Politikas eksperti prognozē: kādus pārmaiņu vējus iepūtīs nākamās Saeimas vēlēšanas
Jau rudenī pašreizējo Saeimas sastāvu nomainīs nākamais. Kāds tas būs, atkarīgs gan no partiju līdzšinējā veikuma un priekšvēlēšanu aktivitātēm, gan arī no ekonomiskās situācijas un vēlēšanu laikā sabiedrībā dominējošajām problēmām. Politologi aģentūrai LETA prognozē, ka cīņa par vietām 14.Saeimā un iespējām veidot valdošo koalīciju būs sīva, jo vairākas partijas patlaban ir diezgan līdzvērtīgās pozīcijās. Tāpat esot paredzama asa cīņa par to vēlētāju balsīm, kuri nav apmierināti ar līdzšinējās valdības darbu.
Pieredzējušie kašķi nemeklēs
Politiskās partijas "kampaņo" visu laiku, tomēr īpaši augsta aktivitāte vērojama priekšvēlēšanu periodā. Vērtējot to, vai šajās parlamenta vēlēšanās var sagaidīt mierīgas, uz sadarbību vērstas priekšvēlēšanu kampaņas vai tieši pretēji - asu kritiku un oponentu nomelnošanu -, Latvijas Universitātes (LU) profesors, politologs Juris Rozenvalds norādīja, ka partiju iespējamo "kampaņošanu" varētu iedalīt trīs daļās. Pēc viņa domām, ļoti aktīvi mēģinājumi kritizēt valdošās koalīcijas partijas nāks no jaunajām partijām - "Likums un kārtība" (LuK) un "Latvija pirmajā vietā" (LPV), kuras vada attiecīgi parlamentārietis Aldis Gobzems un kādreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.
Politologs domā, ka šīs partijas visādos veidos "ne bez pamata" centīsies kritizēt koalīciju un viņu kampaņās "apsūdzības sitīs augstu vilni". To apliecina līdz šim pieredzētais, teica Rozenvalds, atzīmējot, ka Gobzems acīmredzami ir izvēlējies provokācijas taktiku. No šiem politiķiem sagaidīt mierīgu un līdzsvarotu diskusiju, viņaprāt, būtu naivi. Tikmēr, komentējot Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska dibinātās partijas "Republika" iespējamo "kampaņošanas" stilu, Rozenvalds teica, ka tas būs atšķirīgs no Gobzema un Šlesera vadītajām partijām. Savukārt no pašreizējās opozīcijas, kurā ietilpst "Saskaņa", Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī "Par cilvēcīgu Latviju" (PCL), varētu būt sagaidāma stipri mierīgāka kritika pret koalīciju. Viņš uzskata, ka ZZS varētu nebūt zaudējusi cerības iekļūt valdībā, tāpēc kritika noteikti būtu gaidāma, tomēr nepārkāpjot zināmas robežas.
Tikmēr starp koalīcijas spēkiem - "Jauno vienotību" (JV), Jauno konservatīvo partiju (JKP), "Attīstībai/Par!" (AP) un nacionālo apvienību (NA) -, visticamāk, nav gaidāma atklāta vēršanās vienam pret otru. Politologs piebilda, ka noteikti partijas centīsies izmantot savas atšķirības un parādīt, ko dara konkrētais spēks, kā tas jau parādījies JKP retorikā, tomēr tas būšot neuzkrītoši.
Arī sabiedrisko attiecību speciālists, politologs Filips Rajevskis uzskata, ka kampaņas būs vērtējamas trīs līmeņos - starp partijām, kuras ar pārliecību var runāt par iekļūšanu nākamajā parlamentā, partijām, kuras turas ap 5% barjeru, un tiem spēkiem, kuru atbalsts turas 2,5-3,5% robežās. Viņaprāt, tie politiskie spēki, kuri ar pārliecību var runāt par iekļūšanu 14.Saeimā, centīsies veidot kampaņas tā, lai pēc tam nebūtu problēmu apsēsties pie viena galda. "Pieredzējušās partijas saprot, ka asa kampaņa apgrūtina koalīcijas veidošanas procesu," teica Rajevskis, piebilstot, ka no JV un ZZS negaida agresīvas kampaņas, lai gan "dzirksteles leks". Arī no NA neesot sagaidāma "viņiem neraksturīga agresivitāte", ņemot vērā, ka šī nav viņiem ne pirmā, ne otrā kampaņa. Politologs prognozē, ka NA uzvedīsies tā kā parasti priekšvēlēšanu laikā.
