Vai Šleseram un Gobzemam ir kaut mazākās izredzes uzvarēt vēlēšanās?

Pēdējo periodu pirms vēlēšanām var salīdzināt ar sprinta skrējienu pirms finiša. Līdz ar to katrs politiskais spēks mēģina kaut kā īpaši sevi iezīmēt politiskajā spektrā.

Vai runās tikai par kovidu un gāzes tarifiem?

Var teikt, ka te ir divas dimensijas. Ir jautājums, vai būs vēl kaut kādas ļoti reālas negatīvas situācijas, kāda tagad ir Covid-19 pandēmija un energoresursu cenu kāpums. Var pieļaut, ka, tuvojoties vasarai un atsaucot atmiņā pagājušā gada pieredzi, Covid-19 pandēmija nomierināsies. Tāpat jāņem vērā, kāda būs situācija ar gāzes, elektrības tarifiem.

“Ja tie jautājumi paliks ļoti sāpīgi sabiedrības dienaskārtībā, tad, protams, visa spēle būs par šādām mirkļa aktualitātēm, kas ir ļoti sāpīgas dažādām sabiedrības grupām.”

Iespējams, pagūs parunāt arī par vērtībām

Bet, ja jautājums par energoresursu (tostarp apkures) tarifiem vasarā nebūs tik aktuāls, kā arī nebūs citu dominējošu ļoti asu problēmu, tad, iespējams, ka partijas paralēli sāks runāt arī par kaut kādiem vērtību jautājumiem. Daži politiskie spēki runā par liberālāku, atvērtāku sabiedrību, bet citi - par konservatīvāku sabiedrību.

Partijas varētu mēģināt cīnīties par vēlētājiem, aktualizējot savus uzskatus par laulībām, ģimeni, attieksmi pret dažādām minoritātēm, kā arī citiem sensitīviem jautājumiem.

Vairākas līdzīgas partijas

“Mums ir diezgan daudz līdzīgu partiju. Līdz ar to katrai partijai ir jāparāda, kāpēc vēlētājam balsot tieši par to. Piemēram, kāpēc izvēlēties starp Nacionālo apvienību (NA) un Jauno konservatīvo partiju (JKP)? Tās abas pārstāv nacionāli orientētus, pietiekami konservatīvus, tradicionāli domājošus vēlētājus.”

Līdzīga situācija ir liberālo partiju blokā, kur ir apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) un “Progresīvie”. Arī viņiem ir jāparāda, kurš no viņiem ir stabilāks, uz sadarbību vērstāks, jo abi spēki pārstāv liberālās vērtības.

Līdz ar to jautājums ir par to, vai partijas šajā vasarā vairāk cīnīsies par aktuāliem sāpīgiem jautājumiem vai tomēr par vērtību jautājumiem. “Bet jebkurā gadījumā pēdējā cīņa vienmēr ir ļoti spraiga.”

Strīds starp nacionāļiem un "Saskaņu"

Turklāt, tuvojoties vēlēšanām, jāņem vērā arī starptautiskie ģeopolitiskie notikumi, piemēram, Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā notiekošais. Konflikts ar dažādām krieviski runājošām zemēm vienmēr saasina nacionālo partiju retoriku, jo NA un JKP ir iespēja uzsvērt vienu no savām īpašajām lietām – rūpes par latviešu etniskās nācijas drošību utt.

Arī “Saskaņai” starptautisks saspīlējums var kalpot par instrumentu vēlētāju piesaistei, lai parādītu, ka viņi ir varbūt vienīgais politiskais spēks, kas šajā rietumiem tuvajā valstī Latvijā kaut cik palīdzēs aizsargāt krievvalodīgā iedzīvotāja intereses, redzot, kas notiek visapkārt pasaulē.

ZZS ar "baltām kājām" var iesoļot Saeimā

Politoloģe arī norādīja, ka, salīdzinoši ne ar ko īpašu neizceļoties, bet pietiekami stabilu pozīciju būvē Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), jo pēc tradicionālās loģikas viņi nav bijuši pie reālās varas un līdz ar to nav neko sliktu izdarījuši.  

