Par ko patiesībā cīnās jaunizveidotā Rēzeknes novada dome

Domes opozīcijā ir palikusi tikai "Saskaņa", neskatoties uz to, ka bija guvusi lielu atbalstu vēlēšanās. Kāpēc neizdevās vienoties ar viņiem, lai strādātu kopā?

Noslēdzoties priekšvēlēšanu un vēlēšanu laikam, no dažādiem sarakstiem izkristalizējās tās personas, kuras kļuvušas par domes deputātiem. Protams, ka vēlme strādāt kopā, pirmkārt, ir katra saraksta kompetence, un, ja jau priekšvēlēšanu laikā, vēlēšanu kampaņas laikā kāds politiskais spēks šādu vēlmi ir noraidījis, tad, protams, ir ļoti grūti ar šo politisko spēku rast kopsaucēju, lai šo kopējo sadarbību koalīcijas formātā veiktu. Tas, ko mēs obligāti uzsveram, ka nekādā gadījumā nav runa par to, ka ir tā saucamā klusā opozīcija un opozīcijas viedoklis vai opozīcijas pārstāvēto vēlētāju viedoklis tiks ignorēts.

Veidojot gan atbilstošās institūcijas domē - pastāvīgās komitejas, komisijas un padomes -, protams, mēs aicinājām arī attiecīgo politisko spēku virzīt savus kandidātus. Komitejas ir izveidotas pilnos sastāvos, ievērojot arī proporcionalitātes principu atkarībā no tā, kurš spēks cik daudz vietu ir ieguvis. Diemžēl joprojām līdz pat šim brīdim sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa" nav iedevusi savu speciālistu darbam ne ceļu fondā, ne arī vides fondā. Šobrīd mēs gaidām, jo mēs esam aicinājuši katram virzīt šādu kandidātu, lai šis kandidāts atbilstu pēc izglītības vai pēc pieredzes attiecīgai specifikai, ko risina attiecīgā padome vai komisija. Tā kā ceru, ka sadarbība turpināsies.

Protams, ka tradīcija iepriekšējā periodā bijušajā Rēzeknes novadā, kad mēs strādājām cieņpilni kopā visi 17 deputāti, šobrīd ir pārtraukta, bet pamatā tas ir kaut kādā mērā vēlēšanu trakums, kad viens otru iedzina kārdinājumā, ka nerēķinājās ar iepriekšējo sadarbību, nerēķinājās ar reālo cilvēku savstarpējām attiecībām, kuriem jāsēž pie viena galda. Tas arī bija lielākais iemesls, kāpēc šobrīd situācija ir tāda, kāda tā ir.

Bet esošā koalīcija būtu gatava sadarboties ar "Saskaņu"?

Es vēlreiz atkārtoju, arī šobrīd esošā koalīcija sadarbojas ar "Saskaņu". Šobrīd mēs ļoti gaidām visus ierosinājumus, kas vērsti uz attīstību, kas ir konstruktīvi. Protams, ir jau bijuši mēģinājumi no šī politiskā spēka veikt tikai opozīcijai raksturīgo kustību, kustību kustības pēc, piemēram, virzīt uz domi jautājumu, lai apstiprinātu kādas politiskās partijas vēlmi lēmuma formā, nerēķinoties ar elementāru algoritmu, kā vispār pašvaldība pieņem lēmumu, ka šis lēmums ir jānoformē saistošo noteikumu formā. Un saistošiem noteikumiem, ierosinājumiem ir jāiet caur attiecīgo komiteju.

Iepriekš paudāt kritiku vēl vienam "Saskaņas" pārstāvim, Rēzeknes domes priekšsēdētājam Aleksandram Bartaševičam, par to, ka nesokas sadarbība kopīgo plānošanas dokumentu izveidē.

Es neatkārtošos, stāstot, mēģinot apjaust, kāda bija motivācija kaimiņu pašvaldības vadītājam rīkoties tā vai nerīkoties vispār nekā. Bet tas, ka šis jautājums ir izkustējies no miera stāvokļa, tas jau ir labi.

Novada dome arī pieņēmusi lēmumu, ka, turpinot reformu, novads nevēlas apvienoties ar pilsētu. Kāpēc šāds lēmums pieņemts?

Mēs veicām analīzi trijos virzienos. Viena lieta ir pašvaldības saimnieciskā dzīve un tās ikdienas problēmas, kas jārisina katrā administratīvajā teritorijā. Viennozīmīgi arī šajā jautājumā mēs esam ļoti atšķirīgas teritorijas, ar ļoti atšķirīgām pieejām, kā vienu vai otru problēmu risināt.

