"Dzīvnieku brīvība" aicina nepieļaut dzīvnieku pavairošanu Latvijas ūdeļu fermās līdz pandēmijas beigām

Vēstuli ar šādu aicinājumu biedrība jau pērn nosūtījusi Dzīvnieku labturības un aizsardzības konsultatīvajai padomei un zemkopības ministram, šīs padomes priekšsēdētājam Kasparam Gerhardam (NA). Kā sacīja biedrības valdes priekšsēdētāja Katrīna Krīgere, toreiz padome nav sniegusi konkrētu atbildi uz uzdotajiem jautājumiem, vien norādījusi, ka neredz pamatojumu nozares likvidācijai. 

Viņa arī pauda, ka patlaban biedrība iestājas par pilnīgu nozares likvidāciju.

Aicinājums pamatots ne tikai ar Covid-19 izplatību ūdeļu populācijā, tostarp SIA "Baltic Devon Mink" novietnē, bet arī ar riskiem, kas saistīti ar slimības mutāciju un potenciālo izplatību cilvēku vidū. 

Vaicāta par likumprojektu saistībā ar ūdeļu audzēšanas liegumu līdz ar 2026.gadu, Krīgere pauda, ka likumprojekts vēl joprojām atrodas Saeimas koridoros, taču pašreizējās prognozes liecina, ka tā tālāka izskatīšana varētu notikt nākamā gada janvārī vai februārī. "Gaidām ar nepacietību," komentēja Krīgere, piebilstot, ka sabiedrība jau sen nogurusi no nepamatotas dzīvnieku mocīšanas.

Jau ziņots, ka "Baltic Devon Mink" novietnē, kurā ūdelēm konstatēta saslimšana ar Covid-19, darbiniekiem turpmāk jābūt vakcinētiem un saņēmušiem balstvakcināciju pret Covid-19, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Noteikumos iekļautas papildu epidemioloģiskās drošības un biodrošības prasības ūdeļu, citu Mustelidae dzimtas dzīvnieku un jenotsuņu novietnēm. Noteikumi paredz, ka turpmāk infekcijas skartajā novietnē dzīvniekus jākopj darbiniekiem ar derīgu Covid-19 sertifikātu un saņemtu balstvakcināciju pret Covid-19.

Covid-19 infekcijas neskartajās novietnēs darbiniekiem turpmāk jānodrošina obligāta testēšana, izmantojot Covid-19 antigēna skrīninga testus ar 72 stundu intervālu.

Jau vēstīts, ka operatīvās vadības grupa decembra sēdē neatbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) rosinājumu likvidēt "Baltic Devon Mink" novietnēs esošos dzīvniekus.

PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktores vietnieks Edvīns Oļševskis sacīja, ka kopš slimības atklāšanas ūdelēm PVD ir nodrošinājis pastāvīgu un pastiprinātu dzīvnieku veselības uzraudzību "Baltic Devon Mink" novietnē, tostarp katru nedēļu ņemot paraugus laboratorisko izmeklējumu veikšanai.

Pēc viņa sacītā, decembrī šajā novietnē ūdelēm noņemto paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultāti liecina par situācijas uzlabošanos, jo no 35 izmeklētajām ūdelēm tikai vienai ir atklāts SARS-CoV-2 vīruss.

Kā norādīja "Baltic Devon Mink" pārstāvji, uzņēmuma vadība un akcionāri jautājumā ir iesaistījuši biroja "Sorainen" advokātus, kuri sadarbojas ar iesaistītajām institūcijām, lai izprastu institūciju argumentus un lai šādos apstākļos panāktu uzņēmumam, tā darbiniekiem un biznesa partneriem optimālāko risinājumu, tostarp, lai tiktu pieņemts samērīgs un reāli izpildāms lēmums.

"Kamēr darbs ar iestādēm turpināsies, "Baltic Devon Mink" un "Sorainen" advokāti atturēsies no jebkādiem turpmākiem publiskiem paziņojumiem," uzsvēra uzņēmumā.

Saeimā iesniegti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz no 2026.gada 1.janvāra aizliegt Latvijā kažokzvēru audzēšanu ar mērķi iegūt kažokādas.

Likumprojektu sagatavoja deputāti no teju visām Saeimas frakcijām, kas pārstāv gan valdības koalīciju, gan opozīciju. Likumprojektu nav parakstījis neviens deputāts no Nacionālās apvienības, kuru pārstāvis Kaspars Gerhards vada par kažokzvēru audzēšanas nozari atbildīgo Zemkopības ministriju.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma. Tas piesārņo vidi un nedod pienesumu tautsaimniecībai.

Grozījumu autori iepriekš norādīja, ka socioloģisko aptauju rezultāti parāda, ka sabiedrības vairākums kažokādu ieguvi neuzskata par pamatotu iemeslu audzēt un nogalināt dzīvniekus. Atsaucoties uz sabiedrības nostāju, daudzās valstīs likumdevēji jau ir pieņēmuši atbilstošus lēmumus.

Pēc PVD tīmekļvietnē pieejamās informācijas, Latvijā 2021.gada 4.janvārī bija reģistrētas deviņas kažokzvēru audzētavas, no kurām piecās novietnēs tika turēti ap 130 000 dzīvnieku.