Biežākās kļūdas, ko Latvijas šoferi nepareizi dara ziemā. Stāsta speciālists

"Patiesībā mēs daudz visādu kļūdu darām, un, visdrīzākais – tas notiek neapzināti vienkārši tāpēc, ka nav informācijas par to, kā pareizi būtu kaut kādu lietu darīt."

Pirms braukšanas ziemā auto būtu jāsagatavo aukstajai sezonai, piemēram, jābūt noregulētiem lukturiem, uzliktām labām logu slotiņām, ielietam neaizsalstošam logu tīrīšanas šķidrumam, kā arī uzliktām labām un atbilstošām ziemas riepām.

Kārtīgi notīrīt automašīnu

"Sāksim ar to: pirms mēs sākam braukt, notīrām kārtīgi automašīnu. Šajos apstākļos braucot, visbiežākā satiksme ir no rītiem un vakaros, kad ir tumšs. Redzamībai ir ārkārtīgi liela nozīme."

Taču autovadītāji bieži vien nenotīra sniegu: "Redzam, ka cilvēki brauc ar gandrīz pavisam neattīrītām automašīnām. Tas mums atņem iespēju vākt informāciju no ceļa. Mēs ļoti labi zinām, ka gājēji grēko un nenēsā atstarojošus elementus, lampiņas un lukturīšus, lai viņus varētu labāk redzēt. Katra lieta, ko mēs noņemam sev nost no redzamības, protams, pasliktina mūsu drošību pie stūres."

Ja mēs esam notīrījuši vismaz logus un spoguļus, tas ir labi, bet vēl labāk būtu, ja mēs neatstātu sniega čupu arī uz auto juma. "Pie straujas bremzēšanas tā nāks priekšā uz loga vai lidos uz kāda aizmugurē braucoša auto loga, un tas atkal nav labi."

Vajadzīgs ilgāks laiks

Vanks uzsvēra, ka, braucot ziemā, vissvarīgākais ir atcerēties, ka katram manevram apgrūtinošos laika un redzamības apstākļos vajadzēs nedaudz vairāk laika. Tas attiecas gan uz pašu braucēju, gan citiem satiksmes dalībniekiem, reaģējot uz viņa veikto manevru.

"Tas nozīmē, ka laicīgāk ieslēdzam pagrieziena rādītājus, pārkārtojamies, ieturam bišķiņ lielāku distanci, lai atstātu sev un citiem laiku nobremzēt. "Slidenos laika apstākļos bremzēšanas ceļš var būt par 10 reizes garāks nekā normālos apstākļos. Tas vienkārši ir jāparedz."

Pārāk daudz groza stūri

Speciālisti novērojuši, ka ziemas apstākļos autovadītāji pārāk daudz groza stūri. "Piemēram, mēs braucam iekšā kādā slidenā līkumā, pagriežam stūri un mašīna, protams, momentā nepaklausa, jo ir slidens.

Tad biežāk pieļautā kļūda ir tāda, ka mēs mēģinām griezt stūri vēl, vēl un vēl līdz galam, gaidot, kas tad īsti notiks. Loģiskais izskaidrojums tam visam ir tāds: ja pie konkrēta ātruma nedaudz pagrieztai stūrei automašīna neklausa, tas nozīmē, ka pret esošo konkrēto saķeri ātrums ir par lielu un riepām nav pietiekama saķere, lai šo manevru veiktu.

Ja mēs pagriezīsim stūri vēl vairāk, mēs tikai vēl vairāk uzdosim automašīnai šo uzdevumu, kuru tā jau nevar izpildīt. Tas nozīmē, ka situācija noteikti neuzlabosies, bet, tieši otrādi, pasliktināsies."

Mēģināt samazināt ātrumu

Ja nedaudz pagriežot stūri, automašīna neklausa, jāmēģina plūdeni mazināt ātrumu, taisnot stūri un tad vēlreiz iegriezt tajā līkumā, atjaunojot saķeri riepām. Ir jāatrod pareizais ātrums, lai šo manevru varētu veikt.

"Tas ir pareizais risinājums, jo parasti izgriezta stūre līdz galam rezultējas tajā, ka mēs vienkārši pa taisno pārslīdam pāri ielai un tad atsitamies pret apmalīti vai iešļūcam grāvī."

"Tā ir ļoti izplatīta lieta, kas saistīta ar zemapziņu. Cilvēks pagriež stūri, nav efekta un tāpēc griež vēl vairāk. Tā mēs esam uzbūvēti. Ja mēs neesam trenēti, tad diemžēl tā notiek," speciālists atzina.

Neprot ekstremāli bremzēt

"Drošas braukšanas skolas" direktors norādīja, ka lielākā daļa mūsdienu automašīnu ir aprīkotas ar bremžu pretbloķēšanas sistēmu ABS. "Kad ir ekstremālas situācijas un ir ekstremāli jābremzē, diemžēl liela daļa šoferu neprot to izdarīt." Kādam ir bail nospiest bremžu pedāli līdz galam, jo tas nav darīts. Citam ir bail, ka ABS bremžu pedāli drusciņ purina, tāpēc gribas noņemt nost kāju no pedāļa.

Taču Vanks skaidroja, ka ABS sistēma ir izveidota tā, ka tā maksimāli bremzēs automašīnu, vienlaikus atļaujot vadītājam to stūrēt. "Ja mašīnai nav ABS, riepas vienkārši nobloķējas, mašīna paliek kā ragaviņas un šļūc tur, kur šļūc."

Tāpēc, ja ir ekstremāla situācija un automašīna ir aprīkota ar ABS, vajag kārtīgi bremzēt un atcerēties, ka automašīna joprojām ir stūrējama. To var mēģināt novirzīt uz vienu vai otru pusi, lai izvairītos no sadursmes.

Kad to nevajag darīt?

Taču to nevajag darīt, ja braucam lielākā ātrumā un nelielā distancē mums aizmugurē ir kāda cita automašīna, kravas automobilis vai autobuss. "Lielie, smagie automobiļi nevar tik strauji sabremzēt kā vieglais auto jebkurā gadījumā. Tas var rezultēties nopietnākā avārijā."

Ja ir strauji jābremzē un jāiebrauc pretējā braukšanas joslā, jāizvērtē, vai pretī nebrauc kāds cits auto. Protams, maksimāli ātri jāmēģina atgriezties savā braukšanas joslā. "Atrasties pretējā braukšanas joslā, protams, ir bīstami."

Vanks atzina, ka jebkurš negadījums, kas saistīts ar cilvēciskām kļūdām pie stūres, parasti rodas negaidītos brīžos un situācijās, piemēram, uz ceļa gadās kāds pārsteigums, kurā asi jāreaģē. Ja nav zināšanu, dotību un treniņa, kā savaldīt auto šādos brīžos, notiek avārijas.

Domāt ar galvu un braukt bez pārsteigumiem

Lai tā nenotiktu, vajadzētu izvēlēties ceļu segumam un laika apstākļiem atbilstošu braukšanas ātrumu un mēģināt veikt visus manevrus tā, lai nepārsteigtu citus satiksmes dalībniekus. Bieži vien negadījuma izraisītājs pat nepamana, ka notika avārija, un aizbrauc tālāk.

"Galvenais ir domāt ar galvu, domāt par citiem un mēģināt visu savu braukšanu sakārtot tā, lai ne tikai mēs saprotam, ko darām, bet arī citi. Tas mazinās pārsteiguma momentu un ļaus citiem satiksmes dalībniekiem reaģēt uz to."

Nebraukt ekstremāli lēni

Speciālists neaicināja autovadītājus ziemā braukt ļoti lēni. "Ja kaut kādos apgrūtinošos apstākļos mums ir ārprātīgi liels diskomforts un tāpēc mēs braucam ļoti, ļoti lēni, tas ir signāls tam, ka ir jāmācās un jāpalielina savas spējas braukt ar automašīnu."

Pārmērīgi lēna braukšana var radīt pārsteigumus citiem vadītājiem, līdz ar to tā var būt bīstama. Tāpēc tiem, kas nejūtas droši pie stūres apgrūtinošos apstākļos, ir 2 iespējas: nesēsties pie stūres vai arī uzlabot savas zināšanas un prasmes, lai varētu drošāk sēsties pie stūres un iekļauties kopējā satiksmes plūsmā, braucot normālā ātrumā.

Pārāk droši un pārāk ātri

Savukārt pārāk ātri braucošajiem, kas mēdz veikt neadekvāti daudz apdzīšanu un jūtas pārāk droši pat ziemīgos un slidenos laika apstākļos, vajadzētu pārdomāt savu braukšanu. Zinot, ka ziemā laika apstākļi un ceļu segums ir mainīgs, jāpārdomā, vai tiešām vajag tik daudz apdzīšanu.

Šosezon jau notikušas vairākas sadursmes, kurās automašīna saslīdēja, atgriežoties savā braukšanas joslā. Ir arī bijušas frontālas sadursmes un ļoti nopietnas sekas visiem. "Vai šī apdzīšanas un ieekonomētās 2 minūtes galā ir vērtas tam, ka mēs riskējam ar savu dzīvību?" Jāsaglabā veselais saprāts un jādomā ar galvu.

"Jāizvērtē, vai ieguvums, kurš bieži vien beigās nemaz nav ieguvums, vispār ir tā vērts!" speciālists aicināja braukt droši.