Tikmēr partijas, kuras ir ap 5% barjeru, mēģinās uzvesties "korekti" pret lielajām partijām, bet "dzirksteles" varētu būt attiecībā pret tiem konkurentiem, kuri arī cīnīsies par 5% barjeras pārvarēšanu un neizlēmušo vēlētāju, domā eksperts. Viņaprāt, labs piemērs bija 13.Saeimas vēlēšanas, kad parlamentārieša Artusa Kaimiņa līdzdibinātā partija "KPV LV", kas vēlāk pārtapa par PCL un kuru viņš pameta, cīnījās ar JKP par vēlētājiem. Kad vieniem reitings auga, otriem tas krita. Rezultātā viņi vienlīdzīgi sadalīja "populistisko vēlētāju", pauda eksperts.
Vienlaikus Rajevskis iezīmēja, ka būs partijas ar reitingiem ap 2,5-3,5%, kurām būs jāizdara kaut kas skaļš, provokatīvs, lai mediji tās pamanītu, par tām runātu un tās varētu pacīnīties par iekļūšanu parlamentā.
No šiem politiskajiem spēkiem esot sagaidāms viss - agresija, "melnais PR" un "dubļu liešana". "Viņi pieies pēc principa "uzvarētājus netiesā"," sacīja Rajevskis, piebilstot, ka viņu uzvara ir pārkāpt 5% barjeru un iegūt valsts finansējumu nākamajiem četriem gadiem, un viņi nesatrauksies par neiekļūšanu koalīcijā.
Līdzīgi domā pētījumu aģentūras SKDS direktors, sociologs Arnis Kaktiņš, proti, koalīcijas partijas necenšas pārāk daudz cīnīties viena ar otru, jo saprot, ka tam apakšā ir valdības stabilitāte. Viņaprāt, koalīcija līdz šim lielākoties ir "turējusies rāmjos", savukārt vecā jeb klasiskā opozīcija mēģinājusi koalīciju kritizēt un pievērst sev uzmanību, bet jaunās partijas savā uzvedībā ir daudz niknākas, agresīvākas, un to priekšvēlēšanu kampaņas nebūtu vērtējamas kā uz sadarbību vērstas. "Partijas ir dažādas, pozīcijas ir dažādas un arī izpausmes ir bijušas atšķirīgas. Tā tas arī apmēram saglabāsies līdz vēlēšanām," prognozēja Kaktiņš, piebilstot, ka to vēl varēs ietekmēt partiju reitingi.
Komentējot pašreizējos reitingus, Kaktiņš norādīja, ka nevarētu teikt, ka jaunajām partijām būtu izdevies iegūt vērā ņemamus panākumus. Lielākā daļa respondentu gan esot neapmierināta un gribētu redzēt kaut ko jaunu pie varas, tomēr jaunajām partijām nav izdevies pārliecināt pietiekami daudz vēlētāju par to, ka viņi būtu jēgpilnāka izvēle par pašreizējo opozīciju un pie varas esošajiem.
Tomēr, ja jaunajām partijām reitingi kāps, tad tas varētu mainīt pašreizējās opozīcijas partiju "kampaņošanas" stilu un manieri, uzskata SKDS vadītājs. Šī brīža opozīcija kaut kādā brīdī varētu sākt vērsties pret jaunajām partijām, un tas radīšot lielāku nervozitāti pie varas esošajiem. Vienlaikus Kaktiņš teica, ka koalīcija, skatoties uz reitingiem, varētu justies salīdzinoši drošāk, lai gan varbūt JKP nejūtas pārāk labi. Sociologs paredz, ka JKP savā "kampaņošanas" stilā kļūs agresīva, taču citi politiskie spēki gan jūtoties diezgan labi, tāpēc viņiem nav iemesla "apkarot vienam otru".
Savukārt LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Jānis Ikstens, komentējot gaidāmās priekšvēlēšanu kampaņas, bija atturīgāks, sakot, ka to, ko politiķi būs sarūpējuši un gatavi izmantot, zina tikai viņi paši. Vienīgi netiešas norādes nesen esot izskanējušas no "Latvijas attīstībai" (LA) pārstāvja Edgara Jaunupa, ka priekšvēlēšanu laikā partijai LA draugu nebūs.