ZZS nav pieņēmusi nevienu pēdējā laika nepopulāro lēmumu kādā sabiedrības daļā. “Līdz ar to viņi ar tādām baltām kājām nāk šobrīd ārā un izsakās, kā viņi būtu rīkojušies, ja viņi būtu varējuši rīkoties, saistībā ar enerģētikas krīzi un dažādām citām tēmām. Es domāju, ka viņi arī saglabās šo savu no malas stāvošo tēlu – ka viņi būtu darījuši, bet diemžēl viņiem neļāva darīt.”

Jāatrod jauns līderis

Vēl labāk ZZS veiksies, ja viņiem izdosies atrast un labi pozicionēt kādu līderi, kas visu laiku darbosies publiskajā telpā. Pēc Augusta Brigmaņa aiziešanas ZZS zināmā mērā pazaudēja seju, ar ko varētu sevi parādīt publiskajā telpā. Bija problēma, ka nevarēja saprast, kurš tad īsti ir partijas vadītājs.

Bet, ja viņiem izdosies šajā priekšvēlēšanu laikā pārliecinoši iezīmēt seju vēlētāju apziņā, tad ZZS loma varētu pieaugt. Arī ZZS reitingi palēnām pieaug. 

Kariņa faktors

Patlaban stabila pozīcija ir "Jaunai vienotībai" (JV), bet, protams, daudz kas var notikt. Ja salīdzina ar pagājušajām vēlēšanām, partijai ir izrāviens uz augšu. Iespējams, tas ir partijas līdera, premjera Krišjāņa Kariņa faktors.

Lai cik nestabila būtu situācija valstī, Kariņš daļai cilvēku dod miera, harmonijas sajūtu un nekrīt panikā. Viņš centies uzturēt sajūtu, ka kontrolē procesu. JV pozīcijas varētu kļūt šaubīgas, ja neizdodas veiksmīgi tikt galā ar elektroenerģijas cenu krīzi vai citiem akūtiem jautājumiem – ja pēkšņi vasarā uzbrūk kaut kas, ko viegli izmantot citām partijām, kas varētu norādīt, ka JV netiek galā. “Tad tas varētu būt JV apdraudošs faktors.”

Jaunie var iekļūt Saeimā, bet diez vai uzvarēt vēlēšanās

Ko mēs varam sagaidīt no tā sauktajām jaunajām partijām jeb “KPV LV” aizstājējiem? Metla-Rozentāle norādīja, ka pagājušajās vēlēšanās panākumus guva “KPV LV”, bet tagad redzamākās ir divas jaunās partijas: "Likums un kārtība" (LuK) un "Latvija pirmajā vietā" (LPV), kuras vada attiecīgi parlamentārietis Gobzems un kādreizējais satiksmes ministrs Šlesers.

Reitingi liecina, ka tādus panākumus, kādus pagājušajās vēlēšanās guva “KP LV”, šīm divām partijām neizdosies atkārtot, jo tik liela cilvēku uzticēšanās šiem jaunajiem spēkiem nav novērojama, politoloģe vērtēja.

Čubinās kā neredzamais ienaidnieks

Abi jaunie politiskie spēki patlaban neplāno startēt kopā, bet var sagaidīt, ka kāds no tiem pārsniegs 5% barjeru. Kurš? Patlaban ir grūti to pateikt, bet redzams, ka tur ir vērojama “neredzama cilvēku ietekmēšana”. To nevar redzēt uzreiz plaši, bet, piemēram, viņi bija pārstāvēti Gunāra Astras pieminekļa atklāšanas pasākumā. 

Tas liecina, ka darbs ar cilvēkiem notiek. Nevajag domāt, ka šīs partijas nedarbojas pat tad, ja mēs tās patlaban neredzam publisku aktivitāšu vai demonstrāciju formā, ko viņi pirms tam bija izziņojuši. Iespējams, viņi ir mainījuši, pārskatījuši taktiku. “Viņi ir kā neredzamais ienaidnieks, kurš klusiņām čubinās un tad, kad vajadzēs, tad parādīsies.”