Otra lieta ir tā saucamā teritorijas attīstības plānošana. Šajā jomā es vairākkārt esmu teicis, ka no teritorijas attīstības plānošanas viedokļa jau pastāvošajā normatīvajā bāzē, gan likumā par pašvaldībām, gan normatīvos, kas reglamentē plānošanas dokumentu izstrādi, jau ir noteikts sadarbības formāts, un, ja šis sadarbības formāts godprātīgi no abām pusēm tiek realizēts, tad, protams, šie plānošanas dokumenti un plānošanas procesi ir saskaņoti, savstarpēji integrēti un savstarpēji papildinoši.

Un trešais aspekts ir tā saucamais politiskais. Gribam vai negribam, attiecīgo administratīvo teritoriju vada dome. Statistika liecina, ka, pastāvot esošai vēlēšanu sistēmai, kad saglabājas tā saucamā ranžēšana, plusi, mīnusi attiecīgajiem kandidātiem, neatkarīgi, kādi un cik sarakstu startē vēlēšanās, domi pārsvarā veido deputāti, kas nāk no blīvāk apdzīvotām vietām, no pilsētām. Un līdz ar to rodas pamatotas bažas, ka tādā veidā arī politiski viena no teritorijām var palikt novārtā, kas ir pietiekami bīstami.

Līdz ar to mēs arī uzsveram, ka, pirmkārt, nav runa par cīņu par robežām, bet ir runa par mūsu katra iedzīvotāja interešu aizstāvību.

Kā pašvaldībai veicas ar jaunas struktūras izveidi?

Protams, mums par labu nospēlēja tas, ka mēs jau no 2009.gada bijušo Rēzeknes novadu bijām veidojuši kā absolūti likumam atbilstošu un reformas prasībām atbilstošu, kā patstāvīgi attīstīties spējīgu vienību. Formātu, kuru mēs izveidojām savā teritorijā, veidojot pagastu apvienības, attiecīgi nosakot struktūru, nosakot funkcionalitāti un kompetences katrai teritorijai, esam izveidojuši, manuprāt, un arī Valsts kontroles pārbaudes rezultātā šāds secinājums izdarīts, kā efektīvu pārvaldes formātu. Protams, ka arī šajā periodā realizētās reformas deva finansiālo efektu aptuveni 300 000 eiro gadā. Gan reorganizējot grāmatvedības, gan reorganizējot pieeju informācijas tehnoloģiju jomas koordinēšanai, zemes pārvaldības dienesta koordinēšanai, darba aizsardzības speciālistu izslēgšanu no štatiem, no amatu sarakstiem, slēdzot pakalpojumu līgumus, šis efekts ir panākts.

Šobrīd, arī veicot mājasdarbu, izstrādājot jaunveidojamā Rēzeknes novada projektu, mēs jau iepriekš bijām iezīmējuši gan struktūru, gan iespējamos štatu sarakstus, un būtībā atlika tikai no 1.jūlija sākt praktisko ieviešanu. Finansiālais efekts šobrīd ir mazāks. Jā, tas ir, bet šobrīd tiešām ir mazāks. Finansiālie ieguvumi saistās ar pašvaldības vadības neesamību politiskajā līmenī, tas skar gan domes priekšsēdētāju, gan arī deputātu skaita samazinājumu, un šis efekts ir 7000 līdz 7800 eiro pusgadā.

Savukārt tas, kas saistās ar dažādu speciālistu samazinājumu, arī ir pietiekami mazs, jo tas skāra tikai vienu sadaļu, kas ir Sociālais dienests. Tika apvienoti divi sociālie dienesti, un šobrīd ir samazināts tikai viens sociālā dienesta vadītājs. Savukārt attiecībā uz Izglītības pārvaldi, Būvvaldi, arī līdz šim Viļāniem kā pašvaldībai šādas institūcijas nebija, viņi šo pakalpojumu pirka ārpusē.

Līdz ar to finansiālais efekts nav tas būtiskākais, lai runātu par šīs reformas pozitīvo virzību. Pozitīvā virzība, protams, ir teritorijas plānojums, plānošana un viendabīga pieeja viena vai otra jautājuma risināšanā, sākot no sociāliem jautājumiem, beidzot ar tehnisko infrastruktūru, kas skar ceļus, ēkas, komunālās saimniecības, kapitālsabiedrību pārvaldību.