Ikstens uzsvēra, ka tas nenozīmē "melnas" kampaņas, tomēr esot skaidrs, ka LA ir noskaņota cīnīties ar JV, kas ir tās tuvākā konkurente "labajā pusē", un partiju "Progresīvajiem", kas ir politiskā spēka tuvākā konkurente "kreisajā pusē".
Eksperts arī no Gobzema sagaida kareivīgu rīcību, ja viņam izdosies tikt pie kādiem kampaņā izmantojamiem materiāliem, lai "atmaskotu" savus politiskos konkurentus. Ikstens nav dzirdējis, ka citi politiskie spēki būtu tik kareivīgi noskaņoti. Vienlaikus politologs ir drošs, ka partijas "draudzīgi centīsies tikt vaļā" no atbildības par Covid-19 krīzes vadību. Tur paredzams, ka visvairāk cietīšot AP, un, iespējams, Jaunups to jau paredzēja, teikdams runu LA kongresā, pauda Ikstens.
Jaunās partijas var sajaukt gaisu
Gaidāmajās Saeimas vēlēšanās sevi ir pieteikuši daži jauni politiskie spēki. To vidū ir LuK, LPV un "Republika". Rozenvalds norādīja, ka pēdējā laikā galvenokārt dzirdēts par Gobzema vadīto politisko partiju, kamēr Šlesers un viņa sabiedrotie ir pieklusuši. Dombrovski un viņa vadīto spēku "Republika" izdodas dzirdēt, pateicoties viņa parlamentārieša iespējām, un politologs uzskata, ka Dombrovskis kā ekonomists spēj izteikties pietiekami dziļi. Lai komentētu to, kādi varētu būt šo partiju panākumi, Rozenvalda ieskatā, sākumā jāatbild uz jautājumu, vai tie viņu potenciālie atbalstītāji, kuri ir neapmierināti ar pašreizējo valdību, patiešām aizies uz vēlēšanām. Politologs pauda bažas, ka iedzīvotāji var nospriest, ka nemaz nav jēgas doties uz vēlēšanām. Vienlaikus eksperts uzsvēra, ka šoreiz ir salīdzinoši liela daļa iedzīvotāju, kuri aptaujās saka, ka nepiedalīsies vai nezina, par ko balsot. Tas pagaidām ir nezināmais, kas, cerams, mainīsies, tuvojoties vēlēšanām, teica Rozenvalds, piebilstot, ka tad varbūt mainīsies arī atbalsts jaunajām partijām. Viņš prognozē, ka Latvijas politiskā ainava var būtiski izmainīties, ja neapmierinātā sabiedrības daļa patiešām aizies uz vēlēšanām. Tad Šleseram un Gobzemam esot visas iespējas tikt ievēlētiem, kas nozīmē, ka kādam citam politiskajam spēkam tiks atņemtas balsis. Šobrīd pieklususi esot "Saskaņa" un, viņaprāt, LuK un LPV varētu atņemt balsis tieši šai partijai, ņemot vērā, ka Šlesers aktīvi uzrunā arī krievvalodīgos iedzīvotājus. "Ja viņi savāks kaut vai 6%, tad tāda valdība, kāda ir pašreiz, vairs nevarēs būt. Vai nu būs koalīcijā jāņem LPV, ZZS vai "Saskaņa"," prognozēja politologs, piebilstot, ka tad būs kaut kas jādara ar "sarkanajām līnijām" un tas varētu mainīt politikas raksturu. Rozenvalds netic, ka Gobzema spēks varētu iegūt 20% vēlētāju atbalstu, tomēr viņš pieļauj, ka tas "diezgan reāli" varētu izjaukt pašreizējo kārtību.
Arī Rajevskis prognozē, ka "Saskaņai" samazināsies balsu skaits, jo vēlētājs esot vīlies un varētu neaiziet uz vēlēšanām, kā tas esot bijis jau vairakkārt.
Savukārt, komentējot Šlesera un Gobzema izredzes, eksperts teica, ka tur ir jautājums, vai viņi savā starpā spēs vienoties vai kašķēsies. "Tas elektorāta apjoms, kas ir gatavs balsot par šāda veida partijām, ir galīgs - aptuveni 20%. Šie vēlētāji vispirms ir jāidentificē un tad jāpierunā atnākt uz vēlēšanām, bet tie parasti ir cilvēki, kuri nedosies balsot," skaidroja Rajevskis, piebilstot, ka šo elektorāta daļu ir grūti mobilizēt. Viņaprāt, ja LuK un LPV agresīvi savā starpā konkurēs, tas vēlētāju "atdzesēs", turpretī, ja viņi apvienosies, tad tas varētu vēlētājus mobilizēt, tomēr viņam ir grūti iedomāties, ka šie politiskie spēki savā starpā varētu vienoties.
