Slēpjoties no kaimiņiem, iedzīvotāji tumsā nes lejā pa kāpnēm savu veco dīvānu
Rīga ir apņēmusies censties kļūt par "Zero Waste" pilsētu. Ko tas nozīmē galvaspilsētas iedzīvotājiem? To portāls Jauns.lv jautāja deputātei, Atkritumu samazināšanas un šķirošanas darba grupas vadītājai Mairitai Lūsei. Viņa pastāstīja, ka cita starpā tas sakārtotu gan lielgabarīta, gan bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu.
"Pats galvenais šīs apņemšanās mērķis ir padarīt gan atkritumu samazināšanu, gan atkritumu dalīto vākšanu iedzīvotājiem pēc iespējas ērtāku. Lai mums būtu skaidrs, ko mēs varam šķirot, kā mēs varam rīkoties labāk, lai šīs opcijas būtu ērti pieejamas un skaidras," viņa teica.
Iedzīvotājiem tiks sniegta pēc iespējas skaidrāka informācija gan par to, kas ar viņu atkritumiem notiek, gan arī par iesaistīšanos pilsētas plāna izveidē. Viens no veidiem, kā Rīga var iegūt punktus "Zero Waste" pilsētas statusa piešķiršanā, ir regulāra pilsētas plāna apspriešana ar iedzīvotājiem.
"Nav tā, ka mēs, pilsēta, pateiksim, kas ir jādara." Iespējas iesaistīties plāna apspriešanā varētu parādīties šī gada laikā.
Pilnīgi skaidrs, kas un kā jāšķiro
Lūse norādīja, ka tiek strādāts pie ļoti skaidrām dalītās vākšanas instrukcijām iedzīvotājiem. Rīgā darbojas trīs atkritumu apsaimniekošanas kompānijas, un katra uzņēmuma sniegtā informācija ir dažādi noformulēta.
"Mēs strādājam ar atkritumu apsaimniekotājiem, lai būtu vienota ziņa cilvēkiem, ko un kā mēs īsti šķirojam."
Lai pie mājām nemētātos veci dīvāni
Rīgai noteikti jāsakārto lielgabarīta atkritumu apsaimniekošana. Tā patlaban ir ļoti sāpīga tēma. Deputāte regulāri saņem iedzīvotāju sūtītas fotogrāfijas, kurās redzami ar lielgabarīta atkritumiem apkrauti konteineri.
"Šeit būtu svarīga māju apsaimniekotāju iesaiste." To pārstāvjiem būtu jāseko līdzi, kas notiek pie konteineriem, kā arī jāinformē iedzīvotāji, kā un kad pareizi no šiem atkritumiem var atbrīvoties.
Gaišā dienas laikā un bez slēpšanās
Būtu jāizveido sistēma, ka iedzīvotājiem lielie atkritumi nebūtu jānes lejā pa kāpnēm pie konteineriem "pa kluso" diennakts tumšajā laikā, lai kaimiņi neredzētu, bet to varētu izdarīt gaišā dienas laikā likumīgā veidā.
Ir dažādi veidi, kā to varētu darīt. Piemēram, katrai mājai būtu skaidrs grafiks, kad atbrauc pēc lielgabarīta atkritumiem. Tad iedzīvotāji jau iepriekšējās dienas vakarā vai konkrētās dienas rītā varētu iznest savus lielgabarīta atkritumus, ko uzreiz savāktu.
Otrs veids ir tāds, ka katrs iedzīvotājs pats sazinātos ar atkritumu apsaimniekotāju un lūgtu, lai viņa lielgabarīta atkritumus izved konkrētā laikā.
Paši aizved savu veco dīvānu
Trešais veids, kā atbrīvoties no lielgabarīta atkritumiem, būtu tos aizvest uz speciāliem atkritumu apsaimniekošanas laukumiem. Iecerēts, ka nākotnē Rīgā būs astoņi šādi laukumi, uz kuriem iedzīvotāji varēs paši aizgādāt savus lielgabarīta atkritumus līdzīgi kā citus sašķirotos atkritumus.
