Kā maznodrošinātie un trūcīgie var atbrīvoties no ātro kredītu jūga parādsaistībām

Par to, ko paredz šī gada sākumā spēkā stājušamies “Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums” žurnālam “Likums un Taisnība” stāsta Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija):

Izkļūt no ātro kredītu apburtā loka

“Ātro jeb patēriņa kredītu atmaksas problemātika pastāv jau krietni sen un, manuprāt, šādam likumprojektam jau bija jābūt pirms desmit gadiem. 2008.-2010. gada ekonomiskā krīze ietekmēja ļoti lielu Latvijas sabiedrības daļu un daudzi, neapzinoties riskus uzņēmās finanšu saistības, ar kurām nespēja un joprojām nespēj tikt galā.

Mums līdz šim bija tikai tāds regulējums, kas paredz fiziskās personas maksātnespējas procesu, bet ar nosacījumu, ka parādsaistībām vajadzēja būt lielākām par 5000 eiro. Tomēr liela daļa cilvēku uzņēmusies parādsaistības, kuru apjoms nepārsniedz 5000 eiro. Un šī summa daudziem pie pašreizējā ienākumu līmeņa ir pārāk liela, lai to spētu nomaksāt.

Līdz ar to ļoti liela sabiedrības daļa, kura ir attiecībās ar šo kredītu izdevējiem, faktiski slēpj savus reālos, kā parasti – nelielos, ienākumus un nav legālā ekonomiskajā apritē. Pašlaik redzam tā sekas: netiek maksāti nodokļi, un šiem cilvēkiem no valsts puses nav nodrošinātas sociālās garantijas. Manuprāt, valsts interesēs bija rast risinājumu, kā cilvēkiem no šī apburtā loka izkļūt.

Tas, ka cilvēki kļūdās, nav nekas neparasts, tas ir tikai cilvēcīgi. Bet liela atbildība ir jāuzņemas arī pašai valstij, kura, iespējams, savulaik nepietiekami regulēja kredītdevējus, kuri ātros kredītus deva pa labi un pa kreisi. Cilvēki neapdomīgi, uzķeroties uz reklāmām, aizņēmumus arī ņēma. Šobrīd, manuprāt, ir radīts vienkāršs risinājums, kā šo situāciju atrisināt. Protams, tas nav attiecināms pilnīgi uz visiem.

Pirmām kārtām, cilvēkam (parādniekam) ir jābūt noteiktam ienākumu slieksnim: tas attiecas tikai uz mazturīgām un trūcīgām personām.

Otrām kārtām, nenokārtoto parādsaistību minimālā summa ir no 500 līdz 5000 eiro. Tas attiecas tikai uz patēriņa kredītiem un tam nav nekāda sakara ar citām kredītsaistībām, piemēram, ja cilvēks aizņēmies no kaimiņa un parādu nav atdevis vai palicis parādā par komunāliem pakalpojumiem.

Trešām kārtām, ar šī likuma palīdzību vēlamies cilvēkus atgriezt oficiālajā ekonomiskajā apritē un, kas ir ne mazāk svarīgi, iemācīt viņiem lielāku finanšu pratību.

Atbrīvošana no mazajām parādsaistībām ir īstenojama tikai vienu reizi, to nevar atkārtot atkal pēc kāda laika posma, lai to izmantotu kā risinājumu atkal atbrīvoties no kredītsaistībām. Un viens no galvenajiem nosacījumiem ir tas, ka cilvēkiem, kuri pieļāvuši kļūdas, ņemot ātros kredītus, būs jāiziet bezmaksas finanšu pratības kursi, ko nodrošina Nodarbinātības valsts aģentūra.”

Nepalikt par “mūžīgo balastu”

“Lai varētu pretendēt uz atbrīvošanu no ātro kredītu parādsaistībām, cilvēkam pēdējā gada laikā vismaz trīs mēnešus ir jābūt piešķirtam trūcīgā statusam un jābūt nomaksātiem vismaz 20% no kredītsaistībām.

Procesu nodrošina notārs. Lai parādnieks varētu uzsākt no parādsaistībām atbrīvošanos procesu, viņam jāvēršas pie zvērināta notāra tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kurā ir viņa deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, – faktiskā dzīvesvieta.

Tāpat parādniekam pēdējos 12 mēnešus ir jābūt Latvijas nodokļu maksātājam, lai nav tā, ka savas parādsaistības cilvēks mēģina atrisināt, reģistrējoties par rezidentu citā valstī. Viņam tāpat pēdējā gada laikā arī jābūt deklarētam Latvijas Republikā un sociālos maksājumus jāsaņem no valsts vai pašvaldību budžeta, bet vidējie ienākumi pēdējos 12 mēnešus, neskaitot līdzekļus par apgādībā esošajiem bērniem, nesasniedz minimālo mēnešalgu (šobrīd – 500 eiro).  

Saskaņā ar valdības “Noteikumiem par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību” 14.1 punktu pieteikuma izskatīšana par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām maksā 100 eiro, tāpat arī jāmaksā valsts nodeva par notariālo darbību izpildi - 3,56 eiro (notāri gan uzsver, ka ņemot vērā darbu apjomu, izmaksas var būt arī lielākas nekā plānotie 100 eiro – red.). Katrā ziņā šīs izmaksas ir relatīvi nelielas.

Pozitīvi ir tas, ka šo risinājumu atbalsta arī finanšu nozares asociācijas pārstāvji - patēriņa kredīta devēji, apzinoties izveidojušos situāciju, ka daļai kredītņēmēju nav iespēju atmaksāt parādu, un ka viņi nav ļaunprātīgie nemaksātāji. Patēriņa kredītdevēji ir ieinteresēti, lai šie cilvēki viņiem nepaliktu par “mūžīgo balastu”.”

Ātri un lēti

Jurašs uzsver, ka nenomaksāto ātro kredītu slogs skar tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju un “ir svarīgi, lai viņi nepamet Latviju un nebrauc strādāt kaut kur citur, jo nespēj rast risinājumu savai sarežģītajai situācijai”. “Jebkuram no mums vai nu paziņu un draugu, vai kolēģu un radu lokā ir cilvēki, kuri dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Nereti ātrie patēriņa kredīti ir/bija tie, ar kuru palīdzību risina sociālās problēmas, ar kurām šie cilvēki sastopas katru dienu. Tādu ir tūkstošiem, un mums viņiem jāpalīdz tikt ārā no šīs situācijas.

Ceru, ka cilvēki izmantos šo iespēju, un ļoti svarīgi ir visiem, kuriem ir pazīstami šādi grūtības nonākuši cilvēki, skaidrot viņiem par šādu iespēju. Šis ir ērts un vienlaicīgi arī lēts process,” saka Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.