Tikmēr Ikstens uzskata, ka šī brīža partiju reitingi liecina, ka Gobzema vadītajai LuK lielas vilkmes līdz šim nav bijis - reitings esot stabili zems. Līdz ar to Ikstens domā, ka parlamentārietis varētu būt noraizējies. Viņš pieņem, ka Šlesers patlaban ir pieklusis tāpēc, ka komplektē savu kandidātu komandu. Tāpat politologs teica, ka, "lai arī cik tas smieklīgi nebūtu", reitingi liecina, ka Šleseram, principā neko nedarot, ir "par mata tiesu" lielāks atbalsts nekā Gobzemam. "Viens plosās pa valsti un principā veic likumpārkāpumu pēc likumpārkāpuma, savukārt otrs staigā pa tiesām un dabū augstāku reitingu," komentēja politologs.
Viņš arī norādīja, ka no šiem tā saucamajiem "populistiem" nav izskanējis nekāds pozitīvs piedāvājums vai pozitīvā programma, proti, ko darīt citādi, jo sevišķi šī brīža energokrīzes un Covid-19 pandēmijas kontekstā. Šlesers esot uzrakstījis garu vēstuli, mēģinot iezīmēt aprises, taču tās, politologa skatījumā, bijušas vispārīgas. Viņam gribētos dzirdēt konkrētu piedāvājumu, piemēram, ko darīt ar šo energokrīzi, vai un kam nepieciešams palīdzēt un ar kādiem instrumentiem. "To prasītos no partijas ar nopietnām ambīcijām uz varu, tomēr šobrīd nekā tāda nav," teica eksperts. Zināmas programmas aprises esot piedāvājusi Dombrovska "Republika", rosinot likvidēt otro pensiju līmeni un palikt pie valsts fondētām pensijām. Viņš teica, ka radikāli mainot pensiju sistēmu, cilvēkiem varētu zust motivācija maksāt nodokļus, kā arī jāvērtē demogrāfiskā situācija, piebilstot, ka bažas rada tas, kā pēc 15-20 gadiem bez otrā pensiju līmeņa varētu šo sistēmu nodrošināt. "Nesaku, ka Dombrovska piedāvājums ir slikts un nederīgs, tomēr rodas vairāki jautājumi, uz kuriem viņš nav atbildējis," komentēja politologs. Slavējami esot, ka Dombrovskis vismaz domā par šīm lietām, un tas "Republikas" līderi atšķirot no diviem iepriekšminētajiem politiķiem. Ikstens arī minēja, ka "Republikas" elektorāts, visticamāk, primāri būs no Austrumu slāvu vides, tomēr viņam ir bažas, vai partijai ar to pietiks.
Aptaujās "Republikai" neesot milzīgu panākumu, pat par spīti "Saskaņas" atbalsta kritumam. Ikstens pieļāva, ka tie, kuri nezina, par ko balsot, pēdējā brīdī varētu izšķirties par labu Dombrovskim. Vienlaikus, neskatoties uz iepriekš minēto, "Saskaņai" politologs vēlēšanās prognozē pietiekami labu rezultātu.
Kariņa laiki turpināsies?
Pēc vēlēšanu rezultātu noskaidrošanas sāksies nākamais posms - valdības veidošana. Tā ir iespēja politiskajiem spēkiem sadarboties un radīt labāko iespējamo koalīciju, kura jāvada Valsts prezidenta izraudzītajam premjera amata kandidātam. Par Ministru prezidenta izveidoto valdību būs jābalso Saeimas deputātiem. Ja tai izdosies gūt parlamenta vairākuma atbalstu, premjers un viss Ministru kabinets sāks pildīt savus pienākumus. Patlaban valdību teju trīs gadus vada Kariņš. Viņa izredzes vadīt arī valdību pēc 14.Saeimas vēlēšanām politologi vērtē neviennozīmīgi.
LU profesors Rozenvalds Kariņa izredzes vēlreiz kļūt par premjeru vērtē kā pietiekami labas, vienlaikus piebilstot, ka Ministru prezidenta kandidāts ir atkarīgs no partiju savstarpējām attiecībām un tā, kas citām partijām ir pieņemams.