Protams, šī iespēja būtu pieejama tikai tiem iedzīvotājiem, kuriem ir lieli transportlīdzekļi. "Tas būs iedzīvotājiem, kuriem ir savs transports. Bet, ja ir mašīna, kurā dīvāns neielien, tad būs jālūdz, lai kāds brauc uz māju, vai jāizliek atkritumi mājas apsaimniekotāja noteiktajā laikā."
Bet noteikti nevajadzētu turpināt līdzšinējo kārtību, kad katrs izliek savus lielgabarīta atkritumus pie konteineriem, kad vien ienāk prātā. "Tā noteikti nevar!"
Lai atkritumu novietnē netiktu svešinieki
Lūsei nebija datu, kas veido lielāko daļu lielgabarīta atkritumu - tās ir mēbeles vai sadzīves tehnika, taču iedzīvotāju atsūtītajās bildēs viņa vairāk redz dažādas mēbeles. "Tās ir lietas, kas krājas pie konteineriem un bojā skatu."
No pilsētas puses plānots piedāvāt atbalstīt daudzdzīvokļu mājas, kas vēlas izveidot speciālas atkritumu novietnes, lai pie konteineriem nevarētu piekļūt ļaudis, kas nedzīvo konkrētajā ēkā. Diemžēl šobrīd tā ir bieži novērota rīcība: "Bieži vien ir gadījumi, kad atkritumi tiek pievesti no malas, nevis tos novieto mājas iedzīvotāji." Saistībā ar to slēgtas novietnes būtu labs risinājums.
Kopumā šī problēma jārisina kompleksi: jābūt gan grafikam, gan sekošanai līdzi, lai nepiederošās personas tur nevarētu izlikt savus atkritumus.
Kas vienam lieks, tas otram prieks
Turklāt, ejot soli tālāk, jādomā, kā rīkoties, lai daļa no šīm lielgabarīta lietām nenonāktu atkritumos, bet tiktu izmantotas atkārtoti. Lūsei pašai mājās ir dažas mēbeles, kas ir savāktas pēc tam, kad kāds tās ir bijis nolicis blakus atkritumu konteineriem. Līdzīgi rīkojušies arī daudz viņas draugu.
Labas mēbeles, kas bijušas novietotas pie atkritumu konteineriem, jo iepriekšējiem īpašniekiem tās vairs nav bijušas vajadzīgas, varētu nodot ļaudīm, kuriem tās noder.
Vajadzētu veidot sistēmu, lai savāktie lielgabarīta atkritumi tiktu vēlreiz pārskatīti un pēc tam pieejami labdarības organizācijām un citiem interesentiem. Viņi varētu tās atjaunot un atkārtoti izmantot. Lai nav tā, ka viss, ko mēs izliekam pie atkritumu konteineriem, pa taisno nonāktu izgāztuvē un tiktu apglabāts.
Labus lietotus dīvānus izķer pāris minūtēs
Deputāte novērojusi, ka dažādās sociālo tīklu grupās ļaudis labprāt izmanto iespēju iegūt savā īpašumā citu atdotos dīvānus, galdus, krēslus, skapjus un citas lielgabarīta lietas. Tas tikai pierāda, ka šīs lietas tiešām var izmantot atkārtoti.
"Paši esam redzējuši, ka pie konteineriem esošās mēbeles ir lietojamas, reizēm pat ļoti labas. Vienkārši tās ir jāuzķer, pirms tās ir sabojājuši laika apstākļi. Jābūt kādam veidam, kā tās nonāktu pie tiem, kam tās būtu nepieciešamas."
"Stulbi, ka mēs kaut ko labu metam ārā un sūtām uz Getliņiem aprakšanai." Ja izdotos radīt sistēmu, kā šīs lietotās, bet joprojām labās lielgabarīta lietas nonāktu pie cilvēkiem, kam tās var noderēt, tas radītu prieku gan iepriekšējiem, gan nākamajiem lietu īpašniekiem. "Tur ir ieguvēji visi."
Vērtīgie bio atkritumi
Vēl Rīgai būtu jādomā par bioloģiskajiem atkritumiem un to šķirošanu. Tie veido ļoti lielu daļu no kopējiem atkritumiem: dati liecina, ka tie ir 30-50% no visiem atkritumiem. Ja bio atkritumus šķiro atsevišķi, tad būtiski samazinās kopējais atkritumu daudzums, kas nonāk izgāztuvē.
"No otras puses, mēs padarām sadzīves atkritumus sausus un tīrus." Getliņos no iedzīvotāju sadzīves atkritumiem tiek mēģināts vēl kaut ko atgūt.
"Mēs varam tīri cilvēcīgi iedomāties: ja ir sajauktas kopā ēdiena atliekas, piemēram, banānu mizas, ābolu serdes un citas lietas, tad no tā atlasīt īsti vairs nevar, jo tur viss ir sasmērējies. Ja mēs visu netīro bioloģisko daļu atdalām, tad mēs ne tikai izgūstam izejvielas kompostam, bet arī iegūstam tīrāku sadzīves atkritumu plūsmu, ko kuras mēs varam labāk atgūt to, kas tur ir atgūstams." Savukārt no bioloģiskajiem atkritumiem Getliņos tiek veidots komposts.
Atļaut vākt bio atkritumus speciālos maisiņos
Lai bioloģiskos atkritumus šķirotu, patlaban Rīgā izvietots vairāk nekā 1000 brūno konteineru. "Iedzīvotāji, pie kuru mājām tie ir, var tajos likt bioloģiskos atkritumus. Bet, lai šī sistēma būtu labāka, mums ir jāatrod iespēja iedzīvotājiem atkritumus vākt maisiņos. Pasaules pieredze ir pierādījusi, ka cilvēki grib vākt atkritumus maisiņos. Tas ir arī saprotams."
Bioloģiskos atkritumus nevar vākt parastajos plastmasas maisiņos. Tas būtu jādara papīra vai bio plastmasas maisiņos. Lai to veiktu, jāsaprot, kā Getliņos varētu šos maisiņus sagriezt, precīzāk, šrēderēt, jo slēgtus tos nevar likt kompostā. Būtu arī jādomā, kā iedzīvotājus nodrošināt ar šiem maisiņiem, lai tie būtu cilvēkiem pieejamāki, piemēram, lielveikalos un citās vietās. "Lai cilvēkiem tie nebūtu jāpērk."
Patlaban bio atkritumu konteinerā nedrīkst mest maisiņus
Patlaban iedzīvotāji ir aicināti mest brūnajā konteinerā bio atkritumus bez maisiņiem, bet nav pārsteigums, ka pie šādas prasības bio atkritumus šķiro tikai aktīvisti, kas ir ļoti motivēti.
"Tikai ar ļoti motivētajiem mēs neko nepanāksim." Sistēmai jābūt tādai, ka iedzīvotājiem tā ir ērta. Nevajadzētu būt tā, ka iedzīvotājiem no rīta pirms došanās uz darbu būtu jāaiznes bio atkritumu tvertne līdz konteineriem, jāiztukšo tā un pēc tam jānes augšā uz dzīvokli un jāmazgā. Tas vairs nav ērti.
Brūnie konteineri vēl nav obligāti, bet nākotnē, visticamāk, tādi kļūs
Lūse pauda cerību, ka nākotnē brūnie konteineri bioloģiskajiem atkritumiem pie daudzdzīvokļu mājām būs vairāk. Patlaban gan tie nav obligāti - tā ir katra mājas apsaimniekotāja un iedzīvotāju izvēle.
Iedzīvotājiem būtu jāsaprot, ka atkritumu šķirošana, tostarp brūno konteineru izmantošana, samazina kopējās atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Bio atkritumu konteineru izvešana ir lētāka nekā sadzīves atkritumu izvešana.
Tuvākajā laikā brūnie bio atkritumu konteineri vēl nebūs obligāti pie katras mājas, jo speciālisti uzskata, ka sistēmai jādod laiks ieaugt un nobriest. Tallinā šie konteineri ir obligāti, bet to noteica tikai tad, kad sistēma bija darbojusies jau vairākus gadus. Iedzīvotāji pie tiem jau bija pieraduši.
