Kad mazliet komisks padoms izrādās tieši laikā un pat izglābj dzīvību
Decembrī vides žurnāliste Anitra Tooma dalījās ar senu metodi, kā slidenā laikā izvairīties no kritieniem, uzvelkot uz apaviem zeķes. Iespējams, šis plašu rezonansi ieguvušais padoms nu ir izglābis cilvēka dzīvību.
Vidzemes augstskolas lektors, dabas fotogrāfs Jānis Bikše dalījies “Facebook” ar sava piedzīvojuma aprakstu – situācija bijusi tik nopietna, ka turpmāk 29. janvāri viņš var uzskatīt par savu otro dzimšanas dienu. “Kas Jauns Avīzei” Bikše teic, ka kopā ar sievu Baibu nolēmuši aizbraukt uz Staiceli un safotografēt Vīksnes alas Salacas upes krastā.
Lejā viegli, augšā nekādi
“Facebook” Bikše raksta: “Alas var sasniegt, kādu gabalu ejot pa piesnigušu un vēja gāztu koku pilnu meža ceļu – vietā, kur šķita, ka jābūt alai, pa diezgan stāvu un slidenu nogāzi devos lejup uz upi, bet Baiba palika augšā mani gaidīt. Lejā nokļuvu labi, nobildēju atsegumu, gan bez plānotās alas, un taisījos doties atpakaļ pa krastu augšup. Tad arī izrādījās, ka stāvais krasts ir reāli noledojis un es vairs nevaru atrast maršrutu augšup.”
Tagad Bikše atzīst, ka rīkojies nedaudz vieglprātīgi un šo risku vajadzēja izvērtēt jau iepriekš, pirms kāpšanas lejā, jo tālākais izvērtās visai ekstremāli.
Kritiens no piecu metru augstuma
“Ķeroties pie jaunajiem kociņiem un ik pa brīdim slīdot atpakaļ, tomēr nokļuvu gandrīz līdz kraujas augšai, kad paslīdēju un sāku ripot lejā. Apmetu pāris kūleņus, pārslīdēju pāri atseguma kraujai un tad no piecu metru augstuma iegāzos upē, vietā, kur dziļums bija pāri galvai. Labi vismaz, ka tur nebija ledus vai kādas siekstas, bet nu par izdzīvošanu gan nācās pacīnīties. Tā arī, esot ūdenī līdz kaklam, laužot ledu, apmēram piecdesmit metrus gāju gar krastu uz leju, līdz atradu vietu, kur laimējās tikt krastā,” stāsta Bikše.
Atmiņā uzausa bildīte
Tomēr ar to viss vēl nav beidzies, jo ar slapjām un sastingušām kājām uzrāpties apledojušā kraujā nav bijis iespējams un šie mēģinājumi beigušies ar vairākiem kritieniem.
Bikše atceras: “Tad pēkšņi ar piekto prātu atcerējos kaut kur redzētu bildīti, kurā ieteikts ledainā laikā uz zābakiem uzvilkt zeķes. Kājas gan vairs nejutu, un uz ledainas kraujas tāda pārvilkšana nebija iespējama, tāpēc es izlēmu zābakus vienkārši novilkt – izrādījās, ka ar zeķēm pa šo ledaino krauju var uzkāpt diezgan labi.”
Mācība visam mūžam
Vēl nācies aptuveni puskilometru skriet līdz automašīnai, bet viss beidzies labi, ja neskaita upē noslīcināto telefonu un nedaudz izmērcētu fototehniku (no lielākām nepatikšanām pasargājusi speciālā soma). Arī sievai nācies iztērēt diezgan nervu šūnu, jo viņa uz visu to skatījusies no augšas, nespējot sniegt nekādu palīdzību.
Mācība nu būšot uz visu mūžu, un turpmāk Bikše noteikti daudz rūpīgāk izvērtēšot situāciju: “Filmās redzētie izdzīvotāji nav supermeni, bet izdzīvo tāpēc, ka vispirms kārtīgi izvērtē situāciju, iepriekš izdomā, kā rīkoties jebkurā notikumu attīstībā, un spēj saglabāt vēsu galvu. To pašu es tagad varu ieteikt arī citiem – vispirms septiņreiz nomērīt un tikai tad nogriezt.”