Attiecībā uz "Viļānu namsaimnieku" un "Viļānu siltumu" ir pieņemts lēmums slēgt ārpakalpojumu un veikt pietiekami detalizētu auditu, lai šī informācija būtu detalizēta un profesionāla.

Viļānu slimnīca arī ir viens no rūpju punktiem. Šobrīd mēs esam apsekojuši kopējo infrastruktūru un skatāmies, kādā veidā tiešām nodrošināt mūsdienām atbilstošu, kvalitatīvu pakalpojumu. Teikšu godīgi, ieguldījumi būs nepieciešami ļoti ievērojami un būtiski, jo slimnīca tikai nosaukumā ir slimnīca, dominējoši tā ir sociālās aprūpes iestāde ar ilgstošās uzturēšanās raksturu. Tas nozīmē, ka ir pacienti, kas tur uzturas jau gadiem. Mēs arī ar vadību esam runājuši, ka nav normāli, ka cilvēku privātā telpa šajā iestādē ir viņa gulta un skapītis pie gultas. Ir jāveic milzum daudz pasākumu, lai, pirmkārt, vienā telpā nebūtu tik daudz klientu un lai klientiem radītu gan iekštelpā, gan arī ārtelpā viņa brīvā laika pavadīšanas kvalitatīvās iespējas.

Vai neizslēdzat, ka Viļānu slimnīcu slēgsiet, reorganizēsiet par aprūpes centru?

Šobrīd arī tas būs tikai analīzes rezultāts, ja uzņēmuma formāts nebūs sevi attaisnojis un rezultāts būs sliktāks nekā, piemēram, pašvaldības iestādē, tad, protams, pašvaldība attiecīgajās komitejās un domē skatīs šo jautājumu un pieņems formātu, kas nodrošina klientam viskvalitatīvāko pakalpojumu un ir visefektīvāk nodrošināms.

Tikai pēc analīzes būs lēmums. Protams, tas lēmums nevar tapt tikai vadītāja kabinetā, tam jābūt izdiskutētam.

Kādu redzat nākotnē skolu tīklu novadā? Vai arī šajā jautājumā ir plānotas kādas izmaiņas?

Mēs jau no Rēzeknes rajona padomes laikiem, 1998.gadā, esam sākuši un regulāri veicam visas izglītības sfēras analīzi, rēķinot, cik skolēnu, kādā periodā, kādā posmā ir mūsu teritorijā, un rēķinām arī efektivitāti attiecībā uz finanšu līdzekļu izlietojumu. Viennozīmīgi prioritāte ir kvalitatīva pakalpojuma sniegšana, vai tā būs pirmsskola vai pamatskola, vai vidusskola.

Protams, svarīgi nodrošināt to, ko katrs esam solījuši, gan dažādas partijas, gan arī valdība, ka noteiktam pakalpojumu klāstam jābūt maksimāli tuvu pakalpojuma saņēmējam. Mēs nevaram runāt par pirmsskolas bērnu, kuru būs jāved stundu ceļā uz iestādi.

Attiecībā uz vidusskolām bijušajā Rēzeknes novadā un tagad arī uz Viļāniem mēs esam noteikuši piecus atbalsta punktus, piecas vidusskolas - Nautrēni, Dricāni, Kaunata, Malta un šobrīd arī Viļāni -, uz kuru bāzēm mēs gribam balstīt kvalitatīvas vidējās izglītības ieguves vietas.

Vai pašvaldība kaut kādā veidā iesaistās vakcinācijas procesā, atsevišķi vai papildu motivē savus iedzīvotājus vakcinēties pret Covid-19?

Jā, protams, mēs esam centušies organizēt izbraukuma vakcinācijas punktus, esam uzņēmušies atbildību, lai nodrošinātu šo procesu drošā vidē. Mēs, diskutējot ar Nacionālo veselības dienestu, lūdzām, lai nekādā gadījumā nereklamē, ka vakcinēšana notiek vienkārši dzīvā rindā, jo tas, maigi sakot, veido bardaku, ja sanāk vienā laikā liels pūlis, kurš cīnās par vietu rindā, un tur runa par epidemioloģisko ierobežojumu ievērošanu ir visai pakārtota. Līdz ar to, jau sākot no pirmajām reizēm, mēs, pašvaldība, nodrošinām rindas pierakstu, rindas disciplīnu kā tādu.

Kādi ir galvenie pašvaldības izaicinājumi, gatavojot 2022.gada budžetu?