Jaunas apvienības - maz ticams

Metla-Rozentāle atzina, ka, visticamāk, līdz vēlēšanām nenotiks redzamāko partiju apvienošanās, kaut arī ir vairākas partijas, kam ir līdzīgas domas un nostājas. Šobrīd partijas jau ir diezgan skaidri pateikušas savas pozīcijas. AP neies kopā ar “Progresīvajiem”. Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kam diez vai būs iespēja vienai iekļūt Saeimā, mēģināja iet kopā ar ZZS, bet ZZS sajutās pietiekami spēcīga, lai atteiktu apvienošanos. NA un JKP ir divi pilnīgi pastāvīgi spēki, kuru plānos nekādā mērā nav apvienoties.

Vienīgā lielākā apvienošanās varētu notikt, ja Šlesers un Gobzems nolems pēdējā brīdī mest kauliņus kopā, bet “domāju, ka viņi katrs ir pietiekami spilgta personība, un acīmredzot tādām ir grūti izšķirties par kopdarbību”.

Līderiem izšķiroša loma

Politoloģe piekrita, ka jebkurā politiskā kampaņā izšķiroša loma ir līderiem. Jau vēsturē bija redzams: ar tām partijām, kurām ir spēcīgs līderis, vēlētājiem ir vieglāk asociēties. Piemēram, Nils Ušakovs “Saskaņā”, Valdis Zatlers “Zatlera reformu partijā”, Einārs Repše “Jaunajā laikā”, Andris Šķēle Tautas partijā un Kariņš JV.  

Kariņu var uzskatīt par absolūtu veiksmes faktoru JV. Ja tagad vēlētājiem ielu aptaujās lūgtu nosaukt citus JV politiķus, būtu dažādas atbildes, bet Kariņu zina gandrīz katrs.

Arī ZZS loma varētu pieaugt, ja viņi atradīs savu seju, izbīdīs viņu publiskajā telpā un viņš aktīvi darbosies ar nepārprotamu vēstījumu, ka ir ZZS līderis.

Tiesa, dažkārt partijas līderis var negatīvi ietekmēt politisko spēku. Ir jautājums par JKP un tās vadītāju Jāni Bordānu, kurš ir dažādi vērtēta personība dažādās cilvēku grupās. Jābūt uzmanīgiem, lai līderis kaut kādā mirklī nerada šaubas vēlētājā, vai par šo partiju tiešām grib balsot. Kopumā var teikt, ka līderiem ir ļoti, ļoti liela nozīme.

Krievvalodīgie mobilizēsies

Savukārt, runājot par krievvalodīgajiem, politoloģe pauda viedokli, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, viņi tomēr ies uz vēlēšanām. “Saskaņas” pēdējiem reitingiem ir tendence kāpt uz augšu. Turklāt gan 13.Saiemas vēlēšanās, gan 14.Saeimas vēlēšanās “Saskaņai” bija līdzīgs vēlētāju atbalsts.

Tas liek domāt, ka “Saskaņas” vēlētāji mobilizēsies, jo viņiem īsti nav citas izvēles. Īpaši ņemot vērā to, ka viņi jutīs apdraudējumu no ārpuses. Arī vēsturiski redzams, ka vienmēr brīži, kad bijuši starptautiski konflikti, kuros iesaistīta Krievija, bijuši izdevīgi abām pusēm: gan nacionāļiem, gan “Saskaņai”.

Krieviski runājošie varētu likt cerības uz Vjačeslava Dombrovska spēku "Republika”, bet tam ir vājas izredzes iekļūt Saeimā, jo viņus maz redz publiskajā telpā. Savukārt Latvijas Krievu savienība varētu iegūt balsis Latgales reģionā, bet kopumā diez vai pārvarēs 5% barjeru.

Jauna seja Daugavpilī

Savukārt “Saskaņai” ir stiprs Daugavpils mērs, kas daļēji ir viņu jaunā seja. Protams, Jānis Urbanovičs saglabā savu pozīciju, bet Andrejs Elksniņš spilgti parādās publiskajā telpā, piemēram, ar stāstu par ārkārtas situāciju saistībā ar apkures problēmām un dažādām citām aktivitātēm.