Politologs aģentūrai LETA teica, ka, pārmetot kaut ko valdībai, tiek pārmests arī Kariņam. Viņaprāt, esošajam premjeram var atsevišķos gadījumos pārmest par neizlēmību un to, ka viņš nevada valdību ar "ļoti stingru roku". Esot bijušas situācijas, kad viens ministrs no vienas partijas saka vienu, bet cits ministrs no citas partijas saka citu, un Kariņš uz to tikai noraugās. Rozenvalds neizslēdz, ka tā, ļoti iespējams, bijusi vienīgā iespējamā taktika, piebilstot, ka kopumā šī valdība "vairāk vai mazāk" ir tikusi galā. Viņaprāt, Kariņš savu pilnvaru laikā savas iespējas vēlreiz vadīt valdību drīzāk esot audzējis, ne zaudējis, tomēr to, vai viņam izdosies vēlreiz kļūt par premjeru, politologs nevarot garantēt.
Arī Kaktiņš piekrita, ka Kariņam ir izredzes vēlreiz vadīt valdību, ja vien viņš pats nepārdomās. Tikmēr Ikstens pauda bažas, vai esošais premjers vēlreiz gribēs uzņemties valdības vadīšanu, sakot, ka "četri gadi šajā "gaļas mašīnā" nav nekāds joks", īpaši pašreizējā situācijā.
SKDS vadītājs minēja, ka kopumā partiju popularitātes mērījumi saka, ka Kariņam ir ļoti labas izredzes vēlreiz kļūt par premjeru, atgādinot, ka iepriekš viņš kļuva par valdības veidotāju, jo stiprākās partijas nespēja savā starpā vienoties. "Tagad popularitātes stabiņi rāda, ka JV ir krietni labāka un stiprāka pozīcija par iepriekšējo, bet 10 mēneši ir gana ilgs laiks. Vēl skatīsimies," piebilda sociologs, norādot, ka līdz šim Kariņam bija jāstrādā ar epidemioloģiskām krīzēm, tomēr spēles laukums strauji sāk mainīties, kam varētu būt būtiska ietekme partiju popularitātes reitingos. Sociologs skaidroja, ka inflācija, elektrības, gāzes un siltuma cenu pieaugums nebūs sīkums, jo to sajutīs liela iedzīvotāju daļa. "Ja tiek skarti cilvēku maki, viņi uz lietām sāk skatīties citādi. Epidemioloģiskā krīze neskāra lielāko iedzīvotāju daļu, pat otrādi - liela daļa iemanījās sākt pelnīt un uzkrāt vairāk," atzīmēja Kaktiņš, piebilstot, ka tas ir ļoti būtisks aspekts. Arī vakcinācijas jautājumi esot svarīgi, tomēr lielāka nozīme esot finansiāliem aspektiem.
Savukārt politologs Rajevskis teica, ka Kariņa izredzes vēl būtu pārdroši prognozēt. Viņš atgādināja, ka šī valdība tika izveidota ar trešo piegājienu, kur vismazākā frakcija dabūja premjera amatu, Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. Pēc viņa domām, JV parādīja savu politisko sarunu risināšanas spēju augstāko pilotāžu - ar tādu balsu skaitu iegūt ietekmi politikā. Vienlaikus LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns piebilda, ka Kariņš pietiekami labi kotējas JV elektorātā, tomēr viņš varētu neizskatīties ļoti pievilcīgi citu partiju vēlētāju vidū, un tas varētu ietekmēt viņa izredzes vēlreiz kļūt par premjeru. Ikstens pieļāva, ka tad, kad lieta nonāks līdz amatu dalīšanai, var veidoties sajūta, ka Kariņš jau ir pavadījis četrus gadus premjera krēslā un ir zināms, kāds premjers viņš ir, proti, viņš tiek kritizēts par nepietiekamu izlēmību, neuzņēmību un bijīgu stilu, kas citiem politiskajiem spēkiem varētu nepatikt. Tāpat, viņaprāt, jāņem vērā Kariņa attiecības ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Līdz šim no valsts augstākās amatpersonas ir izskanējusi kritika par Ministru prezidenta vadīto valdību, un aktuāls būs jautājums, vai un kā būs mainījušās Kariņa un Levita attiecības. Ikstens uzskata, ka to nevajag novērtēt par zemu. "Levitam varētu būt viedoklis, kādam jābūt nākamajam premjeram. Tas arī jāskata kontekstā ar prezidenta izredzēm," teica Ikstens, piebilstot, ka tas ir sarežģītāk, nekā pirmajā brīdī šķiet, jo visi iepriekš minētie faktori savijas kopā.
Premjera krēslu pielaiko arī Bordānam, Pūcem, Pabrikam, Dzintaram un Indriksonei
Līdz šim koalīcijas partijas vēl nav publiski atklājušas savus premjera amata kandidātus, toties ir zināms, ka no NA tas vairs nebūs politiskā spēka iepriekš ilggadēji pieteiktais pretendents Roberts Zīle.
Visi politologi ir vienisprātis, ka no JV tam vajadzētu būt Kariņam. Gadījumā, ja tā nebūs, tad partiju apvienībai būs argumentēti jāizskaidro iemesls šādam lēmumam.
No JKP Rajevskis kā loģiskāko variantu kandidēšanai uz premjera krēslu redz tieslietu ministru un partijas valdes priekšsēdētāju Jāni Bordānu. Kā apsveramu kandidātu viņš minēja arī JKP Saeimas frakcijas vadītāju Juri Jurašu, tomēr, abus politiķus saliekot vienos svara kausos, Bordāns varētu būt ticamāka izvēle, ņemot vērā viņa ilgo politisko pieredzi. Savukārt Ikstens teica, ka JKP vispirms jāiekļūst Saeimā, lai diskutētu par iespējamiem partijas premjera kandidātiem.
Komentējot NA iespējamos kandidātus, Rozenvalds minēja, ka NA līderis Raivis Dzintars būtu cienījams kandidāts, kurš uzskatāms par nopietnu politiķi. Arī zemkopības ministram Kasparam Gerhardam esot milzīga pieredze, kas viņu padarot par cienījamu kandidātu. Savukārt Ikstens norādīja, ka Dzintars nekad neesot rāvies uz izpildvaru, un viņš nedomā, ka šis būs tas brīdis, kad viņš to vēlēsies darīt. Politologs kā NA premjera amata kandidāti redz Saeimas deputāti Ilzi Indriksoni, kas gan varētu būt pārsteigums vienai daļai NA vēlētāju, bet citus turpretim varētu piesaistīt.
Tikmēr AP gadījumā Rozenvalds prognozē iekšēju konkurenci starp bijušo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, tagadējo Saeimas deputātu Juri Pūci un veselības ministru Danielu Pavļutu. Vienlaikus, ņemot vērā Pavļuta reitingu, esot maz ticams, ka viņam izdosies tikt ievēlētam 14.Saeimā, tāpēc Rozenvalds ir diezgan drošs, ka AP uz šo amatu varētu virzīt Pūci. Tā vismaz viņš domā, vērtējot situāciju no ārpuses, piebilstot, ka iekšēji politiskajā spēkā varbūt dinamika ir pavisam citāda. Arī Ikstens minēja, ka Pūce varētu gribēt tikt nominēts premjera amatam, tomēr pēc autostāvvietas caurlaižu skandāla viņš politiski vairs nevarot būt valdības priekšstāvis. Tad drīzāk no šī politiskā spēka premjera krēslam varētu tikt virzīts aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Ikstena ieskatā, viņam ir salīdzinoši augsts vērtējums un viņu būtu "grūti noraidīt". "Nav neviena iemesla domāt, ka Pabrikam trūkst godkāres, lai pretendētu uz šo amatu," izteicās politologs.
Kopumā eksperti prognozē, ka notikumi ap 14.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņām būs spraigi un gaidāma aktīva visu dalībnieku iesaiste. "Manuprāt, viss ap Covid-19 problēmām un globālo krīzi varētu radīt būtiskas izmaiņas mūsu politiskajā ainavā. Daudz lielākā mērā, nekā varēja gaidīt no iepriekšējām vēlēšanām," akcentēja Rozenvalds. Tikmēr Rajevskis piebilda, ka svarīga loma būs arī vēlētāju aktivitātei, jo pie zemas līdzdalības varētu būt gaidāmi visādi pārsteigumi. "Latvijas pieredze rāda, ka krīze noņem cilvēkiem vēlmi eksperimentēt. Tas arī samazina iespējas "populistiem" labi nostartēt," teica Rajevskis, piebilstot, ka gadījumā, ja ekonomiskā situācija būs laba, cilvēki būs gatavi eksperimentēt, turpretī, ja gaidāma zema iedzīvotāju līdzdalība, tas var rezultēties "visādos brīnumos".