Negribētu to nosaukt par izaicinājumu. Tas ir ikdienas darbs katru gadu gada beigās, jau sākot no septembra, - atbildīgo dienestu speciālisti gatavo savus plānus nākamajiem gadiem. Katrs jautājums tiek izvērtēts, izsvērts, pirmkārt, pēc prioritātēm, ko mēs gribam sasniegt, otrkārt, pēc mūsu finanšu iespējām.

Viena no prioritātēm, kas ir publiski izskanējusi, ir mūsu pieeja ģimenēm, kurās ir jaundzimušie. Turpmāk katra ģimene, kurā būs jaundzimušais, katru mēnesi līdz pusotram gadam saņems pabalstu 40 eiro apmērā. Kopā pusotra gada garumā ģimenei būs iespēja saņemt 720 eiro. Kāpēc pusotrs gads? Pēc pusotra gada bērns var jau doties savās liela cilvēka gaitās uz savu pirmo bērnudārzu.

Arī citas jaunas iniciatīvas būs tikpat izsvērtas un vērstas nevis vienkārši uz ķeksīti, cik es esmu politiski populārs un labs, bet cik tiešām attiecīgais lēmums dod labumu konkrētai personai, konkrētai ģimenei.

Kā pašvaldībai veicas ar pabalstu un citu atbalstu veidu pielīdzināšanu, ņemot vērā, ka apvienoti divi novadi ar dažādiem atbalsta līmeņiem?

Tiekoties jau pirmajā sanāksmē 2020.gada sākumā, kad vēl sēdējām sadarbības formātā bijušais Rēzeknes novads, Viļānu novads un Varakļānu novads pie viena galda, tad es biju rosinājis esošām domēm jau tajā laikā sinhronizēt visus saistošos noteikumus, lai tajā brīdī, kad tiek izveidota jauna pašvaldība, 1.jūlijā, jau šie saistošie noteikumi katrā teritorijā ir ja ne identiski, tad ļoti tuvi. Diemžēl atsaucību no kolēģiem nesaņēmu.

Piemēram, Rēzeknes bijušajā novadā nav bijis atbalsta ārstniecībai cilvēkiem ar onkoloģisko saslimšanu. Jā, tas ir labs virziens, kādā veidā mēs atbalstām, bet tajā pašā laikā tam jābūt arī izvērtējumam. Ja cilvēkam ir vajadzīgs lielāks atbalsts, tad, protams, šis atbalsts jāsniedz, nevis jāsniedz vienkārši mehānisks atbalsts, noteikta summa.

Budžets būs lielāks nekā mehāniski saskaitītais abu apvienoto pašvaldību budžets?

Plusā būs aptuveni 450 000 eiro. Bet, ņemot vērā, ka energoresursu cenas ir pieaugušas, ņemot vērā, ka šobrīd pieaugs arī sociālā atbalsta sadaļa saistībā ar normatīvu izmaiņām, visu šo pieaugumu no finanšu izlīdzināšanas sadaļas patērēs tieši šīs daļas.

Lai gūtu atbalstu jaunām iniciatīvām, protams, būs jāmeklē iekšējās rezerves, gan pārskatot prioritātes, par kurām mēs katrs atsevišķi bijām sprieduši pirms tam, gan, iespējams, pārskatot arī pārvaldības struktūru un vienā otrā reizē efektivizējot darbību kā tādu. Bet darbības efektivizāciju es gribētu nosaukt drīzāk par katra darbinieka efektivitāti, jo jāpanāk arī, lai atbildīgie darbinieki ar augstu kvalifikāciju, kuriem jāpieņem pietiekami svarīgi lēmumi, saņemtu arī attiecīgajā nozarē konkurētspējīgu atlīdzību. Neslēpjam, ka šobrīd ar vienu otru privāto sektoru mēs šajā jomā vairs nekonkurējam, jo mūsu atlīdzība ir daudz mazāka. Mēs šajā virzienā ejam un mēģināsim izdarīt visu, lai jaunie speciālisti pat domās nemēģina iespēju atrast vilinošākus darba piedāvājumus citos sektoros. Mums ir svarīgi, lai pašvaldībā strādā kvalificēti, atbildīgi darbinieki, un ar savu algu, ko saņem pašvaldībā, nodrošina cieņpilnu dzīvošanu savai ģimenei, nemeklējot iespēju braukt uz lielākām pilsētām vai, vēl sliktāk, uz ārzemēm.

Vai līdz šim algu atšķirības Viļānu un Rēzeknes pašvaldībā bija ļoti lielas? Ir pašvaldības, kas norāda, ka atšķirības bija pat trīskārtīgas.

