiņu balkona sākušas lidot tukšas alkohola pudeles un ēdienu atliekas.
Olga turpina: “Gada laikā, kopš viņi te dzīvo, mēs un citi kaimiņi par šo pāri esam uzrakstījuši vismaz 30 sūdzību – gan individuālās, gan kolektīvās. Policija viņus zina ļoti labi, arī bāriņtiesa ir informēta. Mēs esam arī rakstījuši, ka viņi fiziski ietekmē savu bērnu, taču trīs līdz četrus mēnešus viņi nevienu savā dzīvoklī tā arī neielaida. Kad nu bāriņtiesas pārstāvji beidzot tur iekļuva, arī mēs tikām noinformēti, ka tur viss ir kārtībā – bērnam sezonas drēbes, guļvieta ir, arī produkti ledusskapī esot.”
Ar to viss nav beidzies. Pirms kāda laika augšējie kaimiņi atkal izraisījuši applūdināšanu – tas noticis vienos naktī, un atkal izsaukta avārijas brigāde. Šoreiz tā dzīvoklī ielaista, un bojājums ātri likvidēts.
“Trijos naktī mums pie durvīm zvana – suns rej, mūsu bērns raud. Atveram durvis, bet tur policija, kuru kārtējo reizi izsaukuši augšējie kaimiņi. Mēs atkal izstāstījām, kas par lietu, un viņi aizgāja pie kaimiņiem pēc paskaidrojumiem. Kaimiņi nekautrējoties ir pateikuši – mēs atriebāmies, jo avārijas brigāde mūsu bērnu pamodināja vienos, bet ar jūsu palīdzību mēs viņu bērnu pamodinājām trijos,” apgalvo Karpuņina.
Pārcelties spiesti kaimiņi
Zīmīgi, ka Kairis visu to dara, īpaši neslēpjoties un pat atsūtījis Olgai vairākas īsziņas. No tā laika situācija tikai pasliktinājusies. Karpuņinu balkons joprojām ticis piemēslots, bet policijas vizītes turpinājušās pie viņiem. Parasti apgalvots, ka Karpuņini ir piedzērušies, viņu bērns netiek atbilstoši pieskatīts un bieži raudot. Arī pastkastīte piemēslota – sākot ar netīrām salvetēm un beidzot ar izlietotām šļircēm.
Esot gan bijusi arī situācija, kad bērns no kaimiņu ģimenes ir izņemts un uz īsu laiku ievietots krīzes centrā. Pagājušā gada septembrī viņiem beidzies īres līgums, taču dzīvokli viņi nepamet, un tā īpašnieki bijuši spiesti vērsties tiesā, lai īrniekus izliktu.
16. decembrī bijusi tiesa, ar kuras lēmumu īrniekiem dzīvoklis desmit dienu laikā jāpamet vai 20 dienu laikā lēmums jāpārsūdz. Lēmums pārsūdzēts, un līdz jaunai tiesai viņi var turpināt tur dzīvot. Pagaidām viss beidzies ar to, ka uz citu dzīvokli ir pārcēlusies Karpuņinu ģimene.
Parāds tuvojas 5000 eiro
"Likums un Taisnība" sazinājās ar dzīvokļa īpašnieku, kurš savu vārdu gan publiski minēt nevēlējās. Pēc viņa stāstītā, īrnieki par īri un komunālajiem pakalpojumiem pārtraukuši maksāt jau pirms gada un tagad kopējais parāds ir pietuvojies jau 5000 eiro.
“Tad, kad ar viņiem pirmo reizi runājām, viņi atstāja ļoti pieklājīgu cilvēku iespaidu.
Grebeža pati izstāstīja, ka savulaik esot strādājusi Valsts policijā par grāmatvedi, un vairāk mums jautājumu nebija. Tāda pieklājīga sieviete – visu laiku paldies, lūdzu un atvainojiet.
Viņi mums vēl pajautāja, vai līgums ir oficiāls un reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, jo uz īres laiku gribētu tur deklarēties. Pieļauju, ka, iespējams, viņi jau tad plānoja, ka pārtrauks maksāt un beigās būs tiesu darbi,” spriež īpašnieks.
2020. gada decembrī īrnieki lūguši pazemināt īri uz diviem mēnešiem. Īpašnieki bijuši atsaucīgi un iedevuši atlaidi pat uz trim mēnešiem, bet… no tā laika maksājumi arī apstājušies. Tikai pēc tam viņiem izdevies uzzināt, ka līdzīga situācija bijusi arī iepriekšējā īres dzīvokļa īpašniekiem.
Maksāt pārtrauca pēc mēneša
Izrādās, pirms tam pāris mitinājies Lubānas ielā, un arī tur shēma bijusi tāda pati. Likums un Taisnība sazinājās arī ar šī dzīvokļa īpašnieku, kurš arī savu vārdu lūdza neminēt. Pēc īpašnieka stāstītā, oficiāli noslēgts īres līgums, taču maksāšana apstājusies jau pēc pirmā mēneša. Izlikšana notikusi tiesas ceļā, un tas viss turpinājies aptuveni gadu, kura laikā īrnieki turpinājuši tur dzīvot.
“Parāds bija sakrājies apmēram uz sešiem tūkstošiem, bet, protams, neko no viņiem piedzīt nav iespējams. Dzīvokli pirms aiziešanas viņi arī kārtīgi izdemolēja. Jau pēc izlikšanas es nomainīju durvīm slēdzenes, bet viņi tās izlauza un mierīgi tur nodzīvoja vēl divas nedēļas. Kaimiņi par viņiem regulāri sūdzējās, policija tika saukta vairākas reizes, bet nekas nemainījās,” saka īpašnieks.
Turēja aizdomās par dedzināšanu
Interesanti, ka 2016. gadā par Kairi un Grebežu rakstīja Jauns.lv. Toreiz Kairis pats vērsās pie žurnālistiem, jo uzskatīja, ka nepamatoti tiek izlikts no Neredzīgo biedrības dienesta viesnīcas Pāles ielā 14/4.
Namu pārvaldes Strazdumuiža darbiniekiem bija radušās aizdomas, ka Kairis varētu būt piromāns. Pēc viņa un Grebežas apmešanās šajā viesnīcā vairākkārt bija aizdedzināts elektrības sadales skapis. Namu pārvalde speciāli norīkoja dežurantus, un vienā no šīm reizēm viņš arī pieķerts pie skapja tā degšanas brīdī. Kairis vainu noliedza un apgalvoja, ka tiek apmelots, tomēr no viesnīcas viņus izlika.
Policijai labi zināma adrese
Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis "Likumam un Taisnībai" apstiprina: “Minētā adrese Juglas ielā pastāvīgi ir pašvaldības policijas redzeslokā, un tur par dažādiem pārkāpumiem ir uzsāktas vai jau pabeigtas vairāk nekā desmit administratīvās lietas. Visas gan ir pārsūdzētas tiesā, kur turpinās to izskatīšana.
Diemžēl arī uz viņu sūdzībām par kaimiņiem nevarējām nereaģēt, jo tās parasti tiek pasniegtas ļoti gudri un pārliecinoši.”
Arī Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice apliecina: “Ģimene ir Rīgas sociālā dienesta klienti, periodiski sadarbojas ar dienestu, bet ir bijušas reizes, kad no sociālās palīdzības un pakalpojumiem ģimene atsakās. Ģimenē sieva strādā algotu darbu, vīrs algotu darbu nestrādā. Ar bērna sadzīves apstākļiem šobrīd viss ir kartībā, un ģimenei atbalstu sniedz arī abu vecāku ģimenes. Ģimene no sadarbības ar sociālo darbinieku ar ģimenēm ar bērniem pārsvarā izvairās. Pēdējā tikšanās ir bijusi 2021. gada nogalē, un saruna ir bijusi konstruktīva.”
Mārcis Kairis, "Likuma un Taisnības" sazvanīts, pavēstīja, ka dos telefonu sievai, lai viņa runā, bet sieva no jebkādiem komentāriem atteicās.
Likums negodprātīgiem īrniekiem ir visai labvēlīgs
Pagājušā gada 6. aprīlī tika izsludināts jaunais Dzīvojamo telpu īres likums, kas atbrīvošanos no negodprātīgiem īrniekiem ir padarījis vienkāršāku un ātrāku.
Līdz tam nomnieku varēja izlikt no dzīvokļa tikai vispārējā tiesas prasības kārtībā un process visās instancēs varēja vilkties pat piecus gadus. Tikmēr īrnieks mierīgi turpināja dzīvot svešā mājoklī un neko nemaksāt.
Jaunais likums paredz atvieglotu kārtību īres līguma izbeigšanai un īrnieka izlikšanai. Ja līgums tiks izbeigts sakarā ar termiņa beigām vai nemaksāšanu, tad īpašnieks varēs vērsties tiesā bezstrīdus izpildes kārtībā, vienkāršotā un saīsinātā procesā, kas prasīs ne vairāk kā pusgadu.
Tomēr līgumam jābūt ierakstītam zemesgrāmatā vai fiksētam notariālā aktā. Īrniekam būs tiesības šo lēmumu apstrīdēt, un to varēs darīt arī situācijās, ja līgums tika pārtraukts par citu noteikumu pārkāpšanu no izīrētāja puses.
Līgums nebūs saistošs arī jaunajiem īpašniekiem, ja vien tas nebūs reģistrēts zemesgrāmatā, tomēr paredz procedūru ar notāra palīdzību. Notiks paziņošana par dzīvokļa atbrīvošanu, un tam tiks dots divu mēnešu termiņš. Negodprātīgas īrnieku attieksmes gadījumā process gan var ievilkties, un arī šajā situācijā tiesas darbus izslēgt nevar.
Jāatzīmē gan, ka jaunais likums attieksies tikai uz tiem īres līgumiem, kuri noslēgti pēc tā stāšanās spēkā, kamēr vecajiem atvēlēts 15 gadu ilgs pārejas periods. Likums paredz, ka līdz 2026. gada 31. decembrim var vērsties tiesā, lai grozītu veco līgumu atbilstoši jaunā likuma prasībām, kā arī ierakstītu to zemesgrāmatā. Ja puses nevarēs vienoties par savstarpēji pieņemamiem nosacījumiem, tad tiesa šo termiņu varēs noteikt pēc saviem ieskatiem, bet ne ilgāk kā līdz 2036. gada 31. decembrim.
Tā nu jāsecina, ka dzīvokļu izīrēšana vai investīcijas īpašumā ar spēkā esošiem īres līgumiem ir riskants bizness – sevišķi situācijā, ja īrniekiem ir talants juridisku dokumentu noformēšanā. Rezultātā izīrētāji izvēlas slēgt līgumus ar īsiem termiņiem un nenoformē tos oficiāli. Nav līguma, nav problēmu, un tādā gadījumā, ja citādi nevar, šādus īrniekus var izlikt ar fiziska spēka palīdzību.