Līdz ar to var prognozēt, ka “Saskaņa” savas līdzšinējās pozīcijas saglabās arī nākamajās Saeimas vēlēšanās. Cilvēku skaits ir tāds, kāds tas ir. Pat, ja kāda daļiņa neaizies uz vēlēšanām, kopumā viņiem tomēr ir tendence saņemties un aiziet. Jāņem vērā, ka daļa krievvalodīgo ir vakcīnskeptiķi un, iespējams, būtu izvēlējušies citas vakcīnas.

Viņi visu laiku atrodas konfrontācijā ar esošo varas eliti. Izvēle ir mēģināt atrast tādu spēku, kas tomēr kaut cik varētu aizstāvēt viņu intereses. “Saskaņa” ir vienīgais, ar ko krievvalodīgie spēj identificēties līdz galam, speciāliste izteicās.

Slikti, ka neiet uz vēlēšanām

Vai to cilvēku, kas vispār varētu neaiziet uz vēlēšanām, šoruden varētu būt vēl vairāk? Metla-Rozentāle norādīja uz kopējo tendenci, ka vēlēšanas apmeklē tikai daļa cilvēku. Saistībā ar to ir bažas, jo nesena aptauja liecina, ka aizvien vairāk ir cilvēku, kuri atklāj, ka jau ir izlēmuši, par ko balsot, vai arī jau nolēmuši vispār neiet uz vēlēšanām. Mazāk paliek šaubīgo cilvēku, kas saka, ka vēl domā, par ko balsot.

ZZS kā neitrālā izvēle

Ir slikti, ka arvien vairāk cilvēku neiet balsot. Reģionos tas daļēji varētu būt ZZS panākumu priekšnoteikums. Daļa cilvēku, kas tagad apgalvo, ka neies uz vēlēšanām, īsti nav jauno partiju elektorāts. Viņi ir vidējās un vecākās paaudzes cilvēki ar diezgan tradicionālām vērtībām. Viņi ir vīlušies pastāvošajā varā, jo šķiet, ka viņu apstākļi nav tik labi. Turklāt tagad tam klāt nāk straujais cenu kāpums. Viņi īsti nezina, par ko balsot, jo šķiet, ka visi ir kaut ko nodarījuši pāri.

Bet vienlaikus viņi nav tik radikāli, lai sekotu jauno partiju piedāvājumam. Līdz ar to ZZS daļai cilvēku varētu būt neitrālā izvēle: “Varbūt viņi? Agrāk viņi bija, un patiesībā nekas tik slikts nebija. Viņi taču ir diezgan konservatīvi, mierīgi, un tur ir tik daudz cilvēku gados.” ZZS var būt vidusceļa izvēle.

Vai 20% iedzīvotāju var ievēlēt Saeimu?

Metla-Rozentāle lēsa, ka daudz zemāk par iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās piedzīvoto mazo vēlētāju skaitu mēs šajās Saeimas vēlēšanās nevarētu nokrist. Viņa pauda cerību, ka nebūs tik mazs vēlētāju skaits, jo tad vispār ir jāpārskata sistēma, kad vēlēšanu rezultāti var stāties spēkā. Ir jautājums, vai tad, ja tikai 20% vēlētāju nobalso un ievēlē Saeimu, tā ir visas tautas pārstāvniecība? Nē, taču!

“Mazākā ļaunuma” princips

Ir cerība, ka mēs sapratīsim, ka nav risinājums neiet uz vēlēšanām un ka kādu tautas priekšstāvi mums vajag. Ko mēs darīsim, ja neviens neaizies uz vēlēšanām? Dzīvosim bez parlamenta? Cilvēkiem jāattīsta apziņa, ka tā nevar un ir jāizdara izvēle. Varbūt ir jāatrod “mazākais ļaunums”.

Nevienā valstī nav tāda politiskā elite, kas visiem iedzīvotājiem liekas burvīga, brīnišķīga, ideāla un strādā mūsu visu interesēs. Runājot ar “vecās” Eiropas pārstāvjiem, Metla-Rozentāle dzirdējusi ieteikumus iet uz vēlēšanām un izdarīt izvēli, balstoties uz “mazākā ļaunuma principu”. Skatīties, kurš politiķis mums liekas vistuvākais no visiem pieejamajiem. Kāds mums ir jāizvēlas!