Nē, tik būtiski nebija. Tas bija normas robežās, un nekādu lielu problēmu nav. Gatavojot jaunos štatu sarakstus jau jūlijā un augustā, mēs ar šo uzdevumu tikām galā tīri labi, lai arī darbinieka intereses tiktu apmierinātas, un tiešām darbiniekiem, kuriem mainījās darba devējs, šīs izvēles būtu. Paldies Viļānu novada darbiniekiem, kas ar sapratni izturējās un piedalījās visās sarunās un arī pareizi norādīja vienu vai otru lietu, kuru varbūt mēs nepareizi bijām novērtējuši no savas puses.

Vēl viens no nosacījumiem, kas nācis līdzi jaunajām pašvaldībām pēc reformas, ir pašvaldības policijas darba nodrošināšana visu diennakti novada teritorijā. Cik tas prasīs papildu līdzekļu, lai šo īstenotu?

Jā, jaunajā pašvaldību likumā šāda norma tiek likta iekšā. Līdz šim formāli skaitījās, uzsveru, formāli skaitījās, ka Viļānu novadā ir pašvaldības policija, bet īstenībā tā nebija izveidota atbilstoši normatīvos noteiktajam.

Process ir sākts un notiks. 2022.gadā paredzēts, ka visā teritorijā būs septiņi Administratīvās inspekcijas darbinieki - vadītājs un seši inspektori -, kas nosegs visu administratīvo teritoriju.

Ja jānodrošina septiņiem darbiniekiem konkurētspējīga atlīdzība, plus nodokļi, plus tehniskais nodrošinājums, tā būs pietiekami liela summa, kura pašvaldībai ir jāatrod. Kā jau minēju, protams, tādam atbildīgam amatam, kur ir iespējami arī koruptīvi riski, atlīdzībai jābūt atbilstošai, lai tas vilinājums uz koruptīvām darbībām būtu mazāks. Un, protams, arī tehniskais nodrošinājums, sākot no formām un beidzot ar datortehniku, fotofiksācijas ierīcēm un arī transportu. Mēs rēķinām, ka tiks izveidotas trīs vienības, tātad būs nepieciešami trīs jauni transporti, lai šīs vienības varētu efektīvi strādāt teritorijā. Summas ir ievērojamas.

Mans skatījums, ko es esmu paudis iepriekšējiem un esošajam ministram, ka vislabāk būtu attīstīt sadarbību ar Valsts policiju, attiecīgi paredzot arī finansiālo atbildību no pašvaldības puses, jo nodrošināt režīmu 24/7 ir ļoti dārgs pasākums. Diez vai mēs tiksim galā ar šādu štata apmēru. Es ceru, ka tāds lēmums, ka diennakts režīms jānodrošina, netiks pieņemts. Mēs esam rēķinājušies, ka šiem inspektoriem jāstrādā atbilstoši Darba likumā noteiktajam summārajam darbalaikam, kas nepārsniedz noteiktu mēneša apjomu 160 stundas atbilstoši grafikam.

Protams, ja lauku teritorijā naktīs kustība ir mazāka, tad lielās, blīvās pilsētās, sabiedriskās kārtības kontrole un citas lietas ir daudz asākas, un tiešām tur būtu nepieciešams daudz lielāks darbalaiks.

Jūsuprāt, ar Valsts policijas klātbūtni pietiktu un pašvaldības inspektori varētu strādāt tikai pa dienu?

Jā, es domāju, ka arī tagad mums ir laba sadarbība ar Valsts policiju. Tas, ka viens otru papildinās, arī tas būs labi. Sliktākais ir tas, ka kādā brīdī viens otru sāk dublēt, kas ne pēc funkcionalitātes, kur nu vēl pēc finanšu aspekta pilnīgi neattaisnojas.

Jums par darbiniekiem nāksies konkurēt arī ar Rēzekni, jo Rēzeknes pašvaldības policija arī būs jāveido.

Droši vien Rēzeknē arī būs spiesti atjaunot savu pašvaldības policiju. Tur šobrīd arī strādā ļoti kvalitatīvi Administratīvās inspekcijas vadītājs Pāvela Savicka kungs, un arī godīgi sakām, ka mēs daudzas lietas aizgūstam no šīs institūcijas. Uzrunājot Savicki, mēs arī prasām viņam padomu, kā viņš uzskata, kā būtu labāk, kā arī paldies kolēģiem par konsultāciju.