Daugavpils slimnīcas vadītājs: atsakoties no maksas rezidentūras sistēmas, reģionu slimnīcās vēl vairāk trūks speciālistu
Atsakoties no esošās maksas rezidentūras sistēmas, reģionu slimnīcās vēl akūtāk trūks speciālistu, šādu viedokli par Veselības ministrijas (VM) ieceri neļaut augstskolām uzņemt rezidentus par maksu preses konferencē pauda SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.
Semjonovs vērtēja, ka vairākas desmitgades Latvijā nav plānots nodrošinājums ar veselības aprūpes speciālistiem visā valstī. Medicīnas darbinieki noveco, bet valsts budžetā veselības aprūpe gadiem nav pirmā prioritāte.
Semjonovs atzina, ka Daugavpils reģionālajai slimnīcai jau tagad ir nepieciešami 46 jauni speciālisti - neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsti, ķirurgi, bērnu ķirurgi, mikroķirurgi, neirologi, ginekologi, onkoloģijas ginekologs, hematologs, pediatri, traumatologi un citi.
Slimnīcas vadītājs aktualizēja problēmu, ka, piemēram, neirologu skaits valstī ir liels, taču viņi visi koncentrējas galvenokārt Rīgā, kamēr reģionālajā slimnīcā šo speciālistu trūkst. Turklāt ir pacienti, kuru galēji smagā veselības stāvokļa dēļ nevar pārvest un palīdzību vajag un varētu sniegt uz vietas reģionā, ja vien būtu atbilstošs speciālists.
Semjonova ieskatā, maksas rezidenti reģionālajām slimnīcām ir teju vienīgā iespēja piesaistīt jaunus speciālistus, lai varētu nodrošināt veselības aprūpi, jo rezidentūras vietas par valsts budžeta līdzekļiem jau esot "sadalītas tiem jauniešiem, kuri ir mediķi paaudžu paaudzēs".
Pašlaik Daugavpils slimnīcā strādā 11 maksas rezidenti. Ja nebūtu maksas rezidentu iespējas, tad viņiem būtu vien divi rezidenti no valsts budžeta, kas ir galēji nepietiekami. Semjonovs atzinīgi novērtēja to, ka no šā gada valsts budžetā ir rasts finansējums darba algām arī maksas rezidentiem, taču tas nebūt nenozīmē to, ka no valsts budžeta pietiks finansējuma pilnīgi visiem rezidentiem, tādēļ VM sadarbībā ar slimnīcām ir jāmeklē risinājums kā saglabāt maksas rezidentūru vai esošajam modelim līdzvērtīgu piedāvājumu, kas nodrošinātu veselības aprūpes iestādes ar jauniem speciālistiem.
Slimnīcas vadītājs uzsvēra, ka darbinieki noveco un Covid-19 pandēmija ietekme uz veselības nozari atstās ietekmi ilgtermiņā, tādēļ saprātīgu risinājumu ir jārod jau tagad un to nevar atlikt uz vēlāku laiku, kā tas ir darīts līdz šim, jo ārsta izglītību nevar iegūt gada vai divu laikā.
Semjonovs norādīja, ka arī turpmāk slimnīca ir gatava rast iespējas piesaistīt maksas rezidentus, lai varētu nodrošināt pakalpojumus saviem iedzīvotājiem. Arī pašvaldība ir pretimnākoša jaunu speciālistu piesaistei.
Kā ziņots, arī SIA "Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas" valdes priekšsēdētājs Juris Lācis un Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis, neiroķirurgs Renārs Putniņš ir pauduši, ka, liedzot augstskolām uzņemt rezidentus par maksu, slimnīcās aizvien vairāk trūks speciālistu.
Rīgas Stradiņa universitāte saņēmusi VM vēstuli, kurā norādīts, ka augstskolām būs liegts uzņemt rezidentus par maksu. VM norādīja, ka ministrija šobrīd strādā pie grozījumu projekta Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtību.
Pēc VM paustā, noteikumu izstrādē ir aicinātas iesaistīties kā augstskolas, tā ārstniecības iestādes un ārstniecības personu profesionālās organizācijas. Ņemot vērā arī notiekošās diskusijas par valsts apmaksātās rezidentūras attīstību un maksas rezidentūru, šobrīd - līdz Ministru kabineta noteikumu grozījumu apstiprināšanai Ministru kabinetā - VM ir aicinājusi Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti pagaidām neplānot 2022./2023.studiju gada maksas rezidentūras vietas.
Tāpat VM vērš uzmanību, ka no šī gada valsts pilnā apmērā sedz rezidenta darba samaksu arī rezidentiem, kuri studiju programmu apgūst par personīgiem vai citu personu līdzekļiem. Līdz ar to jaunu maksas rezidentūras vietu plānošanā VM ieskatā nepieciešama cieša ministrijas un augstskolu sadarbība.
Kā vēstīts, šā gada budžetā tika rasti 5,6 miljoni eiro, lai no 2022.gada visiem maksas rezidentiem tiktu nodrošināts atalgojums tādā pašā līmenī kā pārējiem rezidentiem.
Pateicoties piešķirtajiem līdzekļiem, beidzot tiks atrisināta 15 gadus ieilgusī problēma, kad maksas rezidenti par savu darbu nevarēja saņemt nedz atalgojumu, nedz arī sociālās garantijas, pērnā gada nogalē pauda Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis, neirologs Jānis Vētra.
Viņaprāt, rastā finansējuma apmērs ir pietiekams, lai nodrošinātu visiem rezidentiem valsts finansējumu, savukārt kopumā par nākamā gada budžetu mediķis atzīmē, ka ar to panāktas vairākas noderīgas lietas - maksas rezidentūras izbeigšana un papildu budžeta vietas.
