Račs, Streičs, Teterevi un citi izrādās ir arī vaboles

"Kas Jauns Avīzei" Rukmane atklāj, ka pazīstamā toksikologa reanimatologa vārdu nolēmusi iemūžināt, jo pašai ar viņu bijusi laba ārstēšanās pieredze. Tā nu tagad entomologu katalogos iekļauta Pachyrhynchini robertsstasinski – viscaur melna vabole, kas, pēc pētnieces domām, ir visnotaļ solīdi.

Atklājusi ap 40 jaunu sugu

“Protams, pirms tam apvaicājos pašam dakterim, vai nebūtu iebildumu, bet viņš bija priecīgs un teica, ka droši varu to darīt. Entomologu vidū tā ir ļoti parasta prakse – es Filipīnās ekspedīciju laikā esmu atklājusi aptuveni 40 jaunus kukaiņus un vairākiem no tiem esmu devusi arī sava zinātniskā vadītāja Arvīda Barševska vārdu,” stāsta Rukmane.

Pētniece skaidro, ka Filipīnās konkrētu sugu vaboles var mitināties pat visai nelielās platībās un citur nav atrodamas – ja pēc atklāšanas mežu izcērt un tās iznīkst, tad vismaz vēsturei šī liecība paliek.

“Pēdējā laikā praktizējam vaboļu nosaukumos arī kādu vietējo cilšu vai viņiem zināmu cilvēku vārdu iekļaušanu. Tas viņus patiešām ieinteresē uz savas apkārtnes dabu skatīties citādi, un iespējams, ka tā arī varam kādus mežus paglābt no izciršanas,” cer Rukmane. Iespējama arī situācija, kad kādā ierobežotā vietā vienuviet atklātas daudzas retas sugas, un šo teritoriju valsts var  izsludināt par aizsargājamu.

Filipīnās dzīvo arī Streičs

Entomologs ar pasaules vārdu, Daugavpils universitātes zinātņu prorektors, profesors Barševskis ekspedīcijās uz Filipīnām vien atklājis teju simt jaunu vaboļu sugu. Viņš atzīst, ka turienes daba ir ļoti interesanta un joprojām ir daudz nezināmā.

“Pēc aprēķiniem, Filipīnās pašlaik neizpētīti ir vēl 40 līdz 50 procenti mežu, un tur gaida vēl ļoti daudz atklājumu. Vabolēm tur ir raksturīgs ļoti endēmisks dzīves veids – tās, piemēram, var mitināties tikai viena vulkāna nogāzē un nekur citur, tāpēc šī pasaule ir ļoti trausla. Tieši tāpēc zinātnieki šo teritoriju cenšas paspēt maksimāli izpētīt, jo mežu izciršana Filipīnās notiek visai aktīvi. Vietējos gan var arī saprast, jo viņiem no kaut kā ir arī jādzīvo,” spriež Barševskis.

Viņš jaunatklāto vaboļu sugām piešķīris visai daudz ar Latviju saistītu nosaukumu – entomologu katalogos tagad atrodami kukaiņi ar režisora Jāņa Streiča, mūziķa Guntara Rača, akadēmiķa Jāņa Stradiņa, dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdiem. Nav aizmirsta arī Daugavpils pilsēta un universitāte.

Dāmām viena galotne, kungiem cita

Konkrētas sugas nosaukums parasti tiek veidots no diviem vārdiem latīņu valodā – pirmais norāda piederību ģintij, bet otru var piešķirt atklājējs. Interesanta nianse – ja piešķirts tiek vīriešu dzimtes vārds, tad galotnē jāliek si, ja sievietes, tad ae.

Tā nu Filipīnu džungļos mitinās Aeronia streicsi, Doliops racsi, Doliops stradinsi, Doliaps ziedonisi. Mazliet citādi ir ar pazīstamo mecenātu Ināras un Borisa Teterevu vārdā nosaukto vaboli – tā kā godināti uzreiz abi, Barševskis vaboli nodēvējis par Acronia teterevi.

Savu vaboli izpelnījusies arī viņa skolniece Rukmane – Pachiminus rukmaneae – un Daugavpils universitāte – Deliops du. Gan paša Barševska, gan kolēģu piešķirtos vārdus nes teju divdesmit vaboles. Iemūžināts arī viņa draugs, Latgales muzikants Ainārs Bumbieris – Callimeatopus bumbierisi.

Zinātnieks ļoti cer, ka pandēmija reiz beigsies un varēs atgriezties Filipīnu džungļos. “Tur mūs joprojām gaida jaunas vaboļu sugas, un arī Latvijā vēl ir pietiekami daudz cilvēku, kuri ir pelnījuši savu vaboli,” smej Barševskis.