Latvijas nostāja: ES klimata politikā svarīgs ir arī sociālais aspekts
foto: Zane Bitere/LETA
Politika

Latvijas nostāja: ES klimata politikā svarīgs ir arī sociālais aspekts

Jauns.lv / LETA

Eiropas Savienība (ES) jaunākajai vides klimata politikai "Fit for 55" ir svarīgs ne tikai klimata ambīciju, bet arī sociālais aspekts, uzsvērts otrdien valdībā apstiprinātajā Latvijas nostājā 21. janvārī un 22. janvārī gaidāmajai ES Vides un enerģētikas ministru padomes sanāksmei Francijā, Amjenā.

Latvijas nostāja: ES klimata politikā svarīgs ir a...

Nostājā Ekonomikas ministrija (EM) skaidro, ka "Fit for 55" pakotnei jānodrošina, ka pārejas process ir caurskatāms un par to ir pieejama plaša informācija, jo īpaši tām sabiedrības grupām, kuras pāreja skars visvairāk.

Sociālais aspekts ir būtisks nosacījums, kas jāņem vērā uz "Fit for 55" virzību, jo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu nevajadzētu īstenot, būtiski pasliktinot iedzīvotāju labklājību un būtiski ietekmējot to pamatvajadzības, piemēram, enerģijas pieejamību. Tāpēc katram tiesību akta projektam, kas tiek publicēts "Fit for 55" pakotnes ietvaros, ir jābūt izstrādātam, balstoties uz detalizētu ietekmes uz sabiedrību izvērtējumu.

Pēdējo mēnešu būtiskais fosilo energoresursu, elektroenerģijas cenu kāpums, kas pakārtoti jau ietekmē arī bioenerģijas izmaksas un siltumenerģijas tarifus nerezultējas straujā energoefektivitātes uzlabošanas un izmantoto tehnoloģiju nomaiņas pasākumu īstenošanā, jo tie ir ilgtermiņa finansietilpīgi pasākumi, līdz ar to ir secināms, ka straujš energoresursu cenu kāpums var nebūt straujas energoefektivitātes uzlabošanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanas galvenais stimuls.

Virzība uz zemu emisiju ekonomiku un tās būtiska pārkārtošanās ir jānodrošina vienlaicīgi ar sociālo pārkārtošanos, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju savlaicīgi pielāgoties jaunajiem nosacījumiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi visus jaunos nosacījumus ieviest pakāpeniski, vienlaicīgi piedāvājot pietiekamu finansiālo atbalstu tiem iedzīvotājiem, kurus pārkārtošanās skars visspēcīgāk un kuriem pašiem ir vismazāk resursu, lai pielāgotos jaunajai situācijai, pauž EM.