Latgales baznīcu “virtuve”, Liepājas svētbildes un ūdens lauku sētā: izstāžu ceļvedis

Savukārt Liepājas Latviešu biedrībā uz aizgājušā gada veikumu atskatās vēju pilsētas Tautas fotostudija “Fotast”, piedāvājot ieskatīties tik dažādo liepājnieku portretos. Bet Pastariņa muzejs Zentenes pagastā piedāvā iemalkot dzīvinošo ūdeni. Toties rīdzinieki var paviesoties Rātslaukuma pazemē – Rīgas mākslas telpā un ieraudzīt, cik cieši ir divu mākslinieku - meitas Baibas Ābelītes un tēva Visvalža Asara Savienojumi.

* “Rīgas mākslas telpas” (Kungu ielā 3, Vecrīgā) Lielajā zālē līdz 6. februārim skatāma divu mākslinieku – meitas Baibas Ābelītes un tēva Visvalža Asara kopizstāde “Savienojumi”. Izstāde radusies, apvienojoties diviem dažādiem māksliniekiem – urbānās mūsdienu ainavas gleznotājai Baiba Ābelītei ar dizaineri, grafiķi Visvaldi Asari, kura veikums glezniecībā nav bieži eksponēts. Lai arī abi mākslinieku rokraksti un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi krasi atšķiras, viņus abus vieno gleznu ciklos risinātā tēma – zeme.

Visvalža Asara darbiem, kas izvietoti izstādē, raksturīga zemes krāstoņu gamma, laukumu ritmi un saspēles, nostalģiski uzslāņojumi, izteiksmīgas faktūras kā atmiņu nospiedumu nogulsnes. Mākslinieks šajos darbos risina savas zemes un zemītes latvisko kodu, uzirdinot to līdz zeltainam spīdumam – tā ir mūsu vēsture un bagātība. Visvaldis Asaris ir mākslinieks, dizaineris un grafiķis. Absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratoru nodaļu, studējis dizainu un grafiku Humboldtas universitātē (ASV), kā arī ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vides mākslas apakšnozarē. Lielākoties zināms kā grafiķis un dizaineris, taču šīs izstādes ietvaros Visvaldis Asaris sevi parāda no glezniecības puses. Ar savu meitu Baibu Ābelīti kopīgu izstādi viņš veido pirmoreiz.

Tikmēr Baiba Ābelīte savā daiļradē pievēršas urbānās tematikas atainojumam mākslā, radot gleznas uz metāla, veidojot instalācijas un digitālās mākslas objektus, kas vēsta par gadsimta dinamiku, informācijas pārblīvējumu, dabas un domas piesārņojumu uz planētas Zeme. Baiba Ābelīte ar izcilību absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozares bakalaura un maģistrantūras programmas. Studiju laikā devusies praksēs Lielbritānijā, Vācijā un Norvēģijā, kur paralēli mācībām veidojusi kopizstādes un personālizstādes, kā arī veikusi pedagoģisko darbu. 

Abu mākslinieku veikums šajā izstādē būs nenodalīts, aicinot to uztvert kā vienotu veselumu un jaunu savienojumu – sakausēšanos. Izstādē darbus būs iespējams arī atdzīvināt un apskatīt virtuāli, izmantojot Overly aplikāciju, kas nozīmē, ka daļa no mākslas darba, vai pat viss darbs, tiek rādīts un radīts ar autonomas sistēmas palīdzību, bez mākslinieka iejaukšanās. Sīkāk internetā: makslastelpa.riga.lv.

* Liepājas muzeja (Kūrmājas prospektā 16/18) pirmā stāva anfilādē līdz 27. februārim skatāma Ikonogrāfu biedrības autoru izstāde “Ikonas”, kas norisināsies Kristus piedzimšanas svētku, kurus austrumu rita Baznīcas atzīmē janvāra sākumā, zīmē. Izstādi veidojusi pirms desmit gadiem dibinātā Ikonogrāfu biedrība, kuras mērķis ir apvienot ikonu un svētbilžu autorus Latvijā un ārpus tās, kā arī veicināt sabiedrības izglītību ikonu un svētbilžu jomā.

Liepājas muzejs informē: “Ikona ir neatņemama kristīgās Baznīcas sastāvdaļa. Tā ir dzīva glezniecības tradīcija, kas turpina piedzīvot savu attīstību un izmaiņas arī šodien. Ikona ir antīkajā kultūrā plaši attīstītās vizuāli plastiskās mākslas un glezniecības mantiniece. Ikonogrāfija vēsturiski izplatījās līdz ar kristietības ienākšanu dažādās zemēs un tautās, pārmantojot pastāvošās glezniecības tradīcijas un atspoguļojot sociālus un politiskus stāvokļus, karus un mieru, nabadzību un pārticību.

Ikonogrāfu biedrības mākslinieki glezno ikonas, iepazīstina interesentus ar ikonu gleznošanas tradīcijām un tehnoloģiju izstādēs, lekcijās, meistarklasēs un ikonu gleznošanas nodarbībās. Tajā ir apvienojušies profesionāli izglītoti mākslinieki, lai kopīgi atklātu un apliecinātu ikonas unikālo nozīmi Pareizticīgajā baznīcā un pasaules kultūras mantojumā. Desmit gadu garumā biedrība regulāri veido izstādes Latvijā un Eiropā, savukārt mākslinieku darbi atrodas gan baznīcās, gan privātās kolekcijās visā pasaulē.”

Izstādes mākslinieku sastāvu veido Ikonogrāfu biedrības kodols un viņu pieaicināti profesionālie un jaunie ikonogrāfi: Anna Zandberga - Šenke, Agnese Vasiļevska, Evija Rudzīte, Jelena Lilija Kimsdotter Vants,  Karīna Tambovska, Natālija Stratanoviča un Ņina Skangale – Začeste, ikonu gleznotājas Oļesja Āboliņa un Kristīne Korjakina, kā arī mozaīku māksliniece un dizainere Irina Krilo. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

* Savukārt Liepājas Latviešu biedrības Izstāžu galerijā (Rožu laukumā 5/6) līdz janvāra beigām apskatāma Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Tautas fotostudijas “Fotast” gada izstāde “…NIEKI”.

Turpinot iepriekšējā gada izstādes tēmu par Liepāju, šogad fotostudijas dalībnieku izpētes centrālais tēls ir cilvēks Liepājā. Kā pastāstīja izstādes kurators Mārtiņš Krūmiņš, ekspozīcija veidota kā stāsts, par un ap “…niekiem”: “Šī izstāde ir par jums un mums, kas šeit dzīvo, atbrauc, strādā, bauda, rada, atpūšas vai aizbrauc, bet kādu noteiktu laiku ir liepājNIEKI – strādnieki, dzejnieki, vasarnieki, vientuļnieki vai tie, kas vienkārši niekojas – visi kuri ir kustībā un šai pilsētai piederoši. Mēs esam arī pētnieki, kas meklē tos “NIEKUS”, kuri mums liekas interesanti un svarīgi. Pamanīto cenšamies pārlikt vizuālā valodā un padarīt skatāmu, tāpēc, iespējams, esam fotomāksliNIEKI.”

Izstādē piedalās fotomāksliNIEKI: Adrians Pese, Agris Klestrovs, Eric Zirk, Gunārs Kopštāls, Ilga Lasmane, Ilona Gabaliņa-Kila, Irina Tīre, Iveta Herbsta, Jelizaveta Borodina, Kaspars Strēlis, Ludmila Šmite, Madara Kronberga, Miks Kļaviņš, Normunds Kaprano, Raitis Karlsons, Rolands Drāznieks,Valentīns, Vineta Jaunzeme un Ziedonis Safronovs.

Izstāde skatāma katru dienu no pulksten 9.00 līdz 19.00 bez maksas. Sīkāk internetā: www.liepajaskc.lv.

* Pastariņa muzejā (Tukuma novada Zentenes pagasta Dzirciema “Bisniekos”) tapusi izstāde “Ūdens lauku sētā”, kas piedāvā fotogrāfiju ekspozīciju, kā arī vēsturisko ūdens mucu un zirga pajūga ratu apskati. Tukuma muzeja komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Volinska stāsta:

“Ūdens ir viens no nozīmīgākajiem dabas resursiem, kas vitāli nepieciešams cilvēka fizioloģisko vajadzību nodrošināšanai, ēdiena gatavošanai, tīrības uzturēšanai, lopu dzirdināšanai, stādu audzēšanai, sakņu un augļu dārzu laistīšanai, kā arī ugunsgrēku dzēšanai. Ar izstādes palīdzību pievēršam uzmanību ūdens nozīmībai cilvēka dzīvē, īpaši dzeramā ūdens kvalitātei”.

Ideja par šo ekspozīciju radusies jau pirms vairākiem gadiem, tās veidotājiem lasot stāstu par to, ka Dzirciema “Dziedātājos” nav akas, un ūdens pievests lielā mucā no ezera. Bet Tukuma muzeja krājumā ir fotogrāfijas, kas raksturo ūdens pielietojumu lauksaimniecībā modernajā laikmetā, tostarp kulšanas darbos.

Ekspozīcijas autori vēlas izcelt Dzirciema skatu pēc ceļa būvdarbiem un jaunās caurtekas ieguldīšanas, ko 1928. gada rudenī fiksējis Tukumā dzimušais fotogrāfs un grāmatu iespiedējs Žanis Bergs. Fotogrāfijas pievērš uzmanību ne tikai ūdens pielietojumam, bet arī ūdens līmeņa regulēšanas nepieciešamībai un meliorācijai 20. gadsimta pirmajā pusē.

Tāpat Pastariņa rakstnieks un Dzirciema novadnieks Ernests Birznieks-Upītis (1871-1960) savos darbos pievērsies ūdens tēmai, tāpēc ekspozīcijā izmantoti gan stāsti no triloģijas “Pastariņa dienasgrāmata”, gan arī citas publikācijas, kas saistītas ar ūdens tematiku.

“Ūdens lauku sētā” tematika papildina jau līdzšinējo Pastariņa muzeja ekspozīciju “Modernā lauksaimniecība”, kurā uzmanība veltīta graudkopības un lopkopības nozīmībai. Izstādes projekta autore ir Santa Silava un mākslinieks Ints Sedlenieks. Sīkāk internetā: www.tukumamuzejs.lv.

* Latgales atmodas darbiniekiem un skolotājiem - brāļiem Skrindām veltītajā muzejā Augšdaugavas novada Vaboles pagastā gadu mijas noskaņās iekārtota izstāde “Līksnas un Kalupes draudžu sakrālais mantojums”. Tajā apmeklētāji līdz pat Lieldienām var iepazīt “dievkalpojuma virtuves” lietas, kas bieži vien ierindas baznīcas apmeklētājam paliek neredzamas un nepamanītas. Starp eksponātiem ir senlaicīga cepamā veidne, kurā izgatavoja dievmaizītes, unikāli ar rokām darināti priesteru tērpi, teju 200 gadus veca Bībele koka vākos un daudzas citas interesantas lietas.

Līksnas draudzes priesteris Jānis Kolns iedevis muzejam diezgan senus sakrālos priekšmetus – gan biķeri, ko lieto Svētās Mises laikā, gan trauciņus, ko izmanto kristību un dievkalpojumu norisē, gan lielas elektriskas sveces un daudzas citas vērtīgas un interesantas lietas. Muzejā nonākusi arī senlaicīga cepamā veidne, kurā tika izgatavotas oblātes jeb kalādas, kas tiek lauztas un ēstas Ziemassvētku vakariņu ievadā.

Viens no unikālākajiem ieguvumiem ir priesteru tērpi jeb ornāti, kas ir diezgan sens roku darbs. Daži tapuši 20. gadsimta sākumā, izšūti ar krāsainiem un zelta diegiem. Visvecāko ornātu muzejs saņēma no Kalupes draudzes priestera Antona Aglonieša. Iespējams, tas saglabājies vēl no grāfu Plāteru laikiem 19. gadsimta beigās. Īpaši jāpiemin viens no senākajiem izstādes eksponātiem - 1825. gadā izdotā Bībele vecajā drukā un iesieta koka vākos, ko dāvājis Antons Aglonietis.

Protams, izstādē redzamie priekšmeti ir tikai neliela daļa no baznīcu sakrālā mantojuma, kas izmantoti baznīcas ikdienas dzīvē, taču paver ieskatu šajā jomā un rada svētku noskaņu. Sīkāk internetā: www.skrindumuzejs.lv.