Ārlietu ministrija informējusi Krieviju par uzsākto izmeklēšanu saistībā ar lielgabala nolaupīšanu no memoriāla Jēkabpilī

Viņš norādīja, ka Krievijas vēstniecība ir paudusi savas bažas, iesniedzot ĀM notas pagājušā gada februārī un novembrī. ĀM, reaģējot uz notikušo un noskaidrojot informāciju, ir sniegusi atbildes Krievijas vēstniecībai. ĀM informējusi, ka saistībā ar notikušo ir sākta izmeklēšana.

Vienlaikus ĀM preses pārstāvis atzīmēja, ka minētās vienošanās paredzēto saistību izpildi koordinē Aizsardzības ministrija.

Jau ziņots, ka prokuratūra pagājušā gada nogalē cēlusi apsūdzību zemniekam un uzņēmējam, bijušajam Krustpils novada vadītājam Gundaram Kalvem kriminālprocesā par lielgabala nolaupīšanu no padomju memoriāla Jēkabpilī.

Kā noskaidrots, apsūdzība celta pēc diviem Krimināllikuma pantiem, proti, koku bojāšanu parkā un par kapa apgānīšanu, nolaupot uz tā novietoto pieminekli. To apliecināja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Prokuratūrā apliecināja, ka lielgabalu nav izdevies atrast. Attiecībā uz lielgabalu neviens nav pieteicies par cietušo, savukārt attiecībā uz kokiem cietušā statusā ir Jēkabpils pilsētas pašvaldība.

Krimināllikums par koku bojāšanu parkā paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, sabiedrisko darbu vai naudas sodu. Savukārt par kapa apgānīšanu var piemērot brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka Kalve ir zemnieku saimniecības "Kalves" un uzņēmuma "Krustpils enerģija" īpašnieks. Tāpat viņš kopā ar Atmodas laika līderi Daini Īvānu un citām personām darbojas Jēkabpils latviešu biedrības valdē. Presē pieejamās ziņas liecina, ka Kalve ir arī Jēkabpils 56. Kaujas atbalsta bataljona zemessargs.

Toreizējais nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai/LNNK" saraksta līderis Kalve 2013.gada jūnijā kļuva par Krustpils novada domes priekšsēdētāju un šo amatu ieņēma līdz 2015.gada janvārim.

Kalve drīz vien pēc lielgabala pazušanas sniedzis presei intervijas, kurās dalījies ar pārdomām par lielgabala pazušanu, taču noliedzis savu saistību ar to. Piemēram, intervijā "Neatkarīgajai" uz jautājumu, vai ir atbildīgs par lielgabala pazušanu, Kalve atbildējis: "Nē. Taču es visu zinu. Viss ir zem kontroles." Šim medijam viņš arī apliecinājis, ka "tas mēsls ir aizvests, un tas vairs nekad neatradīsies mūsu pilsētā".

Savukārt intervijā "Vidusdaugavas Televīzijai" uz jautājumu, vai ir iesaistīts lielgabala pazušanā, Kalve atbildējis: "Tajā naktī es gulēju."

Intervijā "Latvijas Avīzei" Kalve stāstījis, ka viens no centrālajiem Jēkabpils latviešu biedrības risinātajiem jautājumiem bija padomju lielgabala noņemšana.

"Gājām likumīgos ceļus, runājām ar pašvaldības vadītājiem, deputātiem, bet īsti labi nesanāca," atzinis uzņēmējs.

Viņš skaidrojis, ka Jēkabpils dome vienmēr bijusi diezgan sašķelta, un politiski jūtīgi jautājumi nebija atrisināmi bez "Saskaņas" balsīm.

"Skaidrs, ka latviskie spēki domē teica - jā, lielgabala problēma jārisina, bet reāli neko nevarēja atrisināt, jo pozīcija bija sastiķēta ar "Saskaņu"," intervijā "Latvijas Avīzei" atzinis Kalve.

Uz jautājumu, vai lielgabals guļ Daugavā, Kalve atbildējis, ka "tas tur guļ uz neatgriešanos", un skaidrojis, ka dažas dienas pēc lielgabala pazušana sākās pali, no Baltkrievijas nāca lieli ledus blāķi.

"Seklākajās vietās ledi sablīvējas līdz gultnei un kā ar slotu izmēž visu tīru. Visu no upes dibena aizslauka tālāk vai pārklāj ar smiltīm," skaidrojis uzņēmējs.

Jau ziņots, ka 76,2 milimetru divīzijas lielgabals "ZIS-3" bez lafetes, kas bija uzstādīts virs kapa, kurā apbedīti Otrā pasaules karā kritušie padomju armijas karavīri, tika demontēts 2021.gada 24.februārī pēc plkst.2 naktī. Izmantojot frontālo iekrāvēju "Cheng Gong", lielgabals tika aizvests uz Krustpils novadu un iemests Daugavā.

Lielgabala zādzības laikā ar trosēm sabojāti trīs Jēkabpils parka teritorijā augoši koki, kā rezultātā Jēkabpils pilsētas pašvaldībai nodarīti materiālie zaudējumi 287,54 eiro vērtībā.

Likumsargi noskaidroja iespējamo vainīgo personu, un 1970.gadā dzimušais vīrietis atzina veiktās darbības, informē policija.

Jēkabpils mājaslapā sadaļā pie apskatāmām piemiņas vietām minēts, ka Otrā pasaules kara memoriāls tika atklāts 1976.gadā. Tas veltīts deviņu Padomju Savienības karavīru piemiņai, kas krituši cīņās nacistiskās Vācijas karaspēku. Lielgabals bija uzstādīts pie karā kritušo padomju armijas un latviešu strēlnieku korpusa virsnieku apbedījuma.

Kā iepriekš uzsvēra Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP), piemiņas zīme - lielgabals - nav pašvaldības īpašums un neatrodas tās bilancē, tādēļ pašvaldība tā meklēšanā neiesaistās. Turklāt pašvaldībai nav zināms, kur tas atrodas pēc nozagšanas.

Ragainis piebilda, ka entuziastu grupa Daugavā veikusi skenēšanu, taču lielgabalu tā arī upē neatrada.

"Pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par piemiņas vietas sakārtošanu, demontējot monumenta vietu un pārvedot to uz Brāļu kapiem, kā arī par kritušo kareivju pīšļu pārapbedīšanu. Mēs esam lūguši Krievijai saskaņojumu šīm darbībām. Kad to saņemsim, tad arī cieņpilni rīkosimies," sacīja Ragainis.