Šogad Latvijā būs redzams daļējs Saules aptumsums

30. aprīlī un 25. oktobrī pasaulē būs novērojams daļējs Saules aptumsums, 16. maijā un 8. novembrī – pilns Mēness aptumsums. Latvijā varēs novērot tikai 16. maija pilnā Mēness aptumsuma pašu sākumu, jo mūsu debesjumā tas rietēs drīz pēc ieiešanas Zemes pusēnā.

25. oktobra daļējo Saules aptumsumu, kad Mēness aizklās vairāk nekā pusi no spīdekļa, varēs novērot no plkst. 12.13 līdz 14.33. Maksimālā fāze gaidāma plkst. 13.23.

Šogad varēs novērot arī visas spožākās Saules sistēmas planētas, piemēram, aprīļa vakaros un oktobra rītos Saulei tuvāko – Merkuru. Tas būs redzams no 15. līdz 30. aprīlim un no 4. līdz 15. oktobrim. Venera būs novērojama no februāra līdz septembrim rītos zemu debess dienvidaustrumu, austrumu un ziemeļaustrumu pusē.

Sākot no jūlija, rītos būs redzams Marss, septembrī to varēs novērot pusnaktī, no novembra – visu nakti. 8. decembrī Marss attiecībā pret Sauli atradīsies uz vienas līnijas ar Zemi, tāpēc jau plkst. 6.56 būs novērojams, kā Mēness aizklāj Marsu.

Lielākā Saules sistēmas planēta Jupiters būs redzama no jūnija līdz pat gada nogalei. Vispirms tas būs novērojams no rītiem austrumos, bet no septembra visu nakti Zivju zvaigznājā debess dienvidaustrumu, dienvidu un rietumu pusē. Tajā pašā laikā Mežāža zvaigznājā būs vērojams Saturns, sākumā no rītiem dienvidaustrumos, rudens naktīs dienvidu un dienvidrietumu pusē, gada nogalē vakaros dienvidrietumos.

Tāpat varēs redzēt Urānu, kura novērošanai parasti nepieciešams binoklis vai neliels teleskops. Latvijā varēs redzēt, kā Mēness divreiz uz stundu aizklās Urānu. Pirmā aizklāšana būs 14. septembra naktī no plkst. 0.38 līdz 1.42, otrā 5. decembra vakarā no plkst. 18.54 līdz 19.53.

Biežāk būs novērojamas krītošās zvaigznes. Lielākās Kvadrantīdu, Perseīdu un Geminīdu meteoru plūsmas gaidāmas attiecīgi 4. janvārī, 13. augustā un 14. decembrī, taču visu gadu būs novērojamas arī mazāk aktīvas plūsmas un atsevišķi meteori.