Protestējot pret praida "apgānīto" Rīgu, Dimiters pamet sociālos tīklus

„Tas ir nešķīsts eiropunkts Latvijai. No 2015.gada 20.jūnija “Latvija” ir tikai nosaukums vienai no eirozonas sodomizētajām daļām,” savā blogā nebruks.lv paziņo dziesminieks, „Te vairs nav Dainu Latvijas, valststēvu Latvijas, Ulmaņa Latvijas, cerībā Atmodu sagaidījušās Padomju Latvijas. Te vairs nav pat miņas no Atmodas Latvijas. Tādi latvieši mēs vairs neesam tauta – vien tautība. Atdzīvināt vai vismaz no nomērdētības izkustināt šo sabiedrību vairs var tikai dabas katastrofas, epidēmijas vai karš.”

Lēmums pamest sociālos tīklus nav pieņemts steigā - emocijas Dimiteram krājušās jau ilgi. Viņš neslēpj, ka jau iepriekš bijuši divi lūzuma punkti – eiro ieviešana Latvijā un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča paziņojums par homoseksuālo orientāciju – taču dziesminieks noturējies un turpinājis lietot sociālos tīklus. Taču ar Eiropraida norisi Rīgā, šķiet, pārkāpta sarkanā līnija. Vissāpīgākā viņam ir apjausma, ka sabiedrība ir padevusies un vairs neprotestē, ļaujot Eiropai ar mums darīt, ko tā vēlas.

Lūk, ko par savām pēcpraida sajūtām raksta Kaspars Dimiters:

„Kad lata vietā nāca eiro, jau tad uz sirds bija pamest sociālos tīklus. Uzrakstīju atvadu dziesmu “Balāde zilbei”, tomēr tīklus nepametu. Kad nacionālais gejs Rinkevičs piesmēja tautu, nolēmu, ka viss – neauglīgo ņemšanos pārtraucu. Tomēr nepārtraucu. Kad par referenduma ierosināšanu pret Latvijas homoseksualizāciju gada laikā atbalstu apliecināja vien padsmit tūkstoši, bija pilnīgi skaidrs, ka mūsu sabiedrība ir padevusies un ļauj, lai Eiropa ar Latviju dara visu, ko grib. Un nu Latvijas galveno ielu ir apgānījis Eiropraids, visiem mums nodemonstrējot, ka gan mediji, gan pazīstami kultūras ļaudis ir anālā seksa, ne tautas un tradicionālas cilvēcības pusē. Pret to neprotestēja nedz politiķi, nedz citi kultūras ļaudis, nedz kristieši, nedz latvju dzīves ziņas praktizētāji, vien daži dedzīgāki dīvaiņi.”

[..]

“No 20.jūnija Latvija ir tikai manā sirdī, manu vecāku man atklātajās atmiņas, manas bērnības un jaunības atmiņās, manā grāmatu plauktā, manos Dainu sējumos, vecajās sprediķu un dziesmu grāmatās un manā mežā, kurā ļoti vecu latviešu skolu atjaunoju par savu zudušās Latvijas lausku, uz kuras kā uz īstenības salas turpināšu savu atlikušo ceļu pretī mūžībai, no kuras mana tauta nākusi un pie kuras tajā es ceru atgriezties.

Facebook, Twitter un Draugiem Lv mani neuzvarēja. Šīs sociālās lamatas uzvaru es. Tajās par Dieva dotā laika dedzinātāju vairs nekalpošu. Kalpošu Dievam, Viņa man dotajām iedvesmām un mākām, savai ģimenei. Mācīšos nirt dziļāk Dievā, Dabā un Darbā.”

Dziesminieks saka paldies visiem draugiem, domubiedriem, ticības brāļiem un māsām, piebilstot, ka gluži no ārpasaules norobežoties negrasās. Viņš savās radošajās izpausmēs turpinās dalīties vietnēs http://krustaskola.lv, http://nebruks.lv, http://youtube.com/kasparsdimiters, kā arī būs sasniedzams e-pastā.

“Uz tikšanos katra vēl īsta latvieša mazajā, bet īstajā Latvijā” – ar šādiem vārdiem savu paziņojumu parakstījis Kaspars Dimiters.