Robežsardze rosinās par trim mēnešiem pagarināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā

Pujāts pauda nostāju, ka ārkārtējā situācija jāpagarina, lai būtu iespējams saglabāt esošos nelegālās robežšķērsošanas atturēšanas instrumentus. Ja situācija uz robežas uzlabotos, ārkārtējo situāciju varētu pārtraukt pirms termiņa beigām.

Robežsardzes vadītājs atgādināja, ka ar lielāku nelegālās migrācijas vilni Latvija sastopas kopš 13. decembra, kad vidēji dienā Latvijā mēģina iekļūt 40 līdz 50 cilvēki, kamēr Lietuvā un Polijā situācija ir uzlabojusies un nelegālās migrācijas spiediens samazinājies. Pujāts pieļāva, ka, iespējams, baltkrievu puse meklē vājāko punktu uz Eiropas Savienības robežas, kurp vērst savu hibrīduzbrukumu, tomēr viņš domā, ka Latvijas izvēlēšanās būs bijis kļūdains lēmums, jo neviena migrantu grupa valstī līdz šim neesot iekļuvusi.

Skaidrojot, kā notiek migrantu atturēšana ienākt Latvijā, Pujāts stāstīja, ka robežsargi, piemēram, uzrunājot šos cilvēkus un skaidrojot situāciju. Savukārt Latvijā jau ienākušās cilvēku grupas tiekot aizturētas un nogādātas atpakaļ Baltkrievijā, izvēloties tādus risinājumus, lai nebūtu tiešas konfrontācijas ar baltkrievu pusi, proti, šos cilvēkus nogādā kādā citā vietā uz robežas.

Robežsargi sarunās ar migrantiem esot noskaidrojuši, ka viņi uz Latvijas robežu atvesti no Polijas un Lietuvas robežām. Pēc Pujāta vārdiem, robežsardze apzinās, ka migrantu kustību organizē Baltkrievijas iestādes, līdz ar to novērots, ka migranti visvairāk sastopami tajās vietās uz robežas, kur viņus vieglāk pievest, attiecīgi robežsargi šīs vietas ir identificējuši un vairāk kontrolē.

Pujāts pastāstīja, ka šogad desmit personas ir uzņemtas Latvijā humānu apsvērumu dēļ, tostarp divas personas - vakar. Vairums no uzņemtajiem piesakoties izmantot iespēju atgriezties savā mītnes zemē - Irākā.

Kā ziņots, kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana nav liegta ap 100 cilvēkiem.

Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Vasarā valdība to izsludināja pērn no 11. augusta līdz 10. novembrim, bet vēlāk tā pagarināta līdz šī gada 10. februārim.

Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros kopš pagājušā gada pavasara